25. maijs, Pirmdiena
Vārda dienas: Anšlavs, Junora
Sākuma lapa » Sabiedrība » Pensiju otrais līmenis ar plusa zīmi
Pensiju otrais līmenis ar plusa zīmi
Autors: Inga Paparde / NRA.lv / 28. janvāris 2015, 10:29
No valsts fondētās pensiju shēmas jeb pensiju otrā līmeņa šogad iedzīvotājiem plānots izmaksāt jau 25 miljonus eiro, pagājušajā gadā izmaksāti apmēram 15–20 miljoni eiro, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas dati. Pensiju fondu darbības rezultāti 2014. gadā tiek vērtēti ar plusa zīmi, jo gada ienesīgums gan pensiju otrajam līmenim, gan privātajiem pensiju fondiem jeb trešajam pensiju līmenim bija virs pieciem procentiem.


Par procentu vairāk

Kopējais pensiju otrā līmeņa aktīvu apjoms pārsniedzis divus miljardus eiro, no tiem 360 miljoni eiro ir pensiju fondu pārvaldītāju nopelnītais (2014. gadā pensiju otrā līmeņa aktīvi pieauguši par 328 miljoniem eiro, no tiem 92 miljonus eiro nākotnes pensionāriem ir nopelnījuši pensiju fondu pārvaldītāji). Kopumā pagājušā gada beigās vidējais pensiju uzkrājums uz vienu dalībnieku palielinājies par 17,5 procentiem līdz 1608 eiro. Latvijā ieguldīti 42 procenti valsts fondēto pensiju plānu aktīvu un 33 procenti privāto pensiju fondu aktīvu, pastāstīja Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis.

Galvenās aktualitātes saistībā ar pensiju plānu darbību šogad ir par vienu procenta punktu pieaugušās iemaksas pensiju otrajā līmenī. Tas notiek saskaņā ar likumu – no sociālajām iemaksām, kuras veic ikviens strādājošais, pieci procenti tiek novirzīti pensiju otrajam līmenim (2016. gadā tie būs seši procenti). No šā gada tiek samazinātas un ierobežotas komisijas par fondēto pensiju līdzekļu pārvaldīšanu, ieviešot mainīgo pārvaldīšanas komisijas daļu par pensiju plānu pozitīvu sniegumu. «Esam gandarīti, ka nestabilas starptautiskās vides apstākļos, pastāvot ne pārāk rožainām prognozēm, pensiju fondi strādājuši ar labu vidējo ienesīgumu,» atzīst M. Bičevskis.

Ienesīgi visi

Ieguldījumi pensiju fondos 2014. gadā nesuši kapitāla pieaugumu, vidējais gada ienesīgums bijis augsts – vairāk nekā pieci procenti. Pensiju otrā līmeņa vidējais ienesīgums bija 5,24 procenti. Augstāks ienesīgums bijis aktīvajiem pensiju plāniem – 5,52 procenti, zemāks – konservatīvajiem 4,57 procenti. Sabalansēto plānu ienesīgums bijis 5,28 procenti. Savukārt pensiju trešā līmeņa vidējais ienesīgums bija 5,33 procenti – augstāks aktīvajiem plāniem (6,62 procenti), nedaudz zemāks sabalansētajiem (4,91 procents).

Pensiju 3. līmenī pagājušais bijis vēsturiski vislabākais gads pēc iemaksu summām – par 19 procentiem pieaugušas iemaksas salīdzinājumā ar 2013. gadu. Kopējais aktīvu pieaugums bija

45,1 miljons eiro, iemaksām sasniedzot 51,1 miljonu eiro. Kopējais privāto pensiju fondu aktīvu apjoms bija 280,7 miljoni eiro, bet vidējais uzkrātais pensijas kapitāls vienam dalībniekam bija 1195 eiro.

Izmaksāti 15–20 miljoni

Pēc Latvijas Komercbanku asociācijas prognozēm, 2015. gadā pensiju otrā līmeņa dalībniekiem tiks izmaksāti jau 25 miljoni eiro. Pirmās izmaksas no pensiju otrā līmeņa notika 2013. gadā, kad cilvēkiem tika izmaksāti kopumā seši miljoni eiro. Pagājušā gada datus Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra vēl nav apkopojusi, bet aplēses liecina, ka izmaksāti 15–20 miljoni eiro. Tas nozīmē, ka pensiju otrajā līmenī beigusies vienvirziena līdzekļu kustība iemaksu veidā, bet pensiju plānu dalībnieki jau var saņemt uzkrāto. Komercbanku asociācija lēš, ka tuvāko desmit gadu laikā kopējie izmaksātie līdzekļi sasniegs vienu miljardu eiro.

Pirmie 2036. gadā

Labklājības ministrs Uldis Augulis norāda, ka pirmie Latvijas iedzīvotāji, kuru pensija tiks aprēķināta no visiem pensiju līmeņiem – pirmā (valsts, solidaritātes sistēmas), otrā un, iespējams, trešā, ja persona pati ir pievienojusies privātajam pensiju fondam, pensionēsies 2036. gadā. «Tomēr jau tagad var teikt, ka sabiedrība ir sapratusi, ka ir pašiem jārīkojas, ja vēlas saņemt lielāku pensiju nākotnē,» teica U. Augulis. Viņš norādīja, ka arī sociālajā budžetā beidzot ir pozitīvas izmaiņas – pēc krīzes laika budžeta sarukuma pašlaik iemaksas pārsniedz izdevumus un ir iespējams atgriezties pie uzkrājuma veidošanas.


Diskusija par rakstu (0)

Atslēgvārdi: pensija

Saistītie raksti

Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats