Viņa norādīja, ka kopš Krievijas pārtikas embargo ieviešanas, piena iepirkuma cenas ir sarukušas par 30%, kas nozīmē, ka saimniecību ienākumi ir ievērojami kritušies un saimniecības strādā ar zaudējumiem.

"Ir skaidrs, ka saimniecības strādā ar mīnus zīmi," sacīja eksperte, norādot, ka neskatoties uz grūtībām, zemnieks turēsies pie sava ganāmpulka līdz pēdējam, jo nav citu darba alternatīvu.

"Ja būtu reālas darba vietas ar reālām algām, likvidēto saimniecību skaits būtu daudz lielāks," pauda Dreijere.

Dreijere norādīja, ka EK piešķirtais atbalsts Eiropas lauksaimniekiem 500 miljonu eiro apmērā nekompensē Krievijas pārtikas embargo radītos zaudējumus, un ir īstermiņa palīdzība.

"Ir jāskatās uz daudz plašākiem risinājumiem un atbalsta veidiem. Iedot naudu un sadalīt starp visiem zemniekiem - tas neatrisinās problēmas," pauda Dreijere.

Viņa uzsvēra, ka ir jāturpina meklēt jauni tirgi brīdī, kad Krievijas tirgus ir aizvēries.

Jau vēstīts, ka EK pēc ārkārtas sanāksmes Briselē, kura tika sasaukta, lai apspriestu atbalsta pasākumus lauksaimniekiem, kuri pašlaik cieš no piena un liellopu nozares krīzes, paziņoja par 500 miljonu eiro piešķiršanu lauksaimniekiem.

Vairāk kā seši tūkstoši lauksaimnieku, galvenokārt, no Francijas un Beļģijas vērienīgā protesta akcijā pieprasīja nekavējošu atbalstu – zemās piena un gaļas cenas daudzus fermerus novedušas uz bankrota sliekšņa.

Viņi pieprasīja ES pazemināt oficiālās piena iepirkuma cena. Pašreizējais cenu līmenis nesedz ražošanas izmaksas lauksaimniekiem un bieži vien noved tos pie bankrota. 2014. gada janvārī viņi par katru nodotā piena litru saņēma vidēji 40 eirocentu, bet pašlaik – tikai 30 centu. Saskaņā ar arodbiedrību aprēķiniem, optimālā cena, kas pasargās lauksaimniecības no iznīcināšanas, varētu būt 37-40 centi.

Kā zināms, Krievija, kas pērn 7.augustā noteica importa aizliegumu lielākajai daļai pārtikas produktu no ES, ASV un citām rietumvalstīm, kas atbalstījušas sankcijas pret Maskavu, pagarinājusi pārtikas embargo.