Veselības ministre Ingrīda Circene apliecina, ka neatkāpsies no idejas
par nodokli neveselīgai pārtikai, tostarp gāzētiem saldinātiem
dzērieniem, kuru pārmērīga lietošana kopā ar mazkustīgumu ir iemesli,
kāpēc tik lielam skaitam Latvijas skolēnu ir liekais svars vai pat
aptaukošanās.
Tostarp bezalkoholisko dzērienu ražotāji ienāk skolās ar izglītojošu programmu Veselīgs. Uzturs. Dzīvesveids. Tu, uzsverot, ka aizliegumi nepalīdz mainīt skolēnu viedokli par to, kas veselīgs un kas ne.
Dietologs Andis Brēmanis neuzskata, ka šo kompāniju, kuru vidū ir lielākie bezalkoholisko un tostarp saldināto dzērienu ražotāji, rīcība, piedāvājot izglītojošas programmas par veselīgu dzīvesveidu, būtu liekulīgas. «Tā ir normāla atbildīgu uzņēmumu prakse,»
NRA.lv teica dietologs, uzsverot, ka aizliegumi lietot kādu dzērienu nedod rezultātu, labāk, ja skolēniem var paskaidrot un pierādīt, ko nozīmē veselīgi.
Dati par skolēnu svaru nav iepriecinoši. Lai arī katram vecākam savs bērns šķiet atbilstošs vecumam un nemaz ne ar lieko svaru, mērījumi rāda, ka piektajai daļai Latvijas pirmklasnieku ir lieka ķermeņa masa vai pat aptaukošanās (šos datus Slimību profilakses un kontroles centrs apkopojis iepriekšējā mācību gadā). Liekā ķermeņa masa un aptaukošanās ir 24,1 procentam zēnu un 20,9 procentiem meiteņu. Rīgā apaļīgo bērnu īpatsvars ir nedaudz lielāks. Pētījums rāda, ka kopumā liekās ķermeņa masas un aptaukošanās īpatsvars gan zēniem, gan meitenēm kopš 2008. gada aptaujas ir palielinājies. Laikā, kad notiek pētījums, kafejnīca vai veikals, kur skolēni var iegādāties pārtikas produktus vai dzērienus, ir lielākajā daļā skolu (59,3%), bet našķu un dzērienu automāti 6 procentos skolu, un šajos veikalos var nopirkt praktiski visu, ko ikdienā skolēniem dietologi neiesaka lietot – čipsus, saldinātus dzērienus, kūkas, konfektes, sāļas uzkodas.
Lai arī pēdējos gados Veselības ministrija ieņem visai stingru pozīciju, cenšoties mainīt skolu ēdienkarti un noteikumus attiecībā par veselīgu vai neveselīgu pārtiku, skolēnu paradumi tik ātri nemainās un neveselīgās uzkodas, tāpat kā pārsaldinātie dzērieni ir pieprasīti. «Mēs turpināsim darbu, lai samazinātu neveselīgu uzturu skolās, mazinātu sāls un cukura patēriņu,» saka veselības ministre I. Circene. Ministre uzskata, ka šāda bezalkoholisko dzērienu ražotāju iniciatīva ir apsveicama, jo jautājums par bērnu izglītošanu aktualizēts arī Uztura padomē un secināts, ka diemžēl skolēnu zināšanas klibo. Tomēr tas, pēc ministres teiktā, nenozīmē, ka VM ir atkāpusies no idejas ieviest nodokli neveselīgai pārtikai vai tieši saldinātiem, gāzētiem dzērieniem. «Svarīgi, lai, ieejot veikalā, es redzu, ka veselīga pārtika ir cenas ziņā pieejamāka,» teica
I. Circene, viesodamās Rīgas 2. ģimnāzijā, kur Bezalkoholisko dzērienu ražotāju asociācija iepazīstināja ar izglītojošo kampaņu. No idejas VM neatkāpsies un pašlaik apkopo citu valstu pieredzi. Rīgas 2. ģimnāzijas direktors Valdis Jēkabsons zina teikt, ka bērniem ar uzturu nav viss kārtībā, jo daudziem no nepareizas ēšanas vai neēšanas ir veselības problēmas, un svarīgākais ir paraugs, no kā bērni mācās – ko ēd ģimene un ko ēd draugi.
Protams, ne tikai saldi, gāzēti dzērieni ir pie vainas aptaukošanās problēmai, bet arī mazkustīgs dzīvesveids, nepareizs uzturs, par ko skolēniem stāstīs kampaņas ietvaros gan dietologs A. Brēmanis, gan sabiedrībā populāri cilvēki. «Aizliegumi skolēniem var radīt pretēju efektu, esam pret aizliegumiem,» saka asociācijas pārstāve Ināra Šure, tāpēc izvēle kritusi par labu izglītojošai kampaņai. Jaunas nodokļu iniciatīvas gan viņa sauc par «pilnmēness idejām» un anomāliju, kas nav pārdomātas. «Jāpiedāvā racionālas, saprotamas idejas,» saka I. Šure, piebilstot, ka ražotāju iniciētai kampaņai skolās ir loģisks izskaidrojums – saprotot situāciju ar skolēnu veselību, nolemts rīkoties.
Rādīt reklāmu
