Viņš tiek uzskatīts par visai svarīgu liecinieku, jo ieņēmis ne tikai atbildīgu amatu vadošajā Ventspils tranzītuzņēmumā, bet arī piedalījies daudzu ārzonu kompāniju dibināšanā un lēmumu pieņemšanā par Ventspils tranzītbiznesa attīstību. Turklāt J. Blažēvičs ir bijušais Augstākās Padomes deputāts, kurš kopā ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu balsoja par Latvijas neatkarības atjaunošanu. Pēc deputāta pilnvaru termiņa beigām ar rūpniecības un enerģētikas ministra Aivara Millera pavēli iecelts par valsts uzņēmuma Ventspils nafta direktoru, vēlāk ievēlēts par šā uzņēmuma prezidentu pēc tam par padomes priekšsēdētāja vietnieku. Apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.

Prokurori J. Blažēviču pratina gan par naftas pārkraušanas starpnieku SIA Puses, gan par neskaitāmām Ventspils tranzīta biznesa ārzonas kompānijām, gan par Ventspils uzņēmējiem, amatpersonām, A. Lembergu, viņa vadības stilu un to, kādā statusā A. Lembergs pieņēmis lēmumus. Prokurori interesējas, kādi politiķi apmeklējuši Ventspili un kādas sarunas ar kādiem politiķiem notikušas. Prokurors Aivis Zalužinskis liecinieku dedzīgi izvaicāja arī par Neatkarīgo un to, kurš avīzē dod norādījumus žurnālistiem. Prokuroram laime neuzsmaidīja, jo liecinieks atbildēja, ka «šādās sarunās» viņš nav piedalījies. Tomēr liecinieks uzsvēra, ka A. Lembergam ir liela ietekme uz medijiem. Piemēram, no rīta pie tiesu nama esot stāvējušas divu televīziju videokameras.

J. Blažēvičs pagājis tām garām, un tās par viņu nav izrādījušas nekādu interesi, turpretim, parādoties A. Lembergam, tās zibenīgi metušās pie politiķa.

J.Blažēvičs atminējās, ka, sākot strādāt Ventspils naftā, arodbiedrība pret jauno direktoru sākusi organizēt protestus. Lai normalizētu situāciju, viņam pazīstamais Ventspils uzņēmējs Uldis Pumpurs ieteicis parunāties ar Ventspils mēru A. Lembergu. Viņam kā jaunajam vadītājam pilsētas atbalsts bijis ļoti svarīgs, jo viņa pakļautībā strādājuši aptuveni tūkstoš cilvēku.

J. Blažēvičs atcerējās, ka ideja nodibināt SIA Puses nākusi no U. Pumpura, kurš idejas realizācijai talkā pieaicinājis uzņēmēju Mamertu Vaivadu: «Viņi pakonsultējās ar Kokali un mani. Bija doma izveidot firmu. Viņi uzprasīja man, vai mans brālis var piedalīties, es teicu, kāpēc ne. Saprotu, ka Kokalis bija palūdzis savu sievu Aiju piedalīties Pušu dibināšanā.»

No J. Blažēviča atbildēm izrietēja, ka pēc tam ne viņa brālis Ernests Blažēvičs, nedz arī V. Kokaļa sieva SIA Puses lēmumu pieņemšanā nepiedalījās. SIA darbību pārraudzīja un lēmumus kopā ar U. Pumpuru un M. Vaivadu pieņēma Ventspils naftas amatpersonas – prezidents J. Blažēvičs un galvenais jurists un vēlāk valdes loceklis V. Kokalis. Liecinieks neslēpa, ka viņa brālim nekad nav bijusi saskarsme ar naftas tranzītbiznesu un nav arī bijuši kontakti ar potenciālo kravu īpašniekiem. Brālis tai laikā dzīvojis un strādājis Ādažos.

J. Blažēvičs prozaiski atstāstīja savus piedzīvojumus ārzemēs, meklējot advokātu: «Mēs aizbraucām uz Šveici: es, Kokalis, Ansis Sormulis. Ansis Sormulis pārzināja angļu valodu, tāpēc mēs nolēmām uzmeklēt kādu Šveices advokātu. Mūs sākumā sapazīstināja SWH ar advokātiem ārzemēs, bet tas mums lāgā nepatika, jo mēs sapratām, ka viņi nepārstāvēs mūsu intereses. Viesnīcā Šveicē nolēmām, ka ir jāuzmeklē kāds Šveices advokāts, un tad gājām un skatījāmies plāksnītes pie durvīm. Iegājām vienā birojā, un mūs iepazīstināja ar vienu cilvēku. Mēs sakām, ka mēs tādi esam no Latvijas, mēs gribam advokātu. Viņš stādījās priekšā kā advokāts

Rudolfs Meroni. Ansis tulkoja šo sarunu. Mēs sakām, vai tu negribi kļūt mums par advokātu? Viņš piekrita un viss. Toreiz neviens neko nezināja, kā vispār sadarboties ar advokātiem, kas viņi tādi ir, tie bija 90. gadi. Mēs ar Meroni norunājām, ka viņš mums izskaidros advokāta būtību, un arī es palūdzu viņu, vai viņš nevar būt mans advokāts. Viņš uzņēmās šīs saistības un teica: es tev palīdzēšu. Kāpēc advokāts – jo advokāts ir drošāka persona vairāk par jebkuru privātuzņēmēju. Mēs tad kaut kādu papīru parakstījām. Es neatceros, bet kaut ko parakstījām. Viņš kļuva par manu advokātu un pildīja advokāta pienākumus, deva priekšlikumus. Attiecības bija normālas. Es esmu bijis pie viņa mājās.»

Tiesas kuluāros cirkulē versija, ka prokurori J. Blažēviču pratināšot apmēram divas nedēļas. Tas nozīmē, ka atbilstoši tiesas iepriekš dotām norādēm arī apsūdzētie J. Blažēviču drīkstēs pratināt ne ilgāk par divām nedēļām. Tādējādi J. Blažēviča pratināšana varētu ieilgt līdz pat jūnija sākumam.