Par Saeimas Juridiskajā komisijā iesniegtajiem priekšlikumiem ierobežot
liecinieku pratināšanas laiku tiesas procesos diametrāli pretējās
pozīcijās nostājušies, no vienas puses, tiesībsargs un Tieslietu
ministrija, no otras puses – Ģenerālprokuratūra, liecina kompetento
institūciju Saeimā iesniegtie atzinumi.
Pagaidām tālākai virzībai atliktie priekšlikumi grozījumiem Kriminālprocesa likuma 502. pantā paredz tiesai piešķirt tiesības «ierobežot laiku, kādā apsūdzētais, viņa aizstāvis, prokurors, cietušais un viņa pārstāvis var uzdot jautājumus personām, kuras tiesā sniedz liecību, ievērojot procesuālo pilnvaru līdzvērtību». Likuma grozījumi paredz tiesības ierobežot pratināšanas laiku arī prokuroram, ja pratināts tiek aizstāvības liecinieks.
Taisnīgas tiesas nebūs
Bijusī un pašreizējais tieslietu ministrs, kā arī tiesībsargs uzskata, ka šāda priekšlikuma apstiprināšana radīs būtiskus cilvēktiesību pārkāpumus – pārkāptas tiks tiesības uz taisnīgu, objektīvu un savlaicīgu tiesu.
Tieslietu ministrijas pozīcija pausta divās vēstulēs. Šā gada jūnijā Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājai Ilmai Čepānei un Saeimas Krimināltiesību politikas apakškomisijas priekšsēdētājam Andrejam Judinam adresēto vēstuli parakstījusi tieslietu ministre Baiba Broka, bet augustā A. Judinam adresēto vēstuli parakstījis tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš. Abās vēstulēs pausti līdzīgi viedokļi. Piemēram, G. Bērziņa parakstītajā vēstulē teikts: «Minētais priekšlikums ierobežo personas tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu, kas noteiktas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. pantā, proti, ikvienam ir tiesības uz taisnīgu un atklātu lietas savlaicīgu izskatīšanu neatkarīgā un objektīvā, ar likumu noteiktā tiesā. Tāpat ikvienam, kas tiek apsūdzēts noziegumā, ir tiesības uz attiecīgu laiku un līdzekļiem, lai sagatavotu savu aizstāvību, kā arī tiesības uz apsūdzības liecinieku nopratināšanu un tiesības pieprasīt aizstāvības liecinieku klātbūtni un nopratināšanu tajos pašos apstākļos kā apsūdzības lieciniekus. Tas savukārt nozīmē, ka nav iespējams ierobežot jautājumu uzdošanas laiku. Šādu ierobežojumu noteikšana KPL var radīt būtisku procesā iesaistīto personu tiesību aizskārumu, kas var novest pie sūdzībām Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Šobrīd spēkā esošā KPL 502. panta pirmā daļa nosaka, ka ar tiesas atļauju apsūdzētais, viņa aizstāvis, prokurors, cietušais un viņa pārstāvis var uzdot jautājumu personām, kuras tiesā sniedz liecību. Tajā pašā laikā šajā panta daļā ir arī skaidri noteikts, ka tiesas pienākums ir noraidīt jautājumus, kuri neattiecas uz lietu. Ievērojot minēto, Tieslietu ministrija nevar atbalstīt piedāvātos grozījumus KPL 502. pantā, jo tie paredz nesamērīgu personas procesuālo tiesību ierobežošanu.»
Taisnīgas tiesas pamats
Tiesībsarga vēstulē teikts: «Pušu procesuālā vienlīdzība ir uzskatāma par vienu no tiesību uz taisnīgu tiesu pamatelementiem. Tās mērķis ir nodrošināt, lai katra no pusēm varētu saprātīgi pasniegt tiesai savus argumentus apstākļos, kas to nenostāda ievērojami sliktākā pozīcijā nekā pretējo pusi tiesas procesā. Tomēr attiecībā uz liecinieku nopratināšanu vienlīdzīga laika noteikšana to iztaujāšanai visām procesā iesaistītājām pusēm negarantē, ka pušu vienlīdzība tiks nodrošināta. Liecinieku iztaujāšanā kriminālprocesā ir jāņem vērā, ka atkarībā no liecinieka liecību rakstura, puses, pēc kuras lūguma attiecīgais liecinieks ir ticis aicināts uz tiesas sēdi, un citiem apstākļiem lieciniekam uzdodamo jautājumu skaits un būtība dažādiem procesa dalībniekiem var atšķirties. Tādējādi vienāda laika ierobežojuma noteikšana dažādiem kriminālprocesa dalībniekiem var nevis sekmēt pušu procesuālo vienlīdzību, bet gan, gluži otrādi, nostādīt tās nevienlīdzīgā situācijā.
Turklāt, nosakot laika ierobežojumus liecinieku iztaujāšanai, ir jāņem vērā arī kriminālprocesa īpatnības, īpaši apsūdzētās personas un cietušo intereses, kā arī kriminālprocesa iespējamās sekas. Laika, kas atvēlēts liecinieku iztaujāšanai, samazināšana nevar būt normas pašmērķis, īpaši ņemot vērā, ka kriminālprocesā ir īpaši svarīgi pilnvērtīgi un visaptveroši noskaidrot visus lietā nozīmīgos apstākļus, kas varētu būt par pamatu personas notiesāšanai vai attaisnošanai. Piemēram, lietās, kurās notiesājošā sprieduma gadījumā personai var tikt piespriests brīvības atņemšanas sods, visi pierādījumi (tai skaitā liecinieku liecības) ir pārbaudāmi īpaši rūpīgi, ļaujot kriminālprocesā iesaistītajām personām uzdot visus jautājumus, ko tās saprātīgi uzskata par nepieciešamiem un kam ir vai var būt nozīme lietā.
Visbeidzot vēlos norādīt, ka tiesvedības gaitā procesa virzītājs ir tiesa. Tādējādi tās pilnvarās ir kontrolēt procesa virzību tiesas zālē, tai skaitā sekot, lai lietas dalībnieku jautājumi un izteikumi attiektos uz lietas būtību.»
Tiesības – tikai prokuroriem?
Prokuratūras likumā teikts, ka prokuratūra cita starpā «likumā noteiktajā kārtībā aizsargā personu un valsts tiesības un likumīgās intereses». Tātad prokuroriem vajadzētu rūpēties par ikvienas personas tiesību aizstāvēšanu.
Bet Ģenerālprokuratūras viedoklis (to paudis Darbības analīzes un vadības departamenta virsprokurors Aivars Ostapko) par priekšlikuma pirmo daļu, kurā paredzēts ierobežot pratināšanas laiku cietušajiem un apsūdzētajiem, ir atbalstošs. Turpretī par to priekšlikuma daļu, kurā paredzēts ierobežot pratināšanas laiku arī prokuroriem, A. Ostapko norāda – par to vēl jādiskutē.
Judina faktors
Jāatgādina, ka t.s. Lemberga prāvā tiesas sastāvs tiesneša Borisa Geimana vadībā jau sen būtiski ierobežojis tiesības pratināt lieciniekus un ar pieteiktajiem likuma grozījumiem tikai paredzēts legalizēt šīs tiesas darbības. Kompetentu institūciju paustie viedokļi gan liecina, ka tiesas darbības šajā jautājumā nav bijušas likumīgas, lai gan Ģenerālprokuratūra tās atbalsta.
Tikmēr Saeimas Krimināltiesību politikas apakškomisijas priekšsēdētājs A. Judins speciāli zvanīja
NRA.lv, lai uzsvērtu, ka viņš nav iepriekšminēto grozījumu KPL 502. pantā autors. Šos grozījumus iesniegusi deputāte Dana Reizniece-Ozola no ZZS. Pēc A. Judina domām, «ideja» šajā likumdošanas iniciatīvā ir, tomēr «priekšlikums ir pilnveidojams».
Bet A. Judins nenoliedza, ka iesniedzis priekšlikumu grozīt KPL 449. pantu, lai tiesas procesa dalībniekiem būtu īpaši jāargumentē, kad tie vēlēsies, lai pierādījumu pārbaudē tiktu nolasīts kādu krimināllietai pievienoto dokumentu saturs. Arī šī likumdošanas iniciatīva saņēma iznīcinošu kritiku no ekspertiem, turklāt zinātājiem nav nekādu šaubu, ka arī šī iniciatīva nākusi no t.s. Lemberga lietas.
Uz NRA jautājumu, kāpēc uz komisiju netiek aicināts Rīgas apgabaltiesas tiesnesis B. Geimans, kurš saskaras ar problēmām rakstveida pierādījumu pārbaudīšanā, A. Judins atbildēja: «Var jau arī viņu aicināt. Mans mērķis ir risināt problēmu, nevis dot jums papildu iespēju rakstīt interesantus rakstus. Es nestrādāju viena cilvēka vai kaut kādas cilvēku grupas labā.»
Rādīt reklāmu
