Tā dēvētās "Latvenergo" amatpersonu krimināllietas klusa izbeigšana vispār nav iespējama, Latvijas Televīzijas raidījumā "Sastrēgumstunda" trešdienas vakarā sacīja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.
Savukārt par krimināllietas materiālu noplūdi Korupcijas novēršanas un
apkarošanas birojā (KNAB) ir sākts kriminālprocess, raidījumā sacīja
KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks.
Kalnmeiers uzsvēra, ka "Latvenergo" lietas apjoms ir liels, izsūtīti daudzi starptautiskās palīdzības lūgumi, kas apliecina, ka "nekāda klusā lietas izbeigšana vispār nav iespējama", raksta LETA.
Kalnmeiers pastāstīja, ka 2011. un 2012.gadā prokuratūra noslēdza vairākus starptautiskus līgumus par starptautiskās izmeklēšanas vienību izveidošanu. "Šī lieta notiek Eiropas līmenī un nevar tikt izbeigta," teica Kalnmeiers, atzīmējot, ka šajā lietā Eiropas līmenī notikušas koordinācijas sanāksmes un vēl viena šāda sanāksme ir plānota.
Lietā ir iesaistītas vairākas Eiropas valstis, teica ģenerālprokurors, gan neprecizējot, kuras tieši. Lietā iesaistīts arī "Eirojust", no kā saņemti finanšu līdzekļi no ārvalstīm saņemto materiālo tulkošanai.
Kalnmeiers atzina, ka "Latvenergo" krimināllietas izmeklēšanas darba ātrums varēja būt lielāks, taču Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki nav pietiekami pieredzējuši šādu lietu izmeklēšanai. Izmeklēšanas ietvara noteikšanai vajag ļoti lielu profesionālo pieredzi, tas ir ļoti sarežģīti, teica Kalnmeiers, atzīmējot, ka KNAB nav vēl tik daudzu gadu darba pieredzes, raksta IR.LV.
"Ja jūs redzētu shēmu, tas nav zirnekļu tīkls, tas ir labirints, tur nav tik viegli," šādi ģenerālprokurors raksturoja tā dēvētās "Latvenergo" krimināllietas sarežģītību.
Kalnmeiers arī atzina, ka "Latvenergo" krimināllietā tuvojas izmeklēšanas termiņš un būs jālūdz tā pagarināšana.
Saistībā ar "Latvenergo" amatpersonu krimināllietas materiālu noplūdi Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) ir sākts kriminālprocess, LTV raidījumā sacīja KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks. Šajā procesā ir piemērots aizdomās turētās personas statuss KNAB amatpersonai, kas disciplinārlietas izmeklēšanas gaitā tika atstādināta no amata.
Jau ziņots, ka KNAB, veicot pārbaudi, ir noskaidrojis un atstādinājis no pienākumu pildīšanas vienu biroja amatpersonu, kura, iespējams, nopludinājusi tā dēvētās "Latvenergo" amatpersonu krimināllietas materiālus. Iespējams, tiek turēts aizdomās izmeklētājs Ruslans Balakleiskis, liecina neoficiāla informācija. Savukārt "TV3", atsaucoties uz neoficiālu informāciju, vēstīja, ka informācijas nopludināšanā varētu būt iesaistīts arī "Saskaņas centra" deputāts Andrejs Elksniņš.
Streļčenoks nevarēja pateikt, vai Elksniņš ir bijis KNAB uz pratināšanu. KNAB priekšnieks atzīmēja, ka ik dienu uz biroju nāk dažādas amatpersonas. Viņš pieļāva, ka to vidū varēja būt arī Elksniņš, tomēr droši viņš to nezina. KNAB priekšnieks norādīja, ka nevar ne apstiprināt, ne noliegt, vai minētās personas - Elksniņš un Balakleiskis - ir tās personas, kas saistītas ar minēto informācijas noplūdes lietu.
Kā ziņots, "Latvenergo" amatpersonu lietā KNAB par aizdomās turētām atzinis 17 personas, arī sešas amatpersonas. Viņu vidū ir arī bijušais "Latvenergo" prezidents Kārlis Miķelsons, kurš tika aizturēts 2010.gada jūnijā, bet tā paša gada augustā tika atbrīvots no apcietinājuma pret 50 000 latu drošības naudu.
Jau ziņots, ka Šveices prokuratūra piemērojusi 38,9 miljonu Šveices franku (22 miljonu latu) soda naudu Francijas transporta un enerģētikas koncernam "Alstom" par sistemātisku kukuļdošanu Latvijā, Malaizijā un Tunisijā izdevīgu līgumu nodrošināšanai. Kā liecina Šveices ģenerālprokuratūras izpildraksts, "Alstom" sodīts par kukuļdošanu "Latvenergo" prezidentam Kārlim Miķelsonam, viceprezidentam Aigaram Meļko un ražošanas tehniskajam direktoram Gunāram Cvetkovam, lai kompānija iegūtu līgumus Pļaviņu HES modernizācijas projektiem.
KNAB preses pārstāvis Andris Vitenburgs iepriekš informēja, ka KNAB nav tiesīgs komentēt Šveices ģenerālprokuratūras veikto izmeklēšanu, tomēr vienlaikus uzsver, ka abās valstīs veiktā izmeklēšana ir veiksmīgas abpusējas Latvijas un Šveices tiesiskās sadarbības piemērs.
Vitenburgs informēja, ka starptautiskās tiesiskās sadarbības ietvaros Latvijas un Šveices tiesībsargājošo institūciju amatpersonas ir pieprasījušas un saņēmušas tām nepieciešamo informāciju konkrēto lietu izmeklēšanā.
Rādīt reklāmu
