Rīgas apgabaltiesa vairākās sēdēs izskatīja Saeimas deputātes Lolitas Čigānes (Vienotība) iesniegumu, ar kuru politiķe provocēja tiesu mainīt Ventspils mēram Aivaram Lembergam piemēroto drošības līdzekli drošības līdzekli pret stingrāku.
Tiesa paziņoja – no L. Čigānes ziņojumā minētajiem faktiem nav secināms, ka A. Lembergs pārkāpis viņam piemēroto drošības līdzekli – liegumu pildīt Ventspils domes priekšsēdētāja un Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētāja pienākumus.
Kā zināms, tā dēvētajā Lemberga prāvā pēc prokuroru lūgumu sargāt finansiālos un komercnoslēpumus Šveices advokāts Rūdolfs Meroni tiek pratināts slēgtā sēdē. Politiķes ziņojuma iztirzāšana notika starplaikos starp R. Meroni pratināšanām, līdz ar to faktiski iznāca, ka arī šī procesuālā darbība notika aiz slēgtām durvīm. Tāpēc notikumu gaita ir restaurēta no procesa dalībnieku stāstījumiem.
Pūš politiķu stabulē
Gada sākumā 11. Saeimas deputāte L. Čigāne adresēja tiesai vēstuli, kurā pauda satraukumu par to, vai A. Lembergs ievēro viņam piemēroto drošības līdzekli. Politiķe Ventspils pilsētas mājaslapā pamanījusi, ka A. Lembergs tiek dēvēts par domes priekšsēdētāju, kuram iedzīvotāji varot uzdot jautājumus. Politiķi sāpinājis tas, ka A. Lembergs, pārstāvot Ventspili, kāpis uz Dailes teātra skatuves kopā ar kori Kamēr. Vēstulē tiesai viņa atklāja, ka rakstiski sazinājusies ar prokuroru Juri Jurisu, kurš viņai izskaidrojis, ka A. Lembergam joprojām piemērots drošības līdzeklis – liegums pildīt Ventspils domes un Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētāja pienākumus.
Debatēs tiesas zālē prokurors Aivis Zalužinskis uzsvēris, ka viņam un pārējiem trim prokuroriem radies līdzīgs iespaids kā deputātei L. Čigānei – A. Lembergs pārkāpjot viņam piemēroto drošības līdzekli. Prokurors tiesai atgādinājis, ka bažas par drošības līdzekļa ievērošanu neilgi pirms 10. Saeimas vēlēšanām jau pauduši opozīcijas deputāti Ventspils domē Vladislavs Šafranskis, Ivars Landmanis un Jeļena Garbuzova. Kā pierādījumus drošības līdzekļa pārkāpumiem A. Zalužinskis minējis A. Lemberga uzstāšanos plašsaziņas līdzekļos Ventspils mēra statusā. Prokurori pat esot saskaitījuši, ka 2011. gadā A. Lembergs plašsaziņas līdzekļos paudis viedokli 68 reizes, bet šogad līdz 15. martam – 15 reizes.
A. Lembergs arī piedaloties dažādos ar pilsētu saistītos pasākumos. Piemēram, šā gada 2. februārī A. Lembergs lūdzis tiesu ātrāk pabeigt tiesas sēdi, jo viņam esot jāpiedalās sanāksmē pie kultūras ministres. Prokurori esot pieprasījuši informāciju par tajā dienā notikušo Kultūras ministrijā un atklājuši, ka pasākums varējis notikt arī bez A. Lemberga līdzdalības. A. Zalužinskis tiesai norādījis, ka tādējādi A. Lembergs esot maldinājis tiesu.
Nav jucis, lai pārkāptu
A. Lembergs tiesai lakoniski paskaidrojis, ka nav prātā jucis, lai pārkāptu drošības līdzekli. Viņam neesot arī nekādas racionālas jēgas to darīt. A. Lembergs uzskatījis savus amatus – viņš joprojām ir Ventspils domes deputāts, Ventspils domes priekšsēdētājs, Ventspils brīvostas valdes loceklis un valdes priekšsēdētājs, Ventspils domes Attīstības komitejas vadītājs un Attīstības komisijas vadītājs, Ventspils domes Finanšu un budžeta komisijas vadītājs, Ventspils domes Mārketinga padomes priekšsēdētājs, basketbola kluba Ventspils prezidents, Latvijas Olimpiskās komitejas izpildkomitejas loceklis, Latvijas tranzītbiznesa asociācijas prezidents, partijas Latvijai un Ventspilij valdes priekšsēdētājs un Latvijai un Ventspilij domes frakcijas vadītājs, Latvijas Universitātes goda biedrs. Tas, kādā no šiem amatiem viņu dēvējot plašsaziņas līdzekļi, esot pašu žurnālistu ziņā. Savukārt balvas Ventspils domes vārdā viņš pasniedzot kā fiziska persona uz Ventspils domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja izsniegtas pilnvaras pamata.
Pie kultūras ministres viņš patiešām esot viesojies kā Ventspils domes Attīstības komitejas vadītājs, lai risinātu ar koncertzāles celtniecību saistītos jautājumus. Viņš saņemot nevis Ventspils domes un brīvostas valdes priekšsēdētāju algas, bet gan domes Attīstības komitejas priekšsēdētāja un brīvostas valdes locekļa algas.
Centieni politiski izolēt
Savukārt advokāts Raimonds Krastiņš tiesai atgādinājis, ka šī nav pirmā reize, kad t.s. Lemberga prāvas dalībnieki nodarbojas ar lielo politiku. Prāva jau no sākta gala esot politizēta. Politiķes L. Čigānes vēstules saturs esot identisks ziņojumam, ko iepriekš tiesai rakstījuši daudz zemāka ranga politiķi. Kā uzsvēris advokāts, arī tas, ka prokurori atbalsta politiķus – Lemberga oponentus, neesot nekāds jaunums. Abiem esot kopīgi mērķi – panākt, lai A. Lembergam tiktu liegtas publiskās uzstāšanās iespējas, lai viņš kā politiķis tiktu izolēts.
R. Krastiņš atgādinājis, ka aizliegt ieņemt amatu – tas jau ir sods. Spriežot pēc politiķes L. Čigānes vēstules, viņa esot sapratusi, ka A. Lembergs jau ir notiesāts. Lai arī kā A. Lemberga konkurenti politikā to nevēlētos, kamēr amatpersona nav notiesāta, tai var aizliegt vienīgi pildīt pienākumus, bet ne ieņemt amatu, atgādinājis advokāts. R. Krastiņš uzsvēris, ka L. Čigāne vērsusies tiesā kā politiķe, nekautrējoties izmantot pat Saeimas veidlapu. Advokāts aicinājis tiesu norobežoties no politiskiem kašķiem, pretējā gadījumā tiesai nākšoties regulāri caurskatīt nebeidzamu lērumu A. Lemberga politisko oponentu sūdzību.
Tiesas sastāva priekšsēdētājs Boriss Geimans advokātam neesot ilgi ļāvis apspriest politikas ietekmi uz tiesvedību, norādot, ka jāpārtrauc runāt par politiku. No tā advokāts secinājis, ka arī L. Čigāni nedrīkst saukt par politiķi, un sācis viņu dēvēt par «cilvēks-Čigāne». Drīz vien B. Geimans aizliedzis arī šo vārdu savienojumu, aicinot viņu saukt «vienkārši par Čigānes kundzi».
Runājot par L. Čigānes saraksti ar J. Jurisu, advokāts uzsvēris, ka prokuroram politiķes vēstule bijusi jāpāradresē tiesai, kuras lietvedībā atrodas A. Lemberga krimināllieta, nevis deputātei detalizēti jāskaidro situācija, kādi drošības līdzekļi A. Lembergam piemēroti. R. Krastiņš secinājis, ka tas nav nekas jauns, ka politiķi iegūst ziņas par kriminālprocesiem no viņiem draudzīgām amatpersonām. Reaģējot uz šo izteikumu, J. Juriss paziņojis, ka no advokāta puses tā esot neētiska rīcība.
Pēc viedokļu uzklausīšanas tiesa paziņojusi – publiskā interneta portālā publicētais nedod pamatu uzskatīt, ka A. Lembergs pārkāpj drošības līdzekli.
Kuram akmeni mest...
Iepriekš skaidrojot vēstules tapšanas iemeslus, sarunā ar
Neatkarīgo L. Čigāne aicināja arī citus pilsoņus, kuriem šķiet aizdomīga A. Lemberga rīcība, ziņot par to tiesai.
Jāatgādina, ka arī pašas vēstules autores biogrāfija nebūt nav kristāldzidra. Neraugoties uz to, ka pirms deputātes krēsla Saeimā L. Čigāne ieņēma vadošus posteņus krimināli notiesātas personas – miljardiera Džordža Sorosa – finansētās sabiedriskās organizācijās, kuru deklarētais mērķis ir cīņa par tiesiskumu, viņa tika pieķerta, kontrabandā ievedot Latvijā lakatiņus, papīra maisiņus un citas preces, kuru vērtība pārsniedza atļauto. Par to L. Čigāne tika administratīvi sodīta.
Rādīt reklāmu
