Sabiedrība vēlas zināt, cik plaši notikusi valsts pilsoņu novērošana, cik daudz par to zinājusi Vācijas valdība. Speciāla parlamenta komisija jau uzsākusi valdības amatpersonu iztaujāšanu, taču opozīcija nav apmierināta ar saņemtajām atbildēm un liek saprast, ka izmantos skandālu kā ieroci pret kancleri Angelu Merkeli pirms 22. septembrī gaidāmajām bundestāga vēlēšanām.

Vācijas ekonomikas lieliskais stāvoklis, zemais bezdarba līmenis un tas, ko A. Merkele bija paveikusi, lai atrisinātu eirozonas valstu parādu krīzi, solīja viņai samērā drošu uzvaru vēlēšanās un iespēju trešo reizi kļūt par valdības vadītāju, atgādina AP. Taču beidzamās nedēļas laikā konservatīvās kancleres sāncenši no kreiso centristu nometnes izvērtuši plašu kampaņu, cenšoties pierādīt, ka valdība un tās vadītāja nav rīkojušies pietiekami izlēmīgi, lai pasargātu Vācijas pilsoņus no svešas valsts (lai arī formālu sabiedroto) īpašo dienestu pārlieku lielās ziņkāres. Sociāldemokrātu līderis Pērs Šteinbriks bez liekiem aplinkiem paziņojis – ja valdība patiešām zinājusi par NSA programmu PRISM, kuras ietvaros izsekoti Vācijas pilsoņi, un, ja tā nav darījusi neko, lai nepieļautu Vācijas pilsoņu tiesību pārkāpumus, A. Merkele ir pārkāpusi zvērestu, jo, stājoties amatā, solīja nepieļaut kaitējuma nodarīšanu Vācijas pilsoņiem.

«Pret privāto datu aizsardzību Eiropā attiecas daudz delikātāk nekā ASV. It īpaši tas attiecas uz Vāciju, kur ļaudis vēl atceras, kā viņus nacistu valdīšanas laikā izspiegoja gestapo, bet sociālistiskās Vācijas Demokrātiskās Republikas pastāvēšanas gados – šīs valsts slepenpolicija STASI,» norāda AP.

Līdz šim kanclere un viņas vadītās valdības ministri par skandālu runājuši ļoti negribīgi, kas devis opozīcijā esošās Zaļo partijas līderim Jirgenam Tritinam iespēju salīdzināt valdības amatpersonas ar leģendārajiem japāņu trim pērtiķiem, viens no kuriem nedzirdēja nekā ļauna, otrs – neteica nekā ļauna, bet trešais – neredzēja nekā ļauna. Jāpiebilst, ka Zaļo partija pat mudinājusi Vāciju piešķirt patvērumu E. Snoudenam, taču šis aicinājums, protams, nav ņemts vērā.

Kad 19. jūnijā Berlīnē viesojās ASV prezidents Baraks Obama, A. Merkele aprobežojās ar diplomātisku paziņojumu par to, ka «jāsaglabā līdzsvars starp nacionālās drošības interesēm un privātpersonu datu aizsardzību», un AP uzsver, ka kopš tā laika viņas tonis faktiski nav mainījies. Pat neraugoties uz to, ka Der Spiegel vēlāk publiskoja informāciju par to, ka NSA sekojuši līdzi ne tikai ierindas pilsoņu, bet pat Eiropas Savienības struktūru ierēdņu sarunām.

Pagājušajā nedēļā ASV pabija un ar šīs valsts viceprezidentu Džozefu Baidenu un ģenerālprokuroru Ēriku Holderu tikās Vācijas iekšlietu ministrs Hanss Peters Frīdrihs. Pēc atgriešanās viņš Vācijas televīzijai paziņoja, ka PRISM programma bijusi vērsta pret ļoti ierobežotu skaitu cilvēku, kuri turēti aizdomās par līdzdarbošanos teroristiskās organizācijās, turklāt ar tās palīdzību «izdevies novērst piecus Vācijā plānotus terora aktus». Deutsche Welle vēsta, ka šīs nedēļas sākumā H. P. Frīdrihs to pašu stāstījis parlamenta komisijai, kuras uzdevums ir uzraudzīt īpašo dienestu darbu. Tās locekļi nedrīkst izpaust dzirdētā saturu, taču komisijas vadītājs sociāldemokrāts Tomass Opermans paudis izbrīnu, ka ministrs, pavēstot par pieciem gadījumiem, kad novērsti terora draudi, spējis konkrēti nosaukt tikai divus un izlicies, ka citus jautājumus nav dzirdējis. «Arī mūsu partija vēlas novērst terorisma draudus, taču tas nenozīmē, ka ārvalsts īpašajam dienestam jādod tiesības novērot pilnīgi visus valsts iedzīvotājus,» sacījis T. Opermans.

Bijušais parlamentārās komisijas pārstāvis Volfgands Neskovics savukārt piebildis, ka deputātiem nav nekādu sviru, lai piespiestu valdības ministrus vai, piemēram, Vācijas federālā izlūkdienesta (BND) vadītājus sniegt atbildes uz tiem jautājumiem, uz kuriem viņi nevēlas atbildēt. «Tas ir tāpat, kā vilciena konduktoram nedot tiesības pārbaudīt biļetes, bet likt uz vārda ticēt tiem pasažieriem, kuri apgalvo, ka esot samaksājuši par braucienu,» skaidrojis V. Neskovics. Komisijas loceklis un Zaļo partijas deputāts Hanss Kristiāns Strēbele paziņojis, ka esot pārliecināts – A. Merkele par NSA aktivitātēm Vācijā zina krietni vairāk, nekā līdz šim atklājusi. Tomēr pat viņas iespējamā stāšanās komisijas priekšā nenozīmē, ka kanclere sniegs atbildes uz deputātus interesējošajiem jautājumiem – gadu gaitā viņa lieliski apliecinājusi, ka prot ignorēt neērtus jautājumus. AP norāda, ka tieši tā noticis svētdien demonstrētajā televīzijas intervijā kompānijai ARD, kuras laikā A. Merkele nav atbildējusi nedz uz P. Šteinbrika izvirzītajām apsūdzībām, nedz tiešiem jautājumiem par to, cik liela informācija Vācijas valdībai bijusi par NSA operācijām, kas vērstas pret Vācijas pilsoņiem. Tā vietā kanclere abstrakti runājusi par jauniem likumiem, kam jānodrošina datu aizsardzība, un to, ka «ASV apņemas Vācijā ievērot Vācijas likumus».

Televīzijas kompānijas ZDF veiktā aptauja liecina – 79% Vācijas iedzīvotāju ir pārliecināti, ka valdība zinājusi par NSA aktivitātēm. Tomēr AP uzsver – tas nenozīmē, ka septembra vēlēšanās A. Merkeles partija automātiski tiks sodīta. Socioloģisko pētījumu kompānijas Forsa vadītājs Manfrēds Gelners uzsvēris, ka ir tikai divas iespējas – vai nu par NSA programmu zināja visas lielākās Vācijas partijas, vai arī neviena, jo līdz 2009. gadam valdībā taču bija pārstāvēti arī sociāldemokrāti un novērošanas programma tolaik darbojās pilnā sparā.