07. jūlijs, Otrdiena
Vārda dienas: Alda, Maruta
Sākuma lapa » Veselība, medicīna » Uz jautājuma zīmes desmit slimnīcas
Uz jautājuma zīmes desmit slimnīcas
Autors: Inga Paparde / NRA.lv / 6. februāris 2020, 11:40
Pirms gada stājās spēkā slimnīcu dalījums pa līmeņiem. Kopumā Latvijā slimnīcas ir sadalītas piecos līmeņos, kur augstākais jeb piektais līmenis ir klīniskās universitāšu slimnīcas, bet zemākais, tomēr ne mazāksvarīgais ir pirmais līmenis jeb aprūpes slimnīcas. Slimnīcām ir jāsniedz veselības aprūpes pakalpojumi atbilstoši to līmenim.

Tomēr Veselības ministrijas sadarbībā ar Veselības inspekciju veiktajās pārbaudēs konstatēts, ka aptuveni trešā daļa slimnīcu neatbilst noteiktam līmenim. Lai arī valdība šonedēļ izskatījusi Veselības ministrijas ziņojumu par reformām veselības aprūpē, tajā nav skaidri pateikts, kurām slimnīcām nākamajā gadā nāksies strādāt citā līmenī un kādas izmaiņas sagaida iedzīvotājus. Lēmums par slimnīcu reformu tiks pieņemts līdz šā gada oktobrim. Līdz 1. jūlijam būs noslēdzies Veselības ministrijas audits, tātad būs izstrādāti indikatori slimnīcu salīdzināšanai un izvērtēšanai, savukārt līdz oktobrim notiks sarunas ar katru slimnīcu un iesaistīto pašvaldību.

Veselības ministre Ilze Viņķele valdību iepazīstināja ar ziņojumu, kurā analizēta informācija ne tikai par slimnīcām un to līmeņiem, bet arī par pasākumiem zāļu cenu un gaidīšanas rindu samazināšanā, plāniem mainīt mediķu atalgojuma sistēmu. Veselības inspekcija veikusi arī vairākus tematiskos auditus mamogrāfijas un insulta pacientu veselības aprūpē. Šādi auditi jeb pārbaudes veiktas arī vairākās slimnīcās. Viens no Pasaules bankas ekspertu ieteikumiem veselības aprūpes sistēmai Latvijā ir centralizēt noteiktus pakalpojumus, lai uzlabotu kvalitāti un efektivitāti. Šis process faktiski notiek jau vairāk nekā desmit gadus, pamazām samazinot gultu skaitu slimnīcās, stiprinot ambulatoro palīdzību. Veselības ministre Ilze Viņķele vienkāršos vārdos skaidroja iecerēto reformu: «Viss, kas ir sarežģīts, to darīs Rīgā un reģionālajās slimnīcās, bet ambulatoro medicīnisko palīdzību, aprūpi pacientiem ar hroniskām saslimšanām varēs nodrošināt lokālās slimnīcas pacienta dzīvesvietā. Ja atbilstošu palīdzību vietējā slimnīcā nevarēs sniegt, neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādei pacienti būs jānogādā reģionālajā vai universitātes klīnikā atkarībā no pacienta stāvokļa, tādā medicīnas iestādē, kur viņam var sniegt atbilstošāko aprūpi.»

Šī nav pirmā saruna par slimnīcu spēju nodrošināt palīdzību atbilstoši līmeņiem, taču pagaidām nav skaidri pateikts, kādas tieši izmaiņas sagaida slimnīcas un pacientus. Arī šis ziņojums konkrētas atbildes nesniedz. «Slimnīcu līmeņu revīziju mēs veicam kopš pagājušā gada beigām, un iedzīvotāji ar izmaiņām sastapsies nākamā gada sākumā,» saka I. Viņķele. «Lai pieņemtu lēmumu, būs diskusijas ar pašvaldībām un slimnīcu vadību, jo bez tā šis process nav paveicams.» No ministres teiktā izriet, ka šīs diskusijas norisināsies vasarā. «Tam jābūt lēmumam, kas balstīts rūpīgi savāktos pierādījumos reformas nepieciešamībai, nevis iedomās, vai vēl trakāk - politisko ietekmju vadītam lēmumam,» uzsvēra ministre.

Stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju dalījums pa līmeņiem ir spēkā no 2019. gada. Katram līmenim ir noteikti sniedzamo pakalpojumu veidi.

Jau 2018. gadā tika pārskatīts steidzamās medicīniskās palīdzības punktu izvietojums, uz pusi samazinot to skaitu. Pagājušajā gadā inspekcija uzsāka neplānotas pārbaudes slimnīcās. Pārbaudes veiktas desmit slimnīcās, un viens no vērtēšanas kritērijiem bija speciālistu skaita uzņemšanas nodaļās atbilstība noteiktajam slimnīcas līmenim. Pēc provizoriskiem pārbaužu datiem, 30 procenti slimnīcu neatbilst noteiktajam līmenim. Ministrija nenosauc ne slimnīcas, kurās veikti auditi, ne arī tās slimnīcas, kas iekļuvušas pēc pārbaudēm to slimnīcu skaitā, kurām ir kādas problēmas sniegt veselības aprūpes pakalpojumus atbilstoši to līmenim. Slimnīcas, par kurām varētu būt diskusijas, iespējams, atrodamas Veselības ministrijas sagatavotā tabulā par slimnīcu sadarbības teritorijām, proti, lokālajām slimnīcām kopš 2017. gada Veselības ministrijas uzdevumā bija jāveido sadarbības tīkls ar tuvāko nākamā līmeņa slimnīcu. Slimnīcas to ir izdarījušas. Tabulā minētas, piemēram, šādas slimnīcas: Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība, Cēsu klīnika, Kuldīgas slimnīca, Alūksnes slimnīca, Krāslavas slimnīca, Preiļu slimnīca un citas.



Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk
Jaunākie komentāri
Mediju apskats