19. novembris, Otrdiena
Vārda dienas: Elizabete, Liza, Līze
Sākuma lapa » Tirdzniecība, veikali » Tēriņi pārtikai 10 gadu laikā pieauguši par trešdaļu
Tēriņi pārtikai 10 gadu laikā pieauguši par trešdaļu
Autors: Ilze Šteinfelde / NRA.lv / 11. oktobris 2019, 12:06
No trīs Baltijas valstīm visvairāk naudas pārtikai jāatvēl Igaunijas iedzīvotājiem. Pārtikas produktu iegāde vienam Igaunijā dzīvojošajam izmaksā vidēji 170 eiro mēnesī. Tomēr Latvijā, kur pārtikai viens cilvēks atvēl mazāk nekā ziemeļu kaimiņi (vidēji 134 eiro mēnesī), šie izdevumi ir viena no lielākajām ģimenes budžeta sastāvdaļām, jo arī ienākumu līmenis mums ir ievērojami zemāks.

Desmit gadu laikā izdevumi pārtikai Latvijā pieauguši par 31%, Lietuvā - par 39%, Igaunijā - par 27%. Arī pēdējā gada laikā lielākā daļa iedzīvotāju ir saskārusies ar tēriņu pieaugumu. 83% Latvijas iedzīvotāju, 77% Igaunijas iedzīvotāju un 76% Lietuvas iedzīvotāju pārtikas iegādei sākuši tērēt vairāk naudas nekā pirms gada, liecina Maxima mazumtirdzniecības kompasa dati. Baltijas valstīs pārtikas produktiem tiek piemērotas atšķirīgas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes - Igaunijā pārtikas produktiem piemēro 20% PVN likmi, Lietuvā - 21%, bet Latvija pirmā Baltijā pārtiku pērn sāka aplikt ar diferencētu PVN likmi. Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem piemēro 5% likmi, pārējiem produktiem ar atsevišķiem izņēmumiem - 21% likmi.

Izdevumi pārtikai gan nav vienīgie, kas ir pieauguši pēdējā gada laikā. Vienlaikus 65% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju vairāk naudas sākuši tērēt komunālajiem maksājumiem un 42% - veselības aprūpei. Savukārt Lietuvā un Igaunijā bez komunālo maksājumu tēriņiem pieauguši arī izdevumi transportam.

Maxima mazumtirdzniecības kompasa dati atklāj, ka visu Baltijas valstu iedzīvotāji lielākoties iepērkas lielveikalos. Nedaudz vairāk nekā ceturtā daļa mēdz doties uz tirgu, bet internetā pārtiku iegādājas vien daži procenti. Tāpat 41% Latvijas iedzīvotāju bieži iepērkas mazā formāta veikalos, kas ir tuvāk darbam vai mājām, bet 38% - hipermārketos. Lietuvā proporcija ir pretēja - 43% dodas uz hipermārketiem, bet 26% - uz mazā formāta veikaliem. Igaunijā hipermārketu cienītāju ir vēl vairāk (45%), savukārt mazā formāta veikalos iegriežas vien 22% Igaunijas iedzīvotāju. Maxima Latvija Biznesa analītikas departamenta direktore Zane Kaktiņa atzīst, ka šie dati apliecina arī mazumtirgotāja novēroto - Igaunijā un Lietuvā pircēji veikalos iegriežas retāk, bet pirkumi parasti ir lielāki, savukārt Latvijas iedzīvotāji uz veikalu dodas biežāk, tāpēc pirkumi ir mazāki.

Pētījums arī atklāj, ka Latvijas iedzīvotāji ir vispatriotiskāk noskaņoti. Viņi pārtikas izvēlē lielākoties dod priekšroku vietējiem precēm. «Lietuvieši, stāvot pie veikala plauktiem, ilgi pēta produkta sastāvdaļas un novērtē, ja tas gatavots no ekoloģiskām izejvielām. Savukārt Igaunijas iedzīvotāji ir vispraktiskākie - viņi izvēloties tik daudz neprāto par ražotājvalsti vai produkta sastāvdaļām un diezgan bieži iepirkumu grozā liek arī pusfabrikātus,» teic Z. Kaktiņa.

No visām trim Baltijas valstīm tieši Latvijas pircēji ir visatvērtākie jaunumiem. Teju piektā daļa no aptaujātajiem Latvijā labprāt iegādājas jaunos produktus, lai tos pagaršotu.

Pētījumā noskaidrots, ka Baltijas valstu pircējiem galvenais kritērijs veikala izvēlei ir veikala pieejamība pie darba vai mājām. Tas ir svarīgākais faktors 72% Igaunijas, 62% Latvijas un 60,5% Lietuvas iedzīvotāju. Tāpat pircēji vērtē produktu piedāvājumu un kvalitāti. Zemāku cenu par svarīgāko uzskata aptuveni 39% Lietuvas, 33% Latvijas un 29% Igaunijas iedzīvotāju. Vismazsvarīgākā visu Baltijas valstu pircējiem šķiet gaisotne, kāda valda veikalā, uzsvēra Maxima Latvija valdes loceklis Viktors Troicins. Tikai 13 līdz 17% norādīja, ka veikala izvēlē svarīga ir arī tajā valdošā patīkamā gaisotne.

Maxima mazumtirdzniecības kompass ir visaptverošs mazumtirdzniecības nozares apskats. Tas tapis, balstoties uz Maxima Latvija datiem, kā arī piesaistot nozares labākos pētniekus no tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS un izmantojot datus no Centrālās statistikas pārvaldes un citiem avotiem. Šis pētījums tika veikts 2019. gada jūlijā un augustā trīs Baltijas valstīs ar pētījumu centra SKDS starpniecību. Tajā piedalījās 1005 Latvijas, 1055 Igaunijas un 1066 Lietuvas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem.



Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk
Jaunākie komentāri
Mediju apskats