Politiskajās aizkulisēs šobrīd valda mānīgs iespaids ar absolūtu
saticību, jo jaunās valdības veidošana sekmējas raiti. Vien dažas dienas
pēc 12. Saeimas vēlēšanām ir iezīmējušās gan nākamās valdības aprises
un visiem tīkams premjers, gan neoficiāli – arī iespējamais ministriju
sadalījums.
Pašreizējie koalīcijas partneri ir vienojušies par Laimdotu Straujumu kā jauno premjerministri un neoficiāli ieskicējuši arī katrs sev vēlamo ministriju sarakstu. Lai gan virspusēji šis process šķiet raits un saskanīgs, tomēr vakar pēc trīspusējās koalīcijas partneru tikšanās politiķi atklāti atzina – diskusija par atbildības jomu sadali nebūs viegla, jo dažās intereses saskaroties. Tajā pašā laikā L. Straujuma uzskata, ka «nav neatrisināmu jautājumu».
Katrai partijai ir neaizskaramās pozīcijas
Šobrīd teju pašsaprotami ir tas, ka nākamajā valdībā Vienotība saglabās pārraudzību pār Finanšu ministriju. Visticamāk, tās vadība tiks uzticēta līdzšinējam Saeimas Finanšu komisijas vadītājam Jānim Reiram, jo pašreizējais resora vadītājs Andris Vilks ir paguvis sanīsties ar savas partijas vadību.
Tāpat Vienotības prioritāte būs Ārlietu ministrija, kuru līdz šim veiksmīgi vadījis Vienotības pārstāvis Edgars Rinkēvičs. Izskan norādes, ka Vienotība, visticamāk, tiks apgrūtināta arī ar vienu no nepopulārākajām un smagākajām nozarēm, proti, Veselības ministriju, ko līdz šim ārkārtīgi neveiksmīgi vadīja Ingrīda Circene, no kuras pašas partija eleganti atbrīvojās. Iespējams, šo ministriju turpmāk uzticēs Ilzei Viņķelei, kura gan savulaik izcēlās ar nesaticību un nozares neapmierinātību Labklājības ministrijas vadībā.
Tikmēr no Zaļo un zemnieku savienības puses saglabājas interese par pašreizējiem posteņiem Zemkopības, Labklājības un Aizsardzības ministrijā, ko provizoriski varētu vadīt pašreizējie ministri Jānis Dūklavs, Uldis Augulis un Raimonds Vējonis. Tikmēr portāls pietiek.com ziņo, ka labklājības ministra amatam kuluāros tiek minēts arī Gundars Daudze, kurš pēdējos gados vadījis Valsts prezidenta kanceleju, bet iepriekš bija Saeimas priekšsēdētājs.
Strīdīgās nozares
Arī Nacionālā apvienība kā pirmās ir nosaukusi līdzšinējās atbildības jomas, proti, kultūras un tieslietu nozares. Tiesa, aizkulisēs baumo – Tieslietu ministrija, par kuru koalīcijas veidošanas gaitā interesi tradicionāli izrāda vairākas partijas, šoreiz būs jo īpaši iekārojama. Proti, izskan pieļāvumi, ka, neiekļuvusi parlamentā, šo amatu varētu iekārot Vienotības līdere, Saeimas spīkere Solvita Āboltiņa, kura no 2004. līdz 2006. gadam bija tieslietu ministre Aigara Kalvīša valdībā. Otra versija liecina, ka S. Āboltiņa tieslietu ministra portfeli gribēs piedāvāt deputātei, juristei Inesei Lībiņai-Egnerei, lai, kolēģei dodoties uz ministriju, pati varētu atgriezties Saeimas gaiteņos. Neraugoties uz dažādiem politiskajiem scenārijiem, ir skaidrs, ka Tieslietu ministrija būs viena no tām, kas šķitīs interesanta daudzām partijām.
Līdzīgi būs arī ar Satiksmes, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības un arī Ekonomikas ministriju, kas katra tiek uzskatīta par smagsvaru, kas teju pielīdzināms divām citām. Tā ZZS jau paziņojusi, ka gribēs vadīt satiksmes nozari, kas līdz šim bijusi piekritīga Vienotībai. Ne mazāk iekārojama ZZS skatījumā būs arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, jo caur to nākamajos gados tiks dalīts milzīgs Eiropas struktūrfondu finansējums. Saskaņā ar neoficiālo informāciju kā iespējamā kandidāte satiksmes ministra amatam ir Dana Reizniece-Ozola, bet reģionālās attīstības ministra amatam – Māris Kučinskis.
Tikmēr nacionāļi uzsver, ka labprāt vadītu arī izglītības nozari, kā arī pārņemtu iekšlietu struktūru.
Spīkera amatu neviens negrib
Interesanti, ka pagaidām neviena no partijām neraujas ieņemt Saeimas priekšsēdētāja amatu, kas citkārt vienmēr ir bijis ārkārtīgi iekārots un ticis pielīdzināts vienam ministra portfelim. ZZS līderi
NRA.lv apliecināja, ka īpaši nealkst pēc šā amata, jo visiem līdzšinējiem spīkeriem šī vieta nesusi tikai reputācijas sabrukumu, nevis politiskos bonusus.
Rādīt reklāmu
