Ja kriminālprocesā arestētās mantas glabātājam tiek piešķirta plaša
rīcības brīvība, rodas personiskās iedzīvošanās un korupcijas riski,
Neatkarīgajai norāda KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks.
Arestēto daudzu miljonu aktīvu glabātājam Rudolfam Meroni tā dēvētajā Lemberga krimināllietā jau septiņus gadus neviens neprasa deklarēt ienākumus un atskaitīties par valsts nodoto aktīvu stāvokli. No 2007. gada decembra līdz 2008. gada septembrim R. Meroni likumā noteiktais uzraugs, likumā saukts par procesa virzītāju, bija Ģenerālprokuratūras prokurori, bet no 2008. gada septembra līdz šim brīdim – Rīgas apgabaltiesa.
Iekārojams amats
Joprojām nevienam no
NRA.lv aptaujātām amatpersonām nav skaidrs, kurš R. Meroni konkrētajā procesā uzrauga. No tiesas attieksmes un izteikumiem tiesas zālē noprotams, ka tiesa ar R. Meroni nekomunicē pat par ierašanās datumiem uz tiesas sēdēm. To tiesas vietā dara prokurori.
R. Meroni arestētās mantas glabātāja amatā nokļuva bez konkursa, pateicoties prokuroru personiskajām simpātijām.
2012. gada vasarā R. Meroni ar valsts amatpersonām – prokuroru Andi Mežsargu un Satversmes aizsardzības biroja darbinieku Aigaru Sparānu – kārtoja Ventspils tranzītbizesa lietas.
Mantas glabātāja darbība rada iespaidu par to, ka šis amats Latvijas valstī kļuvis par vienu no ienesīgākajiem, kurā var brīvi rīkoties ar valsts uzticēto daudzu miljonu mantu, par ko nevienam nav jāatskaitās un jāiesniedz VID amatpersonas deklarācijas.
Šie apstākļi liek uzdot jautājumu, vai no valsts puses nekontrolētajā mantas glabātāja darbībā nepastāv korupcijas riski.
Rīcība jākontrolē
Tā kā KNAB likuma 7. pantā teikts, ka birojs «analizē valsts iestāžu praksi korupcijas novēršanā», «izstrādā metodiku korupcijas novēršanai», Neatkarīgā lūdza KNAB izskaidrot, kādi korupcijas riski varētu būt saistīti ar arestētās mantas glabātāja darbību.
KNAB priekšnieks J. Streļčenoks sniedza rakstisku atbildi: «Saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 7. panta pirmās daļas 7. punktu Birojs analizē valsts iestāžu praksi korupcijas novēršanā un atklātos korupcijas gadījumus, tādēļ Birojs regulāri veic korupcijas risku analīzi korupcijas riskam pakļautajās jomās. Vēršam Jūsu uzmanību, ka korupcijas risks ir teorētiska varbūtība, ka kāda no personām, kam ir uzticēta noteikta atbildība, vai šādu personu grupa pretēji noteiktajai kārtībai ar nodomu ļaunprātīgi rīkosies savtīgās interesēs, gūstot nepienākošos labumu sev vai nodrošinot to citiem. Korupcijas riska rašanās iespējas ir lielākas gadījumā, kad personai, kurai ir uzticēta vara, pastāv plaša rīcības brīvība lēmumu pieņemšanā. Papildus informējam, ka par koruptīvu rīcību uzskatāmas darbības, par ko ir paredzēta kriminālatbildība gan valsts amatpersonām (piemēram, par kukuļņemšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu), gan privātpersonām (piemēram, par neatļauta labuma pieņemšanu, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu).
Piemēram, ja arestētās mantas glabātājam ir precīzi noteikti pienākumi un atbildība un nepastāv izvēles iespējas, jo viņa darbību stingri uzrauga procesa virzītājs, tad personiskās iedzīvošanās risks visticamāk ir ļoti zems. Savukārt situācijās, kad pastāv plaša rīcības brīvība, ko neierobežo noteiktas prasības, persona var brīvi rīkoties, patvaļīgi interpretējot izvirzītos nosacījumus, tad negodprātīgas rīcības riska iespējamība ir augstāka. Tomēr šādus apgalvojumus nekādā veidā Birojs nevar attiecināt uz kādu konkrētu procedūru vai krimināllietu, ko Birojs nav pilnvērtīgi izvērtējis.»
Jāvērtē VID
Neatkarīgā arī vaicāja, kāpēc bez konkursa izvēlētai personai tiek piešķirtas tiesības pārvaldīt daudzu miljonu aktīvus un valsts institūcijām nesniegt par to atskaites. Neatkarīgā vaicāja, vai, lai izvairītos no iespējamiem korupcijas riskiem un lai nodokļu maksātāji justos droši, ka valsts ieceltais mantas pārvaldnieks zaudējumus neradīs, nevajadzētu viņam piešķirt valsts amatpersonas statusu, kas šādas apjomīgas mantas glabātājam uzliktu pienākumu regulāri iesniegt amatpersonas deklarāciju.
Uz šo jautājumu bloku J. Streļčenoks sniedza atbildi: «Birojam nav tiesības sniegt komentārus par kriminālprocesuālajām darbībām vai materiāliem, kuri nav Biroja lietvedībā, tāpēc jautājumus par konkrētiem gadījumiem un konkrētām krimināllietām aicinām uzdot attiecīgā kriminālprocesa virzītājam. Savukārt attiecībā par valsts amatpersonas statusa piešķiršanu, informējam, ka, lai personai piešķirtu šo statusu, tai ir jāatbilst kādam no likuma «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā» 4. pantā minētajiem kritērijiem. Tā kā saskaņā ar likuma «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā» 28. panta trešās daļas 2. punktu ir noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienestam ir pienākums pārbaudīt, vai valsts vai pašvaldības institūcijas vadītāja iesniegtie valsts amatpersonu saraksti ir sastādīti pareizi un pilnīgi, tad tā ir šīs iestādes kompetence izvērtēt, vai Jūsu minētajā gadījumā ir piemērojams valsts amatpersonas statuss.
Abstrahējoties no konkrētām krimināllietām un konkrētām personām, varam sniegt teorētisku skaidrojumu, ka, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 365. pantā noteikto, mantu, kurai uzlikts arests, var atstāt glabāšanā tās īpašniekam vai lietotājam, viņa ģimenes locekļiem vai citai fiziskajai vai juridiskajai personai, kurai izskaidro likumā paredzēto atbildību par minētās mantas saglabāšanu un šīs personas par to parakstās. Personas tiek brīdinātas par kriminālatbildību saistībā ar glabāšanā nodotās mantas izšķērdēšanu, bojāšanu, atsavināšanu, slēpšanu, iznicināšanu vai tās apmainīšanu, kas paredzēta Krimināllikuma 308. pantā. Lēmumu par arestētas mantas glabātāju pieņem valsts amatpersona – procesa virzītājs, kam attiecīgi jāuzrauga, vai viņa lēmuma noteikumi tiek pildīti pilnā mērā. Tādējādi persona, kura uzņemas glabāt arestētu mantu, arī uzņemas atbildību par mantas izšķērdēšanu, bojāšanu, atsavināšanu, slēpšanu, iznīcināšanu vai apmainīšanu, vai šo darbību rezultātā radītajiem zaudējumiem. Atsaucoties uz uzdotajiem jautājumiem, informējam, ka iespējamie zudumi, kas var tikt radīti mantas glabātāja darbības rezultātā, netiek piedzīti no valsts budžeta, bet gan no mantas glabātāja.»
Par mantas glabātāja amatu Neatkarīgā taujājusi daudzām un dažādām valsts iestādēm, ieskaitot tiesībsargājošās institūcijas. Līdz šim iestāžu attieksme pret šiem jautājumiem līdzinājusies karstam kartupelim – neatbildēt nevar, bet īsti atbildēt nav ko.
Rādīt reklāmu
