Jau Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izveidošana
bijusi pietiekami neapdomāta, bet tā vadības darba vērtēšanas uzticēšana
ar biroju tikai pastarpināti saistītām organizācijām esot vēl
dīvaināka. Tā uzskata KNAB Sabiedriskās konsultatīvās padomes vadītājs
Aivars Borovkovs.
Šādi pieredzējušais jurists reaģē uz premjerministres Laimdotas Straujumas atklāto, ka viņa gatava atlaist KNAB priekšnieku Jaroslavu Streļčenoku, ja viņa veikuma vērtējums pieaicināto ekspertu redzējumā būs negatīvs. Turklāt premjerministre jautājumu par J. Streļčenoka atlaišanu izskatīšanai Ministru kabinetā virzīšot pat tad, ja eksperti viņa veikumu vērtēs apmierinoši. L. Straujuma atzīst, ka viņu neapmierina KNAB darbs. Premjerministre uzsvēra, ka KNAB iekšienē ir konflikti, bet jebkurš konflikts kavē iestādes darbu.
Tas, ka iekšējie konflikti jau gadiem ilgi destabilizē KNAB darbu, nevienam nav noslēpums. Arī valdošo koalīciju stūrējošā Vienotība, kuru pārstāv L. Straujuma, to nekad nav noliegusi, taču tā līdz šim minstinājusies izlēmīgi iesaistīties KNAB darbības prioritāšu koriģēšanā. Ja neskaita dažu J. Streļčenoka ar viņa kādreizējās vietnieces Jutas Strīķes atlaišanu vai amatā pazemināšanu saistītu lēmumu apturēšanu.
Tagad Vienotība, šķiet, padevusies sabiedrības skaļākās daļas aicinājumiem kritiski vērsties pret J. Streļčenoku un rosinājusi tā darbības izvērtēšanu veikt Sabiedrības par atklātību «Delna» uzaicinātiem ekspertiem.
Tajā pašā laikā grūti noslēpjams ir fakts, kuru nenoliedz arī premjerministre, ka, neraugoties uz ekspertu vai viņas lēmumiem, parlamentā iegūt atbalstu J. Streļčenoka atlaišanai no amata būs grūti vai pat neiespējami. Jo vairāk tāpēc, ka Zaļo un zemnieku savienība nesaskata viņa rīcībā atlaišanas vērtus pārkāpumus, bet opozīcijā esošā Saskaņa joprojām realizē taktiku, kas, viņuprāt, vēlētāju acīs kompromitēs pie varas stūres esošo Vienotību, – ļauj tai slīgt pašas pieļauto kļūdu un neizlēmības radītajā muklājā.
Taču pat šajā kontekstā A. Borovkovam dīvains šķiet fakts, ka KNAB vadītāja vērtēšanas komisijā iekļautas organizācijas, kurām nepietiek kompetences veikt šo uzdevumu. Proti, pie biroja vadītāja novērtēšanas strādā Sabiedrība par atklātību «Delna», sabiedriskās politikas centrs Providus, Latvijas Juristu apvienība un KNAB arodbiedrība.
Ja Delna un Providus jau ilgstoši iesaistījusies polemikā ap KNAB, kaut šo organizāciju pozīcija, kā arī to vērtējums sabiedrības acīs svārstījies ļoti plašā amplitūdā, tad salīdzinoši jaunās Latvijas Juristu apvienības un biroja arodbiedrības iesaistīšana šajā procesā A. Borovkovam šķiet pavisam neizprotama.
«Nav skaidra šīs komisijas darba metodoloģija, kādi būs vērtēšanas kritēriji [..]. Šai komisijai vispār nav nekāda juridiskā seguma,» saka konsultatīvās padomes priešstāvis, kura vadītā institūcija no vērtēšanas procesa atstumta.
Netieši atbalstot biroja izformēšanu, sadalot korupcijas novēršanas un apkarošanas funkcijas starp jau ilgstoši strādājošajām iekšlietu iestādēm, viņš saka: «Vajadzēja rēķināties ar šādām problēmām, kad no Krimināllikuma izņēma vienu nodaļu un veltīja tai biroju, to varētu darīt ar katru likuma nodaļu, un tad valstī būtu daudzi dažādi biroji.»
Bijušais KNAB vadītājs Aleksejs Loskutovs, kas vēl salīdzinoši nesen aizstāvēja ideju, ka no darba atlaižami būtu gan J. Streļčenoks, gan J. Strīķe, šobrīd mainījis savu skatījumu un kļuvis mazāk kritisks pret J. Streļčenoka pieļautajām kļūdām.
Arī viņš uzskata, ka konsultatīvās padomes izolēšana no KNAB vadītāja darbības vērtēšanas ir kļūda. «Ja ir vēlme uzzināt nevalstisko organizāciju viedokli, būtu loģiski vērsties pie konsultatīvās padomes, kura seko KNAB dzīvei jau kopš otra tā pastāvēšanas gada,» saka Vienotību pārstāvošais politiķis.
Rādīt reklāmu
