Vides speciālistiem ir pamatotas bažas, ka toksiskās vielas piesārņotajā
Aiviekstes upē var būt pietiekamā daudzumā, lai ieplūstu Daugavā, to
Latvijas Televīzijas raidījumā «Rīta panorāma» atklāja Vides valsts
dienesta Rēzeknes reģiona vides pārvaldes direktore Ērika Ruskule.
«Tādas šobrīd ir mūsu bažas, jo mēs pašlaik nevaram pateikt [piesārņojuma] apjomus, nav ziņu arī par šīs vielas ķīmisko sastāvu. Mēs tikai konstatējām faktu, ka tas [piesārņojums] ir noticis, un ka tā viela ir bīstama,» sacīja Ruskule.
Ruskule norādīja, ka vizuālu pazīmju, ka upē būtu piesārņojums, nav. Tāpat neesot arī smaku, redzamas vien bojāgājušās zivis, raksta
Apollo.lv.
Pašlaik tiek veiktas analīzes ūdens paraugiem, pagaidām esot grūti pateikt, kad būs gatavi analīžu rezultāti.
Ruskule norādīja, ka vides speciālistiem ir vairāki aicinājumi iedzīvotājiem - pirmkārt, visiem tiem, kam ir kādi zināmi fakti par šo notikumu, vai arī viņi kaut ko ir pamanījuši, konstatējuši bojāgājušās zivis, būtu jāvēršas Valsts vides dienestā. Tiks izskatīta jebkura informācija. Tāpat liels lūgums makšķerniekiem nepaturēt Aiviekstes un Ičas upēs nozvejotās zivis, kamēr nav noskaidrots, kā šī viela iedarbojas uz cilvēka veselību.Tiem iedzīvotājiem, kas izmanto ūdeni no šīm upēm lopu dzirdināšanai, arī ir lūgums atturēties no tā.
Uz jautājumu, cik ilgā laikā piesārņotais ūdens varētu sasniegt Daugavu, Ruskule teica, tas nenotiktu strauji.
Vakar jau tika ziņots, ka zivju izmiršana no, iespējams, toksiskām vielām konstatēta ne vien Balvu novada Ičas upē, bet jau arī Aiviekstē.
Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Aina Stašāne aģentūrai LETA pavēstīja, ka zivju bojāeja ir masveidīga un tā izpletusies līdz pat Aiviekstei - arī šajā upē konstatētas mirušas zivis. Viņa paskaidroja, ka Ičas upe ietek Aiviekstē. Tas nozīmējot, ka zivju bojāeja pagaidām vēl nenoskaidrotu iemeslu dēļ paplašinās.
Tikmēr no Ičas upes šodien izcelti aptuveni 63 kilogrami beigto zivju - to skaits ir mērāms simtos, atzina Stašāne. Upes posms, kurā konstatētas beigtās zivis, ir aptuveni desmit kilometrus garš. Stašāne atzina, ka līdz šim tik masveidīga zivju bojāeja nav konstatēta.
Joprojām gan vēl neesot skaidrs zivju bojāejas cēlonis. Viņa neizslēdza, ka tās varētu būt ļaunprātīgas rīcības sekas. Upes krastos gan nav nekādu ražotņu vai uzņēmumu, kas veiktu piesārņojošas darbības. Viņa aicināja iedzīvotājus ziņot Valsts vides dienestam par iespējamiem upes piesārņojuma avotiem.
Stašāne atzina, ka zivju bojāejas areāla izplatīšanās ir diezgan strauja un problēmas rada tas, ka nav zināms bojāejas cēlonis, līdz ar to nav zināms, kā to ierobežot. Viņa neizslēdza, ka sliktākajā gadījumā piesārņojums var nonākt arī līdz Daugavai, ja to laikus neatklās un neapturēs.
Rēzeknē jau ir ierosināts sasaukt civilās aizsardzības komisijas apvienoto sanāksmi, kurā piedalīsies Balvu, Rēzeknes, Madonas un Lubānas novada pašvaldības, kā arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, VVD un citas iesaistītās institūcijas.
Jau ziņots, ka pagājušās nedēļas beigās, šīs nedēļas sākumā Balvu novadā, Ičas upē, konstatēta masveida zivju bojāeja, ko, iespējams, izraisījis toksisks piesārņojums, aģentūru LETA informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.
VVD šonedēļ saņēmis informāciju no vietējiem iedzīvotājiem, ka Ičas upē posmā no autoceļa Rēzekne-Gulbene līdz Vērdes upes ietekai vērojama zivju bojāeja - simtiem līdaku, asaru, sapalu un citu zivju.
Lai noskaidrotu zivju bojāejas iemeslu, tiek ņemti ūdens paraugi un pētītas arī bojāgājušās zivis. Pirmie saņemtie rezultāti no laboratorijas liecina, ka zivju bojāejā varētu būt vainojamas toksiskās vielas. Tomēr pārbaudēs uz vietas eksperti nav konstatējuši ne notekūdeņu, ne kādu toksisko vielu izplūdes avotus. Tāpat nav novērots vizuāli redzams piesārņojums ūdenī, kā arī nav sajūtamas kādas smakas.
Rādīt reklāmu
