24. augusts, Sestdiena
Vārda dienas: Bērtulis, Boļeslavs
Sākuma lapa » Sabiedrība » Gudrona dīķu projektā šokējošs sadārdzinājums
Gudrona dīķu projektā šokējošs sadārdzinājums
Autors: Imants Vīksne / NRA.lv / 26. jūnijs 2013, 10:08
Ja valdība nepiekritīs apmaksāt sadārdzinājumu Inčukalna sērskābā gudrona dīķu projektā, Latvijas valstij gaidāma smaga tiesvedība.



Šobrīd ģenerāluzņēmējs Skonto būve darbu finansēšanai trūkstošo naudu iegulda pats no savas kabatas un vēlas saņemt to atpakaļ. Precīzi skaitļi ir konfidenciāli, taču runa varētu būt par summu, kas tuvojas 10 miljoniem – papildus salīgtajiem 20 miljoniem latu. Tomēr arī 30 miljoni nebūt nav šā megaprojekta rijības griesti. Ja saspringto termiņu dēļ no gudrona un atkritumiem pagatavoto maisījumu nāktos vest sadedzināt uz ārzemēm, papildizdevumi pieaugtu vēl par kārtu, un Latvija tā vietā, lai priecātos par Eiropas dāvāto 14,26 miljonu latu līdzfinansējumu, meklētu kur aizņemties (vai kam atņemt) krietni lielāku summu. Ja projekts netiks ieviests līdz 2015. gada beigām, Eiropas Reģionālās attīstības fonda piešķirtā nauda nosvils, bet ar pašreizējo tehnoloģiju un darbu vienā maiņā – reāls termiņš ir 2017. gada pavasaris. Tas neder. Viens projekta glābšanas variants ir izsmelt gudronu, sagatavot degmaisījumu, bet sadedzināt to kaut kad vēlāk – pagaidām vienkārši nolikt nost no acīm, lai projekta uzraugiem varētu uzrādīt kādreizējo indes dīķu vietā iestādīto meželi un projekts formāli būtu ieviests. Tomēr ticamākā versija pašlaik ir šāda: projekts tiks pārtraukts, un valsts ietaupīto naudu tērēs, lai apmaksātu advokātu pakalpojumus un līgumsodus.

Pārdeva kaķi maisā

Nepatikšanas, iespējams, izpaliktu, ja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), izsludinot konkursu par darbu veikšanu, pretendentiem būtu atļāvusi noskaidrot, kas patiesībā atrodas gudrona dīķos. Uzņēmēji prasīja nieka 200 litrus, taču kaut kādu apsvērumu dēļ konkursa komisija pateica nē, liekot visiem trim konkursantiem ticēt tām trūcīgajām ziņām, kas sarakstītas konkursa nolikumā. Viņi noticēja, Skonto būve ar zemāko cenu uzvarēja un drīz vien saprata, ka uz papīra sarakstītie burti un cipari ir tālu no patiesības. Darba apjoms ir nesalīdzināmi lielāks, bet viela, ar ko jādarbojas, daudz agresīvāka un apstrādei nepakļāvīgāka.


VARAM vēl pirms pāris nedēļām Neatkarīgajai centās iestāstīt, ka ar projektu viss kārtībā, vienkārši ieildzis ziemas tehnoloģiskais pārtraukums, ka partneru starpā joprojām valda uzticība. Taču tās ir blēņas. Ar projektu nekas nav kārtībā. Neatkarīgajai par to bija iespēja pārliecināties klātienē.

Ieraugot klātienē meža vidū dusošo melno indes plančku, šķiet vienkārši neticami, ka tās likvidēšanai nepieciešamas tik astronomiskas summas. Taču kodīgā smaka jau pa gabalu brīdina – te darīšana ar kaut ko patiešām briesmīgu. Ne velti apmeklētāji pēc parakstīšanās drošības žurnālā tiek ietērpti aizsargģērbos, brillēs, bet vietējiem pa rokai arī respiratori – brīžiem, kad vējš izgarojumus pūš tieši sejā. Pašlaik teritorijā visapkārt izvietoti gaisa analizatori. To pieprasījis vācu partneris MUEG. Ja rezultāti būs ļoti slikti, traktoros, ekskavatoros un celtnī iebūvēs augstākas kvalitātes gaisa filtrus. Cilvēku veselība jāsargā, bet tas, protams, atkal maksās krietnas summas.

Inženieris: to nevarēja paredzēt

Darbu sākotnējās cenas pārbaudījuši un par pamatotām atzinuši dažādi eksperti – gan pašmāju, gan ārzemēs piesaistītie. Sarunas par Skonto būves piestādīto sadārdzinājuma aprēķinu vēl turpinās, taču konceptuāli projekta inženieris – kompānija Geo Consultants – secinājis, ka uzņēmējam ticis iedots kaķis maisā. «Pēc doku mentācijas, kas bija viņu rīcībā, nevarēja paredzēt šādas problēmas,» atzīst uzrauga pārstāvis Māris Bremšs. Tas nozīmē, ka arī tad, ja konkursa uzvarētājs būtu cits uzņēmējs, viņš visticamāk nonāktu līdzīgās grūtībās.

Dabā šīs problēmas Neatkarīgajai aprādīja un apskaidroja Skonto būves projekta vadītājs Rihards Kalniņš.

Vāciešu iecere bija smelt dīķa saturu laukā, piesūcināt ar to sasmalcinātus atkritumus (RDF), sajaukt ar nedzēstiem kaļķiem un gādāt šo granulēto masu sadedzināšanai ļoti augstā temperatūrā Brocēnu cementa rūpnīcā. Ātri un efektīvi. Taču pērn jau pie pirmajām tonnām kļuva skaidrs, ka plāns nestrādā. Inčukalna gudrons ir tādā konsistencē, kas traucē iesūkties degmateriālā – ķepīgs kā medus. Atkritumu granulas ar to aplīp, pārtop lielos kunkuļos, kas vidū paliek nepiesūcināti, un tādi Brocēnu krāsnīm neder. Tilpums ir pārāk liels, bet cementa ražošanai nepieciešamo temperatūru uzdzīt nevar. Tā nu, spaidot kunkuļus, degmaisījuma pusfabrikāts atkal un atkal jāpārjauc ar ekskavatoru, un sākotnēji plānoto dažu stundu vietā vienas porcijas apstrāde ilgst četras dienas. Degviela traktoros svilst rūkdama. Turklāt darbu gaitā atklājies, ka mūsu gudrons reaģē ar ūdeni. Tiklīdz uzlīst, no sagatavotā degmateriāla tek laukā eļļa. Tāpēc to problemātiski uzglabāt. Iemesls ir noskaidrots – šis gudrons satur viegli gaistošus halogēnos ogļūdeņražus, kas noteiktās reakcijās var pārtapt pat zarīna gāzē. Tātad ārkārtīgi bīstami, un konkursa specifikācijā tie nebija minēti. Iespējams, ka tie ir šķīdinātāji, ko padomju laikā izmantoja militārās tehnikas mazgāšanai.

Pirms ķerties klāt pie gudrona smelšanas, vispirms tika savākts un attīrīts pa virsu esošais ūdens. Arī tā piesārņojuma koncentrācija bijusi 10 reizes augstāka, nekā minēts dokumentos. Rihards Kalniņš stāsta, ka šī neatbilstība izmaksājusi papildus apmēram miljonu. Tas segts no kompānijas peļņas citos objektos, taču nu vairs uzņēmums neesot gatavs kreditēt valsti. Kas notiks, ja sadārdzinājums netiks atmaksāts un valdība nolems projektu pārtraukt? «Tad visticamāk notiks tiesa. Šī nav mūsu vaina!»

Kurš te blefo?

Kaut arī sarežģījumi projektā vairojas gandrīz ģeometriskā progresijā, dīķu likvidēšana pagājušajā nedēļā atsākta ar jaunu sparu, tuvākajā laikā sāksies arī ar gudronu pildīto dziļurbumu aizbetonēšana. Izskatās, ka uzņēmums līdz projekta apturēšanai vēlas pagūt izdarīt maksimāli daudz, lai būtu par ko prasīt algu.

Skonto būve nenoliedz, ka šādā darbā iesaistījusies pirmoreiz un tai trūkst attiecīgas kompetences, taču tāpēc jau galvenais darītājs ir apakšuzņēmējs – vācu MUEG. Internetā atrodamā informācija liecina, ka darbā ar gudronu tā patiešām ir pieredzējusi kompānija. Iespēju, ka apakšnieks varbūt visus vazā aiz deguna, latviešu būvnieku pārstāvis nepieļauj.

Noskaidrot, vai un kurš šai stāstā blefo, uzdots neatkarīgam ārzemju konsultantam – JASPER (Joint Assistance in Supporting Project in European Regions). Speciālistiem jāizpēta izmantotās tehnoloģijas, darbu apjoms, sadārdzinājums. Pirms ķerties pie darba, viņiem šķitis, ka būvnieki blefo – vienkārši cenšas izspiest vairāk naudas. Taču, iedziļinoties problēmās, viedoklis esot mainījies. Iespējams, pats projekts bijis nekvalitatīvi izstrādāts, un fakts, ka konkursantiem netika dots aplūkot vielu, ko nāksies savaldīt, runā par labu šai versijai.

Finanšu ministrijas Fondu uzraudzības departamenta direktore Diāna Rancāne stāsta, ka galīgie konsultanta secinājumi kļūs zināmi jūlija vidū. Tie varētu būt gan par labu, gan par sliktu būvniekiem. Kā rīkoties tālāk, būs jālemj Vides ministrijai un ievērojama sadārdzinājuma gadījumā – noteikti arī valdībai. Skonto būve un vācieši ar tādu pašu nepacietību gaida konsultanta slēdzienu, un pagaidām viņu piesauktā tiesa varētu būt tikai tāda valsts pabiedēšana, lai politiķi saprastu, cik nopietns ir jautājums.

Inčukalna gudrona dīķi ir arī Eiropas Komisijas pastāvīgas uzmanības lokā, jo tai nāksies lemt – piešķirt solīto naudu vai atteikt. No līgumslēdzēja ir pieprasīti detalizēti skaidrojumi par sarežģījumiem projektā un to iemesliem. Vienlaikus Latvijai tiek laipni atgādināts, ka par ES līdzfinansētu projektu sekmīgas izpildes nodrošināšanu atbild dalībvalstis.

«Latvija. Sērskābā gudrona dīķi aiziet nebūtībā.» Šāds paziņojums Eiropas Komisijas mājas lapā tika ievietots 2011. gada februārī. Pāris gadi pagājuši, taču dīķi nekur nav aizgājuši, un izskatās, abi sataisījušies uz palikšanu.



Diskusija par rakstu (0)

Atslēgvārdi: gudronas dīķa izbūve, gudronas dīķis, Inčukalna gudronas dīķis, Inčukalna sērskābā gudrona dīķis, VARAM, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības minist

Saistītie raksti

Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats