Latvijas plānošanas reģionu pašreizējās darbības lietderība ir
apšaubāma, jo netiek sasniegti to darbības mērķi. Šādu situāciju izraisa
ne tikai kļūdas pašu plānošanas reģionu darbā, bet arī likumdošanas
nepilnības, finansējuma nepietiekamība un nepietiekams pārraugošo
ministriju atbalsts un uzraudzība, stāsta Valsts kontroles (VK) pārstāve
Ilva Liepiņa-Milzarāja.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) nav izstrādājusi plānošanas reģionu darbības modeli, kā arī reģionālās attīstības atbalsta pasākumu ieviešanas un finansēšanas kārtību. Tāpēc plānošanas reģioni nevar plānot savu darbību ilgtermiņā. Atbalsta pasākumu galvenais finansēšanas avots ir ES fondu un citu ārvalstu finanšu instrumentu līdzekļi, kas ir iegūstami konkursu kārtībā un tādējādi - nav prognozējami, raksta
Apollo.lv.
Pašu plānošanas reģionu darbība galvenokārt tiek finansēta no valsts budžeta dotācijas, lai gan Reģionālās attīstības likums paredz arī pašvaldību līdzfinansējumu. 83% pašvaldību nav gatavas līdzfinansēt plānošanas reģionu darbību, kas liek apšaubīt pašvaldību reālu interesi par plānošanas reģionu darbību.
Revīzijā tika konstatēts, ka reģionālās politikas plānošana un saskaņošana valsts, reģionālajā un pašvaldību līmenī faktiski nenotiek. Tādējādi plānošanas reģioni neveic vai finanšu trūkuma dēļ nespēj nodrošināt reģionālā līmeņa plānošanas dokumentu atbilstīgu izstrādi un uzraudzību.
Plānošanas reģioni nenodrošina sabiedriskā transporta pasažieru pārvadātājiem piešķirtā valsts budžeta finansējuma izlietošanas pietiekamu uzraudzību. Lai arī plānošanas reģioniem ir jākontrolē pārvadātājiem paredzēto līdzekļu izmantošanas likumība, lietderība un pareizība, tie nav nodrošinājuši, ka no valsts budžeta dotācijas kompensējamo izdevumu pamatotība vispār ir izsekojama.
Metodes, kas tiek izmantotas pārvadātāju kontrolei, nenodrošina iespēju izvērtēt, vai pārvadātāju atskaitēs iekļautās izmaksas ir pamatotas. Tāpēc nav iespējams pārliecināties, vai valsts budžeta dotācija kā zaudējumu kompensācija tiek izmantota reālu pakalpojumu nodrošināšanai. Plānošanas reģioni savas pārbaudes nedokumentē, tāpēc nav iespējams pārliecināties, vai pārbaudes vispār ir veiktas.
VK revidenti arī konstatēja gadījumus, kas norāda uz iespējamām pārvadātāja krāpnieciskām darbībām, lai saņemtu pēc iespējas lielāku kompensāciju no valsts budžeta. Pārvadātājs, kurš iepriekš bija izmantojis savu nekustamo īpašumu un iekārtas pārvadājumu nodrošināšanai, nodevis šo īpašumu jaunizveidotai kapitālsabiedrībai, kuras dalībnieks ir tas pats pārvadātājs. Rezultātā pārvadātājs nomā no jaunizveidotās kapitālsabiedrības tai nodoto īpašumu. Tādējādi divu gadu laikā valsts budžetam radītas papildu izmaksas 29 267 latu apmērā.
VK ir ieteikusi VARAM veikt izvērtējumu par plānošanas reģionu turpmāko attīstību. Gadījumā, ja tiek pieņemts lēmums par to darbības turpināšanu, VK norāda uz nepieciešamību izstrādāt atbilstošu normatīvo regulējumu - plānošanas reģionu darbības un pastāvīgas finansēšanas kārtību.
Rādīt reklāmu
