Dominē emocijas

Ventspils ir sakoptākā pilsēta Latvijā, saņēmusi Eiropas līmeņa uzslavas, bet vajadzētu to pārvērst par Dubaiju. Sociālie pabalsti jau ir plašāki nekā citviet Latvijā, bezdarbs mazāks un vidējās algas augstākas, taču vajadzētu vēl lielākas. Interešu izglītība un sports jauniešiem Ventspilī nodrošināti plašā klāstā un bez maksas, bet arī no tā var uztaisīt problēmu – izrādās, ielas vakaros esot pārāk tukšas. Ventspilī valdošās partijas Latvijai un Ventspilij oponentiem ir kaudzēm ideju, kā uz ātru roku notērēt to deviņus miljonus latu lielo uzkrājumu, ko iepriekšējos gadus, tālredzīgi saimniekojot, pašvaldība ietaupījusi. Viens no priekšlikumiem sabiedriskajā transportā ļaut braukt bez maksas teju visiem. Turklāt tas, ka tik ilgus gadus viena partija vada pilsētu, neesot pieņemami, tādēļ vajadzētu atļaut arī citām. Nu kaut aiz ziņkārības, jo lielākajai daļai A. Lemberga oponentu ir sajūta, ka tad, ja viņus palaistu pie varas, tiem izdotos ne vien govis ar pērlēm apbērt, bet ieviest absolūtu taisnīgumu. Apmēram šādas emocijas priekšvēlēšanu laikā valda Ventspilī un konkrētus, racionālus solījumus var atrast vien dažu partiju programmās. Patiesībā daudz jau nav ko solīt, esošais sasaukums pašvaldības funkcijas pilda teju nevainojami. Pilsētas mērs Aivars Lembergs, komentējot oponentu solījumus, atklāj, ka viņam radies iespaids, ka tagad visi sacenšas, kas tik viss nebūs par velti. «Tas man atgādina komunismu – no katra pēc spējām, visiem pēc vajadzībām. Tie solījumi ir grandiozi. Lai izpildītu vien tos, kas ir šobrīd izrēķināmi, piemēram, to, ko sola Saskaņas centrs (SC) – viena trešdaļa no budžeta aiziet. Kur ņemt naudu, neviens nepasaka. Tam, ko piedāvā Vienotība, aiziet trīs miljoni gadā.»

Pozīcija – stabila, opozīcija rotē

Uz 13 pašvaldības deputāta krēsliem kandidē 84 deputāti no sešiem sarakstiem. No esošā sasaukuma vienīgi Aleksandrs Mirvis, kas savulaik Ventspils domē tika ievēlēts no SC, bet vēlāk partijas reģionālās nodaļas iekšējo konfliktu dēļ kopā ar kolēģi Jeļenu Gorbuzovu un Vladislavu Šafranski to atstāja, kļūdami par neatkarīgiem deputātiem, šajās vēlēšanās savu kandidatūru vairs neizvirza. Astoņi no esošajiem Latvijai un Ventspilij deputātiem ar mēru Aivaru Lembergu un viņa vietniekiem – Jāni Vītoliņu, Gunti Blumbergu un Didzi Ošenieku – priekšgalā kandidē atkārtoti. Arī Vienotības deputāte Dace Korna izveidojusi savu komandu un startē. Toties Ivars Landmanis no Vienotības pārbēdzis pie reformistiem. Kopā ar brāli Aivi Landmani, izbijušo saskaņieti un kaismīgo Lindermana atbalstītāju krievu valodas referendumā Vladislavu Šafranski viņš startē no apvienotā Reformu partijas un Reģionu alianses saraksta. Savukārt bijusī saskaņiete Jeļena Gorbuzova startē no Tautas kontroles saraksta, bet

SC šajās vēlēšanās kā pirmo savā sarakstā virza Vitāliju Truseviču, kurš arī pazīstams kā kaismīgs cīnītājs par savām tiesībām dažādos tiesas procesos. Viens no tiem tika vērsts arī pret reformistu līderi Valdi Zatleru kā bijušo Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas vadītāju un ārstu. Nacionālā apvienība, lai arī pieteikusi savu sarakstu vēlēšanās, ir pavisam klusa un nemanāma. Tā neizceļas ne ar spilgtām personībām, ne grandioziem solījumiem.

Lai runā darbi

Kamēr Vienotība un reformisti uz pjedestāla ceļ lozungus – nost ar Lembergu, lai dzīvo tiesiskums, Ventspils ostu Latvijai, Ventspili – par Dubaiju un tamlīdzīgi, partija Latvijai un Ventspilij turpina strādāt un priekšvēlēšanu laikā atgādina par jau paveiktajiem darbiem. Lai kā opozīcija ne vien ikmēneša skrejlapās, bet arī izmantojot nacionālos plašsaziņas līdzekļus un pat aviācijas pakalpojumus, lidinoties virs Ventspils lidmašīnā ar plakātu Pārmaiņām būt, ķengā A. Lembergu, statistika rāda, ka 98% ventspilnieku ir apmierināti ar viņa vadītās pašvaldības darbu. Iepriekšējo četru gadu laikā radītas jaunas darba vietas, sakārtotas ielas un komunālā saimniecība, izglītības un veselības aprūpes infrastruktūra, pilsētā tiek piedāvāta daudzpusīga un bez maksas pieejama interešu izglītība, sports un kultūras dzīve. Ventspilī nepastāv bērnudārzu rindu problēma, komunālie tarifi ir vieni no zemākajiem Latvijā. Tiek rekonstruēta siltumsaimniecība, lai mazinātu iedzīvotāju izdevumus par apkuri. Opozicionāri gan saka, ka vajadzētu darīt vairāk.

Varētu paeksperimentēt. Varbūt sanāks

Atbildot uz jautājumu, kā darīt vairāk, ja Ventspils pakļauta valsts nodokļu politikai un nav valsts valstī, piemēram, reformistu mēra amata kandidāts A. Landmanis Neatkarīgajai pavicina to pašu netveramo burvju nūjiņu – jātiek vaļā no A. Lemberga, jo neviens investors negribot runāt ar apsūdzētu mēru. Racionālus argumentus, kā investīciju piesaistē traucē A. Lembergs, A. Landmanis gan nevar minēt un piesauc vien sava partijas biedra V. Šafranska vadīto neveiksmīgo biznesa projektu – Ventspils graudu termināli. Tajā pašā laikā, pateicoties pašvaldības un brīvostas pārvaldes sekmīgam un mērķtiecīgam darbam ar investoriem, sakārtotajai infrastruktūrai, speciālās ekonomiskās zonas nodokļu atvieglojumiem, krīzes laikā darbu sākušas septiņas jaunas rūpnīcas, šogad vien atvērti četri ražošanas uzņēmumi. Mašīnbūves un metālapstrādes rūpnīcas, kas pārcēlušas ražošanu no Beļģijas un Vācijas uz Ventspili, ražo pasūtījumus industrijas grandiem, A. Landmanis gan atļaujas nosaukt par nieka panākumu. Viņam ir sajūta, ka varētu vairāk. Taču A. Lembergs atgādina, ka Ventspils nav vientuļa sala Latvijā, jo policistiem algas ir tikpat lielas kā Ludzā, skolotājiem tāpat. Tāpat jārēķinās ar to, ka Anglijā un Vācijā algas ir pievilcīgākas, tomēr cilvēki atgriežas un daudziem galvenais arguments – pilsēta ir draudzīga ģimenēm ar bērniem.

Tiesiskuma pastalās ar tukšu ķešu

Vienotības mēra kandidāts Dainis Treimanis savukārt, tiekoties ar Ventspils iedzīvotājiem, atzinās, ka patiesībā A. Lemberga komanda ir lieliska, pilsētā izdarīts patiesi daudz, tādēļ tai jāļauj strādāt. Taču vajadzētu kaut ko pamainīt. Toties leģendārais Ojārs Grinbergs un Vienotības deputātu kandidāts, nodrošinājies ar diviem tiesiskuma aizstāvjiem Saeimas deputātiem Andreju Judinu un Aleksandrs Loskutovu pie sāniem, ventspilniekiem solīja ar pērlēm apbērt govis. Kad iedzīvotāji interesējās par konkrētiem priekšlikumiem, viņš atbildēja, ka tie vēl jādomā, jāvērtē un šobrīd nevarot neko solīt, vajagot informāciju.

Jāatzīmē, ka Vienotības deputāte D. Korna līdz šim domē nav bijusi nedz aktīva informācijas vācēja, nedz priekšlikumu iesniedzēja. D. Korna kavējusi 54% no izglītības komisijas, 80% no sabiedrības integrācijas komisijas un 24% no domes sēdēm. Lēmumu projektu neesot iesniegusi.