Tas izskaidrojams ar zemāku āra gaisa temperatūru janvārī, salīdzinot ar pērno decembri. Janvārī tā bijusi vidēji mīnus 5,30 grādu, bet decembrī – mīnus 3,90 grādu. Tā kā siltumenerģijas tarifs janvārī, salīdzinot ar decembri, ir zemāks par 1,5 procentiem, izrakstīto rēķinu summa varētu pieaugt vidēji par 3,5 – 4,5 procentiem, norāda uzņēmumā. Taču ne vienmēr rēķinos parādās tik matemātiski aprēķināti skaitļi, jo siltuma patēriņu ietekmē arī ēkas tehniskais stāvoklis.

RS ierosina pievērst uzmanību siltuma taupīšanai gan mājā, gan katrā dzīvoklī. Iedzīvotājiem tiek ieteikts atbrīvot radiatorus no aizkariem, mēbelēm vai citiem priekšmetiem, kā arī novietot aiz radiatoriem siltumu atstarojošu materiālu. Apkures sezonā noteikti nepieciešama telpu vēdināšana, lai ielaistu svaigu gaisu un neradītu kondensāta veidošanos, telpas vēdināt īsu brīdi un intensīvi. Nevajadzētu bez vajadzības turēt atvērtus logus un durvis kāpņu telpās un citās koplietošanas telpās.

Savukārt ieteikums sakārtot ēkas norobežojošās konstrukcijas attiecas uz apsaimniekotājiem. RS uzskata, ka šie pasākumi neprasīs būtiskus finanšu ieguldījumus.

«Lai samazinātu siltuma zudumu un tādējādi samazinātu apkures rēķinus, aicinām noblīvēt bēniņu lūkas, iestiklot bēniņu un pagrabu logus, nodrošināt kāpņu telpas ar dubultajām durvīm un mehāniskajiem durvju aizvērējiem, nomainīt nekvalitatīvus un bojātus logus ar jauniem,» teikts RS apkārtrakstā. Jāpiebilst, ka tas tomēr maksā naudu un, ja dubulto durvju ielikšana šā gada tāmē nav paredzēta, tad tas mājā arī netiks izdarīts. Tā kā divreiz gadā apsaimniekotājam jāveic ēkas tehniskā apsekošana, lai konstatētu, kādi darbi jāiekļauj tāmē, tad šīs apsekošanas rezultātā nepamanīt neiestiklotus logus vai nesiltinātas bēniņu lūkas varētu tikai aklais. Tāpēc dzīvokļu īrniekiem ir tiesības vērsties pie apsaimniekotāja ar savām prasībām par noteikti veicamajiem darbiem, kuru vidū varētu būt arī iepriekš minētie.

Arī šī apkures sezona nav vēl beigusies, kad kāds no privātajiem namu apsaimniekotājiem jau prasa ārpustiesas tiesisko aizsardzību. Šoreiz tā ir SIA Namu apsaimniekošana. Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa lūgumu ir apmierinājusi. Iedzīvotāju parāds apsaimniekotājam esot vismaz 1,5 miljoni latu. 2009.–2010. gada apkures sezonā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa noteica ārpustiesas tiesisko aizsardzību namu apsaimniekotājam Māju serviss KSA. Tagad iedzīvotāji sūdzas, ka šis uzņēmums esot mainījis nosaukumu un atkal cenšas pierunāt cilvēkus noslēgt apsaimniekošanas līgumus.