Igaunijas armija un Aizsardzības ministrija par to skaļi nerunājot. Bet šajās aprindās jau gadiem kurnot par Latvijas kolēģu slikto darbu. Ja latviešiem budžets attiecībā pret igauņiem vairākus gadus ir ar krietnu mīnus zīmi, tad šo milzu plaisu igauņi jutīšot vēl ilgi.

«Es gribēju parādīt, ko cilvēki Igaunijas Aizsardzības ministrijā vai armijā patiesībā domā, par ko viņi runā. Privāti. Tā ir kā dziļa neapmierinātība, dusmas, nesapratne. Tas nav tikai dažu ekspertu viedoklis. Kad raksts tika publicēts, man zvanīja viens cilvēks no aizsardzības ministrijas un teica, ka es esmu bijis pārāk maigs. Ka situācija Latvijā ir pat sliktāka, nekā es aprakstīju,» TV3 raidījumam  «Nekā personīga» sacīja Salu.

Žurnālists Latvijā uz vietas neesot bijis, bet par Latvijas armijas nespēju spriedis no skaitļiem, papīriem, kā arī saviem avotiem igauņu armijā un Aizsardzības ministrijā, vēstī raidījums.

Rakstam par pamatu ņemts Igaunijas aizsardzības ministrijas finansētā «Internacionālā aizsardzības studiju centra» secinājumi. Tā pētnieks Karels Kāss smejas, ka dienas laikā kļuvis par lielāku Latvijas ienaidnieku. Viņu izbrīnijusi Latvijas amatpersonu reakcija, jo kritika bijusi pamatota.

«Trīs Baltijas valstis no militārā viedokļa ir viena operacionālā telpa. Kas sākas no Lietuvas – Polijas robežas un beidzas līdz ar Igaunijas ziemeļu piekrasti. Nopietnas drošības krīzes gadījumā visai šai telpa jābūt aizsargātai pretējā gadījumā potenciālajam ienaidniekam tā būs daudz vieglāk uzveicama,»- tā Kāss.

Igauņi savu žurnālistu rakstu iesākumā komentēt atteicās. Vēlāk nāca klajā ar diplomātisku atbildi – Latvija un Igaunija ir draugi un tādi arī paliks.

Lai arī acīs kritiku pateikt neļauj diplomātija, kāpēc igauņu armijnieki varētu turēt ļaunu prātu uz Latviju – iemesli ir vairāki. Viens no tiem – strīdi par to, kur izvietot NATO lidmašīnas. Militāros lidlaukus trīs Baltijas valstis sāka pārbūvēt vienlaikus – 2006.gadā. Leišiem paveicās – padomju mantojums Šauļos bija tikai jāpielabo un tāpēc NATO lidmašīnas nobāzēja tur. Pirms gada savu Amari aviobāzi Tallinas pievārtē nodeva igauņi. Aizsardzības ministrija izdomāja – kāpēc turēt to tukšu un centās pierunāt Latviju, lai tā atbalsta ideju – NATO lidmašīnas no Šauļiem pārcelt uz Amari. Ministrijas sastrīdējās, Latvija nostājās leišu pusē un igauņu plāns izgāzās. Amatpersonas vienojušās konfliktu publiski nekomentēt un apgalvo – sarunas turpinās. Bet raksts atklāj, ka igauņu armijniekiem joprojām kremt Latvijas rīcība. Tāpēc laikraksta slejās lasāma kritika par vilcināšanos ar lidlauka izbūvi.

Lielvārdē šobrīd būvdarbi, ko pārtrauca krīze, atsākušies. Izbūvēts skrejceļš, angāri lidmašīnām un lidojumu kontroltornis. Iztērēti 50 miljoni. Uz pusi mazāk kā igauņiem.

Otrs konflikta iemesls meklējams pašu igauņu armijas aprindās. Tajās notiek strīdi starp vecā un jaunā kaluma ģenerāļiem - kādu attīstības ceļu kaimiņvalsts bruņotajiem spēkiem izvēlēties. Atšķirībā no Latvijas profesionālās armijas, igauņiem ir gan profesionālais, gan obligātā iesaukuma dienests.