Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, atbildot uz Neatkarīgās jautājumiem par viņam pakļauto prokuroru simpātijām pret Šveices advokātu un arestētās mantas glabātāju Ventspils amatpersonu krimināllietās Rudolfu Meroni, norāda, ka šveicieti kā uzticības personu izvēlējušies nevis prokurori, bet paši apsūdzētie; savukārt runāt par prokuroru un šveicieša kopēju biznesu nav pamata, jo ģenerālprokurora rīcībā neesot «objektīvas informācijas par kaut kādu koruptīvu darījumu esamību» starp R. Meroni un prokuroriem.
Loģiski jautājumiŠveices federālais prokurors Verners Pfisters ir pabeidzis 2006. gadā sākto kriminālizmeklēšanu un nolēmis sūtīt uz tiesu tā dēvēto biržas guru Dītera Bēringa sagruvušās finanšu piramīdas krimināllietu, kurā, cita starpā, par noziedzīgu darbību veikšanu tiek turēts aizdomās arī R. Meroni. Šveices valdības oficiālajā mājas lapā norādīts, ka viņam nāksies aizstāvēties pret apsūdzībām par «kūdīšanu, iespējamu līdzdalību negodprātīgā sabiedrības pārvaldībā, iespējamu izsaimniekošanu no akciju sabiedrības KB&P Consulting AG (kapitāla neatbilstoša izmatošana, cash back operācijas)».
Šāds notikumu pavērsiens rada loģisku jautājumu, kādēļ Ģenerālprokuratūras prokurori izvēlējās tieši R. Meroni par arestētās mantas glabātāju, nevis kādu citu, piemēram, Latvijas zvērinātu advokātu vai Latvijas valstij piederošu banku, raksta
NRA.LV.
Uz Neatkarīgās jautājumu, kādēļ prokurori Andis Mežsargs, Ilga Paegle, Juris Juriss par arestētās mantas glabātāju izvēlējās R. Meroni, zinot, ka par R. Meroni iespējamām noziedzīgām darbībām saistībā ar mantu un mantiskiem darījumiem Šveices federālā prokuratūra kopš 2006. gada veic kriminālizmeklēšanu, Ē. Kalmeiers atbildēja: «Manta tika atstāta glabāšanā tai personai, bet nevis izraudzīta, kura pati uz šo mantu ir norādījusi un šo mantu glabājusi, kā arī pārvaldīja saskaņā ar citas valsts normatīvajiem aktiem un pamatojoties uz apsūdzēto iepriekš izteikto gribu un uzticību šai personai».
Nekādu emocijuTāpat loģisks ir jautājums, kādēļ, uzzinot par R. Meroni krimināllietas virzību, Latvijas prokurori atbilstīgi Prokuratūras likumam un prokuroru ētikas kodeksam nebrīdina Rīgas apgabaltiesu un neaicina likt atskaitīties par veikumu mantas glabāšanā. Tā vietā prokurori t.s Lemberga prāvā turpina aizstāvēt R. Meroni no jebkādiem mēģinājumiem pārbaudīt mantas glabāšanu. Uz Neatkarīgās jautājumu, kādēļ prokurori, zinot, ka pret R. Meroni vērstas apsūdzības krimināli sodāmos mantiskos nodarījumos, Rīgas apgabaltiesā turpina aizstāvēt Šveices advokātu, Ē. Kalnmeiers atbildēja: «Pirmkārt, pieņēmums par to, ka tiks iztiesāts un tiks apsūdzēts, ir tikai pieņēmums, tādus komentēt nav lietderīgi. Otrkārt, Šveices advokātu neviens nav un arī negrasās aizstāvēt, jo viņš nav persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, savukārt juridisko konsultāciju viņam ir tiesīgi sniegt advokāti, kas, cik zināms, tā arī notiek. Prokurori pauda un pauž savu viedokli par tiem materiāliem un lūgumiem, kādi tiek pieteikti tiesā, jeb par tādiem faktiem, kādus puse ir iesniegusi, balstot savu viedokli uz normatīvajiem aktiem, bet ne vadoties no emocijām un pieņēmumiem.»
Apgalvojumi un izdomājumiTā kā Latvijas prokurori ar R. Meroni vairākkārt runājušies viesnīcās un citos komfortablos apartamentos un turpina viņu tiesā aizstāvēt no procesa dalībnieku centieniem iegūt atskaiti par mantas glabāšanu, rodas jautājums, vai starp prokuroriem un šveicieti nav izveidojušās biznesa attiecības. Uz jautājumu, vai viņš kā Ģenerālprokuratūras vadītājs ir pilnīgi drošs par to, ka viņam padotie prokurori nav ierauti iespējamos koruptīvos darījumos ar R. Meroni, lai pēdējais pēc iespējas ilgāku laika posmu saglabātu arestētās mantas uzrauga statusu, Ē. Kalnmeiers atbildēja: «Manā rīcībā nav objektīvas informācijas par kaut kādu koruptīvu darījumu esamību, līdz ar ko nekomentēju ne ar ko nepamatotus apgalvojumus un izdomājumus.»
Pilnīgas blēņasTā kā no ģenerālprokurora atbildēm izriet, ka R. Meroni par mantas glabātāju faktiski izvēlējies nevis prokurors, bet gan apsūdzētie, to skaitā arī Aivars Lembergs, Neatkarīgā A. Lembergam vaicāja, kādēļ viņš par mantas glabātāju izvēlējies tik pretrunīgu personu. A. Lembergs atbildēja: «Pilnīgas blēņas. Ne prokurors Andis Mežsargs, ne citi prokurori man nejautāja, ne arī es izteicu gribu 2007. gada decembrī un vēlāk arestēt it kā man un citām personām piederošu mantu vai arī mistiskās labuma guvēja tiesības, kā arī nodot tās glabāšanā un pārvaldīšanā starptautiska mēroga blēdim Rudolfam Meroni, sauktam par Ostapu Benderu. Jau kopš 2005. gada man ar Rudolfu Meroni izveidojās ļoti sliktas attiecības, jo par viņu sāka izplatīties negodīga cilvēka slava. Nevis es izvēlējos Meroni par uzticības personu, bet gan prokurori izvēlējās Meroni par uzticības personu un kādas ārzemēs esošas mantas glabātāju un pārvaldītāju.»
A. Lembergs aicināja pievērst uzmanību prokuroru sastādītajiem protokoliem par mantas arestu, no kuriem esot redzams, ka mantas arests ir uzlikts Latvijā, bet arestētā manta aresta brīdī nav bijusi klāt, līdz ar to neviens nav pārliecinājies, vai arestētā manta dabā eksistē. Tas, pēc A. Lemberga teiktā, nozīmē to, ka pati Ģenerālprokuratūra nezina, «ko un kur» R. Meroni glabā. «Neviena ģenerālprokuratūra tā neaizstāv savu uzticības personu, kā to dara Latvijas Ģenerālprokuratūra. Ir absolūti neloģiski, ka Ģenerālprokuratūra ekskluzīvi uztic arestētas mantas pārvaldīšanu, kuru pati nav redzējusi un nezina, kur tā atrodas, personai, kura jau 2006. gadā tiek turēta aizdomās par ļoti smagiem noziegumiem finanšu jomā. Skaidrs, ka tas ir biznesa darījums starp atsevišķiem Ģenerālprokuratūras prokuroriem un Rudolfu Meroni. Visam pamatā ir nauda. Manī rada izbrīnu, kāpēc ģenerālprokurors Kalnmeiers, kurš šajās mahinācijās nav piedalījies, tās piesedz pat tad, kad Šveicē tiek celta apsūdzība pret šo prokuroru uzticības personu,» teica A. Lembergs.
Rādīt reklāmu
