Lai gan katra nākamā koalīcija uz politiskās skatuves uznāk ar diametrāli atšķirīgu uzstādījumu, Latvijas iedzīvotāji, šķiet, ir vīlušies politiķos un nesaskata būtisku atšķirību starp dažādām valdībām. To apliecina pētījumu aģentūras TNS veiktā aptauja.
Pirms gada viena no pieredzējušākajām Latvijas politiskajām organizācijām, Tautas partija (TP), nolēma pārtraukt darbību. Šādas rīcības galvenie iemesli bija vēlētāju uzticības zudums, ko raisīja TP ministru neprasmīgā saimniekošana treknajos gados, kā arī daudzie ar oligarhu ietekmi saistītie skandāli. Tiesa, lai arī aizvadītā gada laikā Latvijas sabiedrībai bijusi iespēja piedalīties Saeimas ārkārtas vēlēšanās, izraugoties kvalitatīvi jaunu parlamenta sastāvu, iedzīvotāju attieksme pret politiķiem nav uzlabojusies.
Aģentūras TNS veiktais pētījums liecina, ka puse jeb 48% respondentu pēc TP likvidācijas Latvijas politiskajā vidē joprojām nesaskata būtiskus uzlabojumus. Jāatgādina, ka TP valdības vadīšana tika uzticēta vairākkārt – no 1995. līdz 1997. gadam, kā arī no 1999. līdz 2000. gadam Ministru prezidenta krēslā atradās viens no redzamākajiem partijas līderiem Andris Šķēle, bet no 2004. līdz 2007. gadam – Aigars Kalvītis. Zaudējot valdošā politiskā spēka ietekmi, TP darbība vēlākos gados tika nodēvēta par «kampēju laiku», kad partijas un ar to saistīto personu savtīgās intereses tika liktas augstāk par valsts vajadzībām. Kā diametrāli pretēju ideju aizstāvis 2002. gadā tika pieteikts premjers Einars Repše un tā vadītā partija Jaunais laiks, kuras ienākšana politikā tika nodēvēta par «gaismas spēku cīņu ar tumsu». Līdzīgi ir mēģinājusi pozicionēties arī 11. Saeimas laikā izveidotā «tiesiskuma» koalīcija, kurā šobrīd darbojas Nacionālā apvienība, Reformu partija, kā arī savulaik uz Jaunā laika bāzes tapusī partija Vienotība. Taču, lai arī paši politiķi savai darbībai piešķir visdažādākos ar taisnīguma aiztāvību saistītos epitetus, sabiedrības uzticību tas tomēr nespēj vairot.
Politologs Filips Rajevskis to skaidro ar dziļo uzticības krīzi, ko pēdējos gados vēlētāji izjūt pret politisko vidi. «Pat ja Valda Dombrovska valdība kopumā cenšas valsts pārvaldes sistēmu padarīt caurspīdīgāku, tad mantiskie skandāli, kas raksturīgi šā brīža kaolīcijai, šos procesus aizēno, liekot iedzīvotājiem kārtējo reizi vilties. Ierindas cilvēks nespēj orientēties lielajos politiskajos procesos, bet personāliju sīkskandāli viņiem ir viegli saprotami un arī labi pamanāmi,» klāsta eksperts. Pēc F. Rajevska domām, tieši tādi incidenti kā gadījums ar Dzintara Zaķa automašīnas iegādi vai Valda Zatlera pārmērīgi dārgais dzīvoklis formē sabiedrības viedokli par valdošo politisko eliti. «Tādi gadījumi kā kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes dīvainais nekustamā īpašuma darījums veido sabiedrības attieksmi par koalīciju un tās politiķiem,» pārliecināts F. Rajevskis.
Arī politikas eksperts Jurģis Liepnieks atzīst, ka cilvēku dabā ir cerēt uz labāku nākotni un meklēt to politisko spēku, kas piedāvā ticamāko labākās rītdienas scanāriju. «Pārņemot Jaunā laika pozīciju, partijas Vienotība politiskais mārketings ir bāzējies uz solījumiem cīnīties ar valsts nozadzējiem un oligarhiem. Sabiedrībai tika sniegta cerība uz jaunu, godīgāku politiku. Taču, laikam ejot, ir kļuvis acīmredzams, ka šie solījumi nepiepildās. Tieši pretēji. Nostiprinot savas pozīcijas un ilgstoši atrodoties pie varas, Vienotība kļūst arvien augstprātīgāka, pārdošāka un nekautrējoties piekopj stratēģiju, kad roka roku mazgā,» vērtē eksperts.
Rādīt reklāmu
