To, ka mediju telpai tiek piešķirta arvien lielāka nozīme valsts drošības sistēmā, apliecina politiķu vēlme jaunievēlētajiem Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļiem panākt pielaidi valsts noslēpumam. Tikmēr līdzšinējais un ilggadējais padomes vadītājs Ābrams Kleckins brīdina, ka plānotajai novitātei var būt arī vairāki negatīvi aspekti.
Saeimas Nacionālā drošības komisija (NDK) un Saeimas prezidijs šonedēļ vērsušies pie Satversmes aizsardzības biroja (SAB) par pielaižu darbam ar valsts noslēpumu piešķiršanu pieciem NEPLP locekļiem.
NDK vadītājs Valdis Zatlers (ZRP) sarunā ar
Neatkarīgo atzina: «Viens no galvenajiem padomes uzdevumiem ir mediju satura monitorings, uzraugot likumdošanas normu ievērošanu. Šādu pašu funkciju veic arī drošības iestādes, un būtu tikai loģiski, ja šīs abas struktūras spētu uzturēt informatīvo kontaktu.» V. Zatlers bija pārliecināts, ka pielaide valsts noslēpumam ir normāls darba instruments, kas NEPLP palīdzēs daudz efektīvāk veikt savus pienākumus. Līdzīgi uzskata arī NDK loceklis Dzintars Zaķis (Vienotība). Pēc viņa domām, pēdējā laika notikumi spilgti apliecina, ka sabiedrības informēšana kļūst par arvien svarīgāku un stratēģiskāku valsts drošības jautājumu. «Nacionālās drošības plāns ir ierobežotas pieejamības dokuments, taču tajā ir sadaļas, kas attiecas uz sabiedriskajiem medijiem un mediju telpu kopumā. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei būtu jāiepazīstas ar tām tēmām, kas tieši skar pārraugāmo nozari, savukārt to iespējams izdarīt tikai tad, ja padomes locekļiem būs pielaide valsts noslēpumam,» klāstīja Dz. Zaķis.
Jaunais NEPLP sastāvs tika ievēlēts 2. februārī, un pirmo reizi tas notika pēc plašām publiskām debatēm, kā arī atklātā Saeimas balsojumā. Politiskajos kuluāros arī tik šķietami caurspīdīga padomes sastāva maiņa tomēr raisīja jautājumus par iespējamu politisko ielikteņu virzīšanu, kurus savukārt caur SAB pārbaudi darbam ar valsts noslēpumu pašlaik tiekot mēģināts vēlreiz pārbaudīt. Dz. Zaķis šādu versiju gan kategoriski noliedza, norādot, ka pirmo reizi politiķiem neesot ne mazāko šaubu, ka NEPLP darbojas nozares speciālisti, nevis partijām tuvu stāvoši cilvēki.
Līdzšinējais NEPLP priekšsēdētājs Ābrams Kleckins sarunā ar Neatkarīgo gan apšaubīja pielaides valsts noslēpumam lietderību padomes locekļu ikdienas darbā. «Ilgus gadus vadot padomi, man ne reizi nebija nepieciešamības pēc šādas piekļuves. Nenoliedzu, ka var rasties ārkārtas situācija, kurā šāds instruments izrādītos noderīgs, taču tas noteikti būtu ārpuskārtas gadījums. Manuprāt, padome vairāk pārstāv sabiedrības, nevis valsts intereses, tādēļ pielaides piešķiršanai būs arī negatīvi aspekti. Valsts noslēpuma pārzināšana padara cilvēku mēmu par lietām, kuras, iespējams, sabiedrībai tomēr būtu jāzina. Iespējams, atsevišķos sabiedrībai būtiskos jautājumos šī piekļuve padomes locekļus ierobežos,» savā subjektīvajā viedoklī dalījās Ā. Kleckins.
Rādīt reklāmu
