Mediju nozarē strādājošie pauž neapmierinātību ar Nacionālās
elektronisko plašsaziņu līdzekļu padomes (NEPLP) darbību, uzskatot, ka
tajā trūkst caurspīdīguma, sadarbības ar citiem šīs jomas speciālistiem
un atbildīguma.
NEPLP ir neatkarīga institūcija, kurai ir daudz tiesību – sekot, sodīt, bet, izrādās, paši var ignorēt atbildību un nevērīgi izturēties pret mediju pārstāvjiem. Lai arī Valsts kontrole tās darbībā atklāj nepilnības, piemēram, attiecībā uz Latvijas Radio 5, tomēr tās nemudina padomi neko mainīt. Saeimas deputāti arī it kā nevar iejaukties, jo ievēlē taču padomes locekļus, – neapmierinātību ar NEPLP darbu pauž Latvijas Raidorganizāciju asociācijas (LRA) izpilddirektore Gunta Līdaka, uzsverot, ka padomei būtu vismaz reizi gadā jāatskaitās – jo tā tiek finansēta no nodokļu maksātāju naudas, tātad sabiedrībai jāzina, kas tajā notiek. Viņa arī atgādina, cik daudz valsts naudas iztērēts pētījumiem, ziņojumiem, koncepcijām, tāpēc uzskata, ka NEPLP regulējumā noteikti būtu jāparedz vairāk atbildības un plašāka komunikācija ar nozares pārstāvjiem. «Radio pētījums, kuram iztērēja teju 10 000 eiro, tapa, neapspriežoties ne ar vienu,» norāda G. Līdaka. Tagad, lai risinātu kādus svarīgus nozares jautājumus, tajā strādājošie vēršas Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, jo padome tos neuzklausa. «Ir tik daudz sāpīgu jautājumu šajā jomā, bet NEPLP jau ne par ko citu neinteresējas kā par Latvijas Televīziju un lobē to. Tagad Kultūras ministrijā tiek veidota jaunā mediju nodaļa, jo NEPLP, lūk, neko taču nevar izdarīt. Tad varbūt labāk tāda padome vispār nav vajadzīga – izveidojam amata vienību – mediju uzraugs, un viss!» sašutumu neslēpj LRA izpilddirektore, rosinot vismaz paredzēt iespējas atsaukt padomes locekļus, ja to darbs ir neapmierinošs.
Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas (LEKA) valdes priekšsēdētājs Ilmārs Muuls ir mazāks skarbs un tomēr atzīst, ka ļoti efektīva padomes darbība nav. Lēmumi tiek pieņemti gausi un dažkārt pilnīgi lieki – tur, kur Eiropas Savienības direktīva pat neparedz šādu lemšanu. Viņš domā, ka NEPLP kapacitāte ir par mazu, tāpēc vairāki jautājumi buksē. Lai uzlabotu padomes darbu, Elektronisko plašsaziņu līdzekļu likumā vajadzētu pieņemt grozījumus vai vispār to rakstīt no jauna. I. Muuls gan mazliet šaubās par priekšlikumu veidot Saeimā darba grupu par padomes darbības regulējumu – kas gan būšot tie gudrie, kas lems par to?
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājas vietnieks Boriss Cilēvičs par nozares neapmierinātību par NEPLP nebrīnās, jo viņam par tās sastāvu nebijis ilūziju jau no pašiem sākumiem. Tad gan padome bijusi daudz rosīgāka – ar labām stratēģiskām idejām, kas laika gaitā izčākstējušas. Arī sabiedriskā medija attīstības koncepcija (to valdība noraidīja), kam tika iztērēts daudz naudas, iestrēgusi. Viņš tās darbībā saskatot paralēles ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju – tur arī esot līdzīgas pretrunas un problēmas. Viena no tām: NEPLP vienlaikus ir sabiedriskā medija kapitāldaļu turētājs un arī komercmediju uzraugs. Tomēr B. Cilēvičs šaubās, vai, veicot grozījumus vienai neatkarīgai institūcijai, šāda prakse netiks ieviesta attiecībā uz citām. Viņam gan arī esot zināmi apsvērumi un idejas, kā uzlabot NEPLP darbu, taču tāda optimāla visaptveroša risinājuma nav. Katrā ziņā – ja ko būtiski maina tās darbībā, tas ļoti rūpīgi jāizsver.
Rādīt reklāmu
