07. decembris, Sestdiena
Vārda dienas: Anta, Antonija, Dzirkstīte
Sākuma lapa » Uzņēmējdarbība » Cenas joprojām apaļo uz augšu
Cenas joprojām apaļo uz augšu
Autors: Ilze Šteinfelde / NRA.lv / 3. novembris 2014, 11:39
Pakalpojumu cenas Latvijā kāpj jau divpadsmito mēnesi pēc kārtas. Vieni ekonomisti to skaidro ar algu kāpumu, citi pieļauj, ka pakalpojumu sniedzēji joprojām nodarbojas ar cenu apaļošanu uz augšu.


SEB bankas Lietuvā ģimenes finanšu eksperte Julita Varanauskiene ir pamanījusi, ka Latvijā pakalpojumu cenu kāpums sākās pagājušā gada septembrī, tas ir, aptuveni četrus mēnešus pirms eiro ieviešanas Latvijā. Lietuvā pakalpojumu cenas sāka kāpt šī gada aprīlī, tas ir deviņus mēnešus pirms Lietuvas pievienošanās eirozonai.

Dārgāks frizieris un kino

Arī Centrālās statistikas pārvaldes rīcībā esošā informācija liecina, ka pakalpojumu cenas pēdējo divpadsmit mēnešu laikā palielinājušās ik mēnesi. Viesnīcu un restorānu pakalpojumu cenas septembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada septembri, pieauga par 5,9%, cenām palielinoties kafejnīcās un restorānos par 6,2%, ēdnīcās – par 5,4%, kā arī izmitināšanas pakalpojumiem – par 6,3%. Cenu kāpums tika novērots kultūras pakalpojumiem, kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem, frizētavu un skaistumkopšanas salonu pakalpojumiem. DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš secināja, ka pakalpojumu cenu pieauguma temps ir straujākais vairāk nekā piecu gadu laikā. Pērn septembrī pakalpojumu cenu inflācija bija 0,2%, šā gada janvārī – 2,3%, bet septembrī jau 3,4 procenti.

Ekonomikas ministrijas veidotais cenu monitorings liecina, ka septembrī Nordea banka paaugstinājusi maksu par debetkarti, ārvalstu valūtas pirkšanas vai pārdošanas maksu, kā arī komisijas maksu par pārskaitījumu internetbankā. Arī skaistumkopšanas pakalpojumu cenas atsevišķos gadījumos kāpušas. Piemēram, vienā gadījumā no EUR 4,27 uz 5,00 pieaugusi vīriešu matu griezuma cena (Ilsē, Ventspils). Divos gadījumos pieaugusi sieviešu matu griezuma cena – no EUR 8,54 uz 10,00 (Ilsē, Ventspils) un no EUR 17,50 uz 18,00 (Kolonna, Rēzekne). Arī manikīra pakalpojumi divos gadījumos kļuvuši dārgāki – to cena pieaugusi no EUR 5,69 uz 6,00 (Šarms, Ilsē Venstpils).

Salīdzinājumā ar vasaras sākumu dārgākas kļuvušas arī kino biļetes. Liepājā kino Balle cena kāpusi no 4,27 uz 5,95 eiro, Rīgā, Citadelē – no 6,19 uz 6,40 eiro.

Ekonomikas ministrija uzskata, ka atsevišķi gadījumi pakalpojumu nozarē liecina, ka joprojām notiek cenu korekcija saistībā ar eiro cenu noapaļošanu uz augšu, kas, visticamāk, netika veikta gada sākumā.

Aug vēlme dzīvot smalki

DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš ir pārliecināts, ka pakalpojumu sadārdzināšanās neapšaubāmi saistīta ar algu kāpumu: «Tikai medicīnas preču un pakalpojumu inflācija bija nedaudz augstāka par vidējo jeb 1,3%. Atpūtas un kultūras pakalpojumi septembrī bija par 5,0%, bet viesnīcas un restorāni – par 5,9% dārgāki nekā pirms gada. Tātad, ja pirmās nepieciešamības lietu cenas izteikti atkarīgas no situācijas pasaules ekonomikā, tad smalkās dzīvošanas izmaksas savukārt daudz vairāk saistītas ar norisēm mūsu valsts robežās,» piebilda P. Strautiņš.

Arī Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktora vietniece Maija Straupmane norāda, ka vairumā gadījumu gala pakalpojuma cenu kāpums varētu būt tieši darbinieku atalgojuma izmaksu pieauguma dēļ. Lielākajai daļai NRA.lv aptaujāto darba ņēmēju amatpersonu un ekonomistu skaidrojums par algu kāpumu liek sāji pasmaidīt, lai gan arī CSP dati apliecina ekonomistu teikto – alga uz rokas jūnijā pieaugusi par 9 procentiem, salīdzinot ar pagājušā gada jūniju.

Vāja konkurence ļauj kāpt cenām

SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis uzskata, ka pakalpojumu cenu kāpums daļēji ir pamatots un tas ir saistīts ar ekonomikas izaugsmi. «Ekonomikai augot, palielinās pieprasījums, un pakalpojumu sniedzējs var palielināt cenas. Turklāt arī pakalpojumu sniedzējiem ir pieaugušas izmaksas, piemēram, lielāki tēriņi darbaspēka algošanai,» NRA skaidroja E. Rudzītis.

Taču preču cenas pēdējo divpadsmit mēnešu laikā nav kāpušas tik strauji kā pakalpojumu cenas, un ir bijuši pat mēneši, kad vidējās preču cenas ir samazinājušās. To, ka pie vienādiem apstākļiem preču cenas nav daudz mainījušās, bet pakalpojumiem augušas, E. Rudzītis skaidro ar pakalpojumu pieprasījumu iekšējā tirgū, proti, patērētājs pēc konkrētā pakalpojuma, piemēram, pie friziera vai manikīra nedodas uz kaimiņvalsti, pat ja tur tas būs lētāks. «Pakalpojumu tirgus nav atkarīgs no pasaules cenām kā produktiem, kurus iespējams importēt un eksportēt. Tas vairāk ir atkarīgs no ekonomiskās situācijas valstī un iekšējās konkurences – jo tā ir zemāka, jo ir lielākas iespējas palielināt cenas, uzlabojoties iedzīvotāju maksātspējai un pieprasījumam,» sacīja E. Rudzītis.


Diskusija par rakstu (0)

Atslēgvārdi: cenas, eiro

Saistītie raksti

Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats