10. decembris, Otrdiena
Vārda dienas: Guna, Judīte
Sākuma lapa » Sabiedrība » Cenu izmaiņās jūtams pazeminājums
Cenu izmaiņās jūtams pazeminājums
Autors: Arnis Kluinis / NRA.lv / 12. oktobris 2015, 11:38
Statistiķi uzrāda patēriņa cenu samazināšanos septembrī par 0,5% pret pagājušā septembri un par 0,1% pret šā gada augustu.


Inflācijas rādītāji tiek iegūti skaitļu daudzpakāpju apstrādē, tāpēc nav acīm redzamu sakritību starp šiem rādītājiem un cenām. Inflācija rāda nevis cenas, bet cenu izmaiņu tempu, tāpēc pagājušajam mēnesim noteiktie negatīvie inflācijas jeb deflācijas rādītāji 0,5% un 0,1% norāda ne tik daudz uz izmaiņām cenās, cik uz izmaiņām pašās izmaiņās, raksta portāls NRA.lv.

Pagājušā gada septembrī, lūk, inflācija esot bijusi +1% gadā un tai skaitā +0,5% septembra mēnesī, tāpēc tagad ar cenu pieauguma apstāšanos pietiek, lai inflācija iegūtu negatīvu zīmi, ko nevar vienkārši pārnest uz visu preču preču un pakalpojumu cenu samazināšanos. Gada un mēneša deflācija neizslēdz to, ka, pēc pašu statistiķu aprēķiniem, 2015. gadā kopā pret 2014. gada decembri cenas caurmērā augušas par 0,4%.

Manipulācijām ar inflācijas rādītājiem ir ļoti saprotama jēga norādīt skolotājiem, cik nepamatotas ir viņu prasības pēc algas pielikumiem vismaz šā gada septembrī, kad cenas it kā pazeminās. Diez vai arī starp skolotājiem ir daudz cilvēku, kas paši saprastu un spētu citiem izskaidrot, kāpēc zema vai pat negatīva inflācija nemaz nav izsmeļoša liecība par dzīves dārdzību Latvijā.

Par inflācijas rādītāju saistību ar cenām šogad Latvijā jāpateicas naftas cenu kritumam. Latvijā šādu mantu netirgo ne pa kādu cenu, taču septembra pirmajā pusē līdz Latvijai nonāca sekas, ko izraisīja jēlnaftas cenu pazemināšanās jūlijā un augustā.

Degvielas cenām septembrī pret augustu ierēķināti 4,8%. Pa garāku ceļu līdz patērētājiem nāk un, cerēsim, arī turpmāk nonāks, degvielas cenu krituma iespaids gan uz vietējas izcelsmes pakalpojumiem un precēm, gan uz tām precēm, kas tiek vestas uz Latviju no otras pasaules malas. Diemžēl rudens apģērbi un apavi līdz mums atnāca ar cenu pieaugumu attiecīgi +3,3% un +9,2%, bet mierināsim sevi ar to, ka salīdzinājums parāda preču sadārdzinājumu tad, ja uz viena un tā paša plaukta nomaina pludmales čībiņas ar ziemas zābakiem.

Ar cenu sezonalitāti nevar attaisnot gada laikā fiksēto pieaugumu izdevumiem par mājokli (+1,6%) un alkoholu un tabaku (+2%). Mājokļa izdevumus varbūt tomēr koriģēs energonesēju cenu kritums un baudvielu sadārdzinājumu – kontrabandisti.

Pārtikai statistiķi uzrāda 1,5% pret pagājušo septembri un 0,6% pret augustu. Daži gan kopš pērnā gada septembra, gan pagājušā septembra saglabājušies čeki uzrāda, kā mainījušās vai nav mainījušas cenas pilnīgi vienādām precēm. Patiešām palētināti piena produkti, piedāvājot vairāk preču ar cenu atlaidēm. Tādā kārtā par 180 gramu sviesta paciņu pērno 95 centu vietā šogad pietika samaksāt 69 centus. Līdzīgi bija ar jogurtu un biezpiena sieriņiem. Minerālūdens Venden maksāta identiska cena 64 centi, bet Magaļu minerālūdens sadārdzināts par četriem centiem (no 55 līdz 59 centiem). 400 gramu Lāču rupjmaizes bija un iegūstami par 1,41 eiro.




Diskusija par rakstu (0)

Atslēgvārdi: cenas, inflācija

Saistītie raksti

Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats