Lai parādītu, ka vilcināties ilgāk vairs nedrīkst un ēkai nekavējoties vajadzīgs saimnieks, Jūrmalas dome vakar ļāva par to pārliecināties.

Pašlaik Ķemeru sanatoriju apsargā, un kopš marta zagļu rosīšanās te vairs nav manīta, apliecināja viens no apsargiem. Taču par garnadžu paveikto liecina aprautie vadu gali, pazudušas caurules, izsisti robi sienās, sabojāts interjers jau gandrīz gatavajos numuriņos. Vēl savu artavu postījumos pielicis mitrums, augstais gruntsūdens līmenis, sabojāta lietus notece, kā arī apkures trūkums. Kopējie zaudējumi gan nav aplēsti, Neatkarīgajai paskaidroja Jūrmalas domes būvniecības nodaļas vadītājs Māris Demme, norādot, ka ēka vēl nav nonākusi pašvaldības rokās, tāpēc nekādu tehnisko apskati nevarējuši līdz šim veikt. Pašlaik dome tikai apsverot, kādi būtu neatliekamie darbi, kas jāīsteno.

Darbi bija gandrīz pabeigti

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) vadītāja vietnieks Jānis Asaris pēdējo reizi ēku apskatījis aprīlī un varot secināt, ka tajā dramatiski sliktāk nav kļuvis. Lai cik grūti ar šo objektu gājis, galu galā līdz 2012. gadam inspekcijas pārraudzībā esošajā daļā, kas atrodas pirmajā stāvā, darbi par 80% arī pabeigti. Šķitis, ka nu reiz viss virzās uz labo pusi. «Taču pagājušā gada jūnijā sanatorija palika bezsaimnieka stāvoklī, un tad sākās lielākās bēdas. Tajā laikā pazuda ne tikai metāla izstrādājumi, bet arī mākslas vērtības – trīs lustras, no kurām divas bija oriģināldarbi,» teica J. Asaris. Diemžēl, pārņemot objektu tiesu izpildītājam un pēc tam administratoram, no kopējā kompleksa tikušas atdalītas arī mākslas vērtības, kas nebija VKPAI uzraudzībā, – grāmatas un gleznas. Viņš uzsvēra, ka sanatorijai ir vajadzīgs atbildīgs saimnieks, kurš varētu nodrošināt vēl atlikušā interjera saglabāšanu un apkures nodrošināšanu. Vaicāts par bijušajiem īpašniekiem, J. Asaris Neatkarīgajai apliecināja, ka līdz šim no viņiem nav saņemta nekāda informācija.

Cer uz pozitīvu lēmumu

Jūrmalas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis norādīja: ja šoziem neko nedarīs un ēka tā arī paliks pamesta, situācija var kļūt katastrofāla. Ja sanatorija nonāks domes īpašumā, visas vērtības tajā tiktu saglabātas. Taču – lai sāktu rīkoties, pašvaldībai jāzina, vai tai dos aizņēmumu Valsts kasē. Šodien paredzēta kredītpadome Finanšu ministrijā. «Ceru, ka būs tikai viens – pozitīvs – lēmums, jo neredzu citu valstiski viedu un atbildīgu attieksmi pret šo jautājumu. Domei, protams, 4,7 miljonu latu brīvu līdzekļu nav. Bet finanšu disciplīna ļauj mums ņemt kredītu, un tas milzīgu ietekmi uz budžetu neatstās,» savu pārliecību pauda G. Truksnis un piebilda, ka vispirms darīs visu, lai objektu iekonservētu un saglābtu, bet pēc tam jau darba grupa spriestu par tālākām attīstības iespējām. Darba grupa jau tagad izvērtējot juridiskos, ekonomiskos un visus pārējos aspektus saistībā ar Ķemeru un kurortoloģijas attīstības stratēģisko plānu. Tomēr dome nekādā ziņā to neskatot kā biznesa projektu, ēka «saglabāta kā mugurkauls tam, lai Ķemeros un visā Jūrmalā atdzimtu dziedniecības tradīcija». Viegli tas nebūs, bet citu risinājumu Jūrmalas dome neredzot, atzina Jūrmalas mērs.

Ķemernieki sašutuši

Sanatoriju aplūkot bija ieradies arī Ķemeru aktīvists, nesen veidotās biedrības pārstāvis Francis Justs, kurš vērsa atnākušo uzmanību, ka ne tikai sanatorija ir pilsētas sāpju bērns, bet daudzi citi objekti. «Ja jūs apmestu līkumu lielākā rādiusā, tad redzētu vēl daudz skaistākas vietas par šo sanatoriju. Ķemeri 20 gadu laikā ir sagrauti. Ja padomju vara vēl kaut ko darīja, tad bāleliņi visu iznīcināja, neļāva attīstīties dziednīcām. Ne mums Ķemeros ir infrastruktūra, ne kā cita – pilnīgs tuksnesis, vienīgi latvāņi kuplo uz nebēdu,» savu sašutumu neslēpa ķemernieks. Viņš gan uzteica tagadējo domes vadību vismaz par centieniem Ķemeru sanatorijai neļaut nogrimt un par vēlmi atdzīvināt kūrortu.