Valsts policija (VP) nolēmusi lauzt līgumu ar fotoradaru uzstādītāju SIA Vitronic Baltica un partneri, jo tas nav izpildījis līgumsaistības. VP priekšnieka vietnieks Guntars Marķitāns vakar preses konferencē negribīgi atzina, ka faktiski fotoradaru ieviešana Latvijā ir izgāzusies.
Lai gan līdz 22. augustam uzņēmumam jāiesniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc nav novērsti trūkumi un nav izpildītas līgumsaistības, tas praktiski vairs maz ko varot mainīt, atzina G. Marķitāns, piebilstot, ka VP pēc sarunas ar Vitronic neradās pārliecība, ka uzņēmums varētu īsā laikā uzstādīt visus 160 radarus, kā paredzēts līgumā. Viņš nekonkretizēja, vai un kādus kavēšanās iemeslus minējis uzņēmums, ko solījis vai piedāvājis, vien norādīja, ka, «izvērtējot apstākļus un visu pārējo, nolemts vairāk termiņa pagarinājumus komersantam nepiešķirt», jo līdz šim ne brīdinājumi, ne soda naudas situāciju tā arī neesot mainījušas. Pirms tam gan VP pieļāva: ja paskaidrojums un tur izteiktie priekšlikumi būs pārliecinoši, līgumu var pagarināt vēl par mēnesi, raksta
NRA.lv.
Vaicāts, kas notiks pēc 22. augusta, G. Marķitāns atzina, ka pēc līguma laušanas fotoadari vairs pārkāpumus nefiksēs. Līdz tam gan viss notikšot, kā jau ierasts – arī soda naudu aprēķināšana. Viņš tomēr gribot uzsvērt: lai arī cik grūts izrādījies šo iekārtu ierīkošanas process, radari savu lomu ir attaisnojuši un tie ir nepieciešami satiksmes drošības kontrolēšanai. Rīgas reģionā, kur šo ierīču bijis izvietots visvairāk, ātrumpārkāpumu skaits esot samazinājies.
Kā panākt to, lai radaru ieviešana tā arī nepaliktu kā neīstenota iecere, VP vēl nezinot. Visticamāk, nāksies lūgt Iekšlietu ministrijai un valdībai, lai tās meklē risinājumu, kā nodrošināt VP ar radariem. Vitronic piederošās iekārtas gan neesot paredzēts iegādāties, lai gan līgumā ir paredzēta arī šāda iespēja – ar nosacījumu, ja pasūtītājs sešus mēnešus iepriekš izsaka piegādātājam piedāvājumu atpirkt, šāds darījums varētu arī notikt. Tomēr valsts budžetā šādam nolūkam nauda nav paredzēta, turklāt šādos gadījumos likumdošana nosaka, ka jārīko jauns iepirkuma konkurss. Kas notiks ar uzstādītajiem radariem, jālemj pašam uzņēmumam. Iespējams, ka tos demontēs.
G. Marķitāns atzina, ka būs grūti atgriezties pie prakses, kad ātrumpārkāpējus lielākoties kontrolēja Ceļu policijas patruļas.
Rādīt reklāmu
