Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas
deputāti atbalstījuši izmaiņas Latvijas Administratīvo pārkāpumu
kodeksā, kas paredz diferencēt sodus par atļautā braukšanas ātruma
pārsniegšanu. Par ātruma pārsniegšanu līdz 10 km/h deputāti iesaka
automašīnas vadītāju tikai brīdināt, nepiemērojot naudas sodu, savukārt
tiem, kas atļauto braukšanas ātrumu būs pārsnieguši par 60 km/h,
dubultot esošo sodu. Tas nozīmē, ka, traucoties pa šoseju ar 150 km/h,
nākotnē soda naudā var nākties maksāt 650 eiro.
«Jaunais likumprojekts paredz ieviest sīkāku pārkāpumu gradāciju, nosakot atšķirīgas sankcijas par katriem pārsniegtajiem 10 kilometriem. Patlaban nelieliem pārkāpumiem šis solis ir plašāks – netiek diferencēta atbildība par ātruma pārsniegšanu līdz 20 kilometriem. Par atsevišķiem pārkāpumiem soda apmērs būs nedaudz mazāks, par citiem – lielāks, taču būtiski pieaugs sods par lielu ātruma pārsniegšanu, kas nopietni apdraud satiksmes drošību un cilvēku dzīvību un veselību,» piedāvātās izmaiņas skaidro Krimināltiesību politikas apakškomisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins.
Sodi – maigāki un bargāki
Likuma grozījumi paredz noteikt atsevišķu sodu par ātruma pārkāpšanu līdz 10 km/h, kā vienīgo sankciju vieglajiem automobiļiem nosakot brīdinājumu, savukārt kravas auto varēs izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu 10 eiro apmērā. Sods par ātruma pārsniegšanu no 11 līdz 20 km/h vieglajiem automobiļiem ārpus apdzīvotām vietām paredzēts brīdinājums vai 15 eiro, bet apdzīvotās vietās brīdinājums vai 30 eiro. Savukārt kravas automobiļu vadītājiem par šādu pārkāpumu būs jārēķinās ar brīdinājumu vai 30 eiro sodu ārpus apdzīvotām vietām un 40 eiro sodu apdzīvotās vietās.
Par būtiskiem ātruma pārkāpumiem iespējamo naudas sodu plānots pat dubultot. Patlaban vieglajiem automobiļiem par ātruma pārsniegšanu no 51 līdz 60 km/h sods ir no 120 līdz 140 eiro, bet pēc likuma spēkā stāšanās tas paredzēts robežās no 240 līdz 280 eiro. Par ātruma pārsniegšanu virs 60 km/h sods plānots robežās no 350 līdz 650 eiro līdzšinējo 210–430 eiro vietā. Par pārkāpumiem apdzīvotās vietās un ar kravas auto paredzēti attiecīgi bargāki sodi.
Jauna fotoradaru ēra
Kopš maija beigām uz Latvijas ceļiem Valsts policija atsākusi izmantot savus četrus pārvietojamos fotoradarus. Valdība ir atbalstījusi arī Ceļu satiksmes un drošības direkcijas priekšlikumu novirzīt uzņēmuma 996 010 eiro peļņas daļu stacionāro fotoradaru iegādei. Patlaban jau ir apzinātas 20 stacionāro radaru uzstādīšanas vietas, kā arī ir sagatavota dokumentācija iepirkuma procedūras sākšanai. Tiek prognozēts, ka pēc iepirkuma organizēšanas stacionāros fotoradarus reāli uz ceļiem varētu sākt uzstādīt rudenī.
Latvijā jau pirms dažiem gadiem darbojās fotoradari. SEB līzinga un Drošas braukšanas skolas veiktais pētījums pagājušā gada beigās liecina, ka jautājumā par izmaiņām satiksmē pēc fotoradaru ēras beigām autobraucēji faktiski ir sadalījušies divās frontēs – vieni uzskata, ka nekas nav mainījies, bet otri domā, ka izmaiņas tomēr jūtamas: braukšanas ātrums ir palielinājies. Lielākā sabiedrības daļa – 56% – uzskatīja, ka fotoradaru darbība Latvijā būtu jāatjauno, bet ar noteikumu, ka tie tiek uzstādīti tikai bīstamās vietās. Puse autobraucēju atzīmēja, ka pēc fotoradaru darbības pārtraukšanas situācija uz Latvijas ceļiem nav mainījusies, trešdaļa domā, ka tā kļuvusi bīstamāka, savukārt 12% ir pārliecināti, ka bez fotoradaru izraisītā stresa tā ir kļuvusi pat drošāka.
Ātrums nav lielākā problēma
Vienlaikus eksperti uzsver, ka ātruma pārsniegšana nav biežākais avāriju izraisītājs, šobrīd lielākā problēma ir atstarotāju nelietošana, autovadītāji alkohola reibumā un autovadītāju uzvedība krustojumos.
NRA.lv jau rakstīja, ka pērn gada nogalē notikušajā diskusijā, kurā piedalījās Drošas braukšanas skolas, SEB līzinga un Valsts policijas pārstāvji, kā arī tiesu eksperti un satiksmes drošības eksperti, puses vienojās, ka fotoradaru ieviešana ir tikai viens no instrumentiem un tas neatrisinās visas problēmas. «Fotoradari nav vienīgais risinājums, šobrīd lielākā problēma ir gājēji un atstarotāju nelietošana, kā arī autovadītāji alkohola reibumā,» toreiz atzina Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis. Arī tiesu eksperts Oskars Irbītis uzskatīja, ka avāriju iemeslos ātruma pārsniegšana nav pirmajā vietā. «Autovadītājiem vairāk ir jādomā par drošu ātrumu, ne tik ļoti par atļauto. Pirmās vietas ieņem gājēju uzvedība un autovadītāju uzvedība krustojumos,» uzsvēra O. Irbītis.
Rādīt reklāmu
