Pusmiljona latu lielu soda naudu mazam zvejas uzņēmumam Brīze Valsts vides dienests aprēķinājis par nodarīto kaitējumu zivju resursiem Baltijas jūrā. Uzņēmuma īpašniece atzīst, ka pērn zvejots vairāk nekā atļauj kvotas, taču pusmiljona sodu pārsūdzēs.
Ar nozveju blēdīties uzņēmumu spiedušas negodīgās Eiropas Savienības kvotas.
Uzņēmumam Brīze piederošais zvejas kuģis Artūrs, kam mājas osta ir Ventspils, pērn regulāri zivis izkrāvis Dānijas ostā, radot aizdomas, ka kuģa žurnālā uzrādīti mazāki zvejas apjomi, nekā patiesībā nozvejots. Kad Valsts vides dienests (VVD) salīdzinājis no Dānijas saņemto informāciju par zivju apjomiem, kuri no Artūra izkrauti Dānijā, ar Brīzei piešķirtajām kvotām, kā arī oficiāli uzrādīto nozveju Latvijā, atklājies, ka pārzveja ir vairāki simti tonnu. VVD direktora vietnieks, Jūras kontroles daļas vadītājs Felikss Klagišs stāsta, ka maksimālais administratīvais sods par šādu pārkāpumu ir līdz 3000 latu, kā arī iespējama licences atņemšana. Tomēr, ņemot vērā faktu, ka uzņēmuma īpašnieki vainu atzinuši un apzinājušies, dienests piespriedis 2000 latu sodu. Taču Ministru kabineta noteikumi šādos gadījumos paredz kompensēt arī zaudējumus, kas nodarīti zivju resursiem. «Šajā jautājumā diskusija par summas apmēru nav iespējama, jo likumdošanā noteikta precīza aprēķina kārtība. Ar to arī skaidrojama iespaidīgā summa – pusmiljons latu,» skaidro F. Klagišs.
Savukārt Brīzes īpašniece Inta Briede uzskata, ka prasītais pusmiljons latu par kaitējumu dabas resursiem nav pamatots, un ir gatava to pārsūdzēt tiesā, raksta
NRA.lv.
«2000 latu soda naudu atzīstam, bet pusmiljonu pārsūdzēsim tiesā, tādēļ, pēc advokāta ieteikuma, pašlaik vairāk komentāru no uzņēmuma nebūs,» skaidro
I. Briede. Uzņēmēja vien norāda, ka zvejot vairāk, nekā atļauts, spiedis pēdējo gadu straujais nozvejas kvotu samazinājums Baltijas jūrā. Zināms, ka 2005. gadā Brīze, ņemot aizdevumu bankā, iegādājās jaunu zvejas kuģi Artūrs. Tolaik uzņēmums varējis zvejot apmēram 900 tonnas vairāk nekā tagad.
I. Briede uzskata, ka ES Latvijas zvejniekus nospiedusi uz ceļiem un, ja nebūtu šāds kvotu samazinājums, uzņēmumam nebūtu jākrāpjas, lai izvairītos no bankrota.
Licenci neatņems
Tomēr F. Klagišs savā nostājā ir stingrs, uzsverot, ka «dabu un vidi nedrīkst ekspluatēt, lai pelnītu». Uzņēmumam dots laiks divas nedēļas, lai ar VVD vienotos par kaitējumu dabas resursiem pusmiljona apmērā. Ja Brīze atteiksies maksāt, nāksies naudu piedzīt civiltiesiskā ceļā, prognozē F. Klagišs. Jautāts, vai pastāv iespēja, ka uzņēmumam atņems arī licenci, speciālists skaidro, ka tāds drauds pašlaik nepastāv. VVD lēmums par sodu jau pieņemts un neparedz licences atņemšanu. Tas nozīmē, ka uzņēmums var turpināt darbu un vienlaikus tiesāties.
Ventspils zvejas uzņēmuma Grifs īpašnieks Juris Pētersons neslēpj, ka arī viņa skatījumā summa, kas aprēķināta par kaitējumu zivju resursiem, ir neadekvāta. «Pārkāpums ir pārkāpums, un par to pienākas likumā noteiktais sods, bet pusmiljons nav adekvāts nodarījumam,» uzskata J. Pētersons. Pēc viņa domām, Brīzei ir pamats apstrīdēt summu tiesā. Kā vienu no argumentiem J. Pētersons min faktu, ka 2011. gadā, uz kuru minētais kvotu pārsniegums attiecas, Latvija savas nozvejas kvotas uz mencām, brētliņām un reņģēm neizlietoja. Tas nozīmē, ka reāla kaitējuma zivju resursiem nav.
Nozvejas kvotas samazinātas visiem
Latvijas Zivsaimnieku asociācijas vadītājs Inārijs Voits atklāj, ka ir pārsteigts, jo Brīzei piederošais kuģis Artūrs ir jaunākais kuģis Latvijas zvejas flotē. «Cik zinu, kuģim varētu būt pēdējie kredīta norēķini ar banku, acīmredzot tādēļ viņi gāja uz šo risku,» pieļauj I. Voits. Tomēr zivsaimnieks piebilst, ka tas nav attaisnojums tādiem pārkāpumiem, jo nozvejas kvotas samazinātas visiem Latvijas zvejniekiem. «Ja šo pārzveju pieskaitīs Latvijas kopējai kvotai un tā pārsniegs pieļaujamos 5%, tad valsti sodīs,» skaidro
I. Voits. Taču viņa dati par 2011. gadu liecina, ka Latvijā pārsnieguma nebūs. To apliecina arī Felikss Klagišs, jo decembris vētru dēļ neesot bijis piemērots zvejošanai.
Kuģus metāllužņos
Tajā pašā laikā I. Voits neslēpj, ka vēl aizvien, lai sabalansētu Latvijas zvejas flotes lielumu ar nozvejas kvotām Baltijas jūrā, tiek griezti kuģi. Tuvākajā laikā metāllūžņos sagriezīs vēl trīs kuģus. Asociācijas vadītājs jau vairākkārt paudis viedokli, ka Baltijas jūras nozvejas kvotu samazinājums nav zinātniski pamatots un Latvijas zvejnieki varētu zvejot vairāk reņģu, brētliņu un mencu, nekaitējot zivju populācijai. «Roņi, pogainie roņi un piesardzīgā zinātnieku pieeja Latvijas zvejniekiem neko daudz pāri neatstāj,» uzsver I. Voits.
Rādīt reklāmu
