17. oktobris, Ceturtdiena
Vārda dienas: Gaits, Karīna
Sākuma lapa » Lauksaimniecība » Latvija Briselē plāno protestēt pret nevienlīdzīgiem tiešmaksājumiem ES valstu starpā
Latvija Briselē plāno protestēt pret nevienlīdzīgiem tiešmaksājumiem ES valstu starpā
Autors: Ilze Šteinfelde, NRA.lv / 20. septembris 2018, 10:07
Latvijas lauksaimnieki kopā ar Lietuvas, Igaunijas un Polijas zemniekiem 18. oktobrī Briselē plāno protestēt pret nevienlīdzīgiem tiešmaksājumiem Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu starpā. Šāda iespēja tika pārrunāta vakar Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) sapulcē.


LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs atgādināja, ka, tuvojoties jaunajam ES plānošanas periodam 2021.-2027. gadā, Eiropas Komisija (EK) ir nākusi klajā ar sākotnējo piedāvājumu ES Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) līdzekļu sadalījumam ES dalībvalstīs. «Lai arī Kopējās lauksaimniecības politikas jaunajā piedāvājumā Latvijai ir izdevies saglabāt ievērojamu līdzekļu apmēru nākamajam periodam, uzskatām, ka piedāvātais finansējums ir netaisnīgs lauksaimniekiem,» uzsvēra E. Treibergs.

Latvija joprojām piedāvātajā finansējuma apmērā tiešmaksājumu jomā ir nostādīta nevienlīdzīgā situācijā, salīdzinot ar citām ES dalībvalstīm, īpaši ar vecajām ES valstīm. Latvijas lauksaimnieki 2026. gadā, tas ir, 22 gadus pēc iestāšanās ES, saņems tikai 77% no vidējā Eiropas tiešmaksājumu apjoma.

Tajā pašā laikā Latvijas lauksaimniecības produkcijas ražotāji konkurē ES vienotajā tirgū, kur pārdod savu produkciju. «Tiešmaksājumi tieši un būtiski ietekmē saražotās produkcijas pašizmaksu un gala produkcijas cenu veikalos. Ar nevienlīdzīgiem tiešmaksājumiem mēs zaudējam konkurētspēju, salīdzinot ar citām ES dalībvalstīm, kurās tiešmaksājumu apmērs ir ievērojami lielāks,» norādīja E. Treibergs.

Lietuvā, Igaunijā un Polijā situācija ir nedaudz labāka, tomēr, neraugoties uz to, arī šo valstu zemnieki dosies protesta braucienā uz Briseli 18. oktobrī, kad tur ir paredzēta ES dalībvalstu vadītāju sanāksme. LOSP ģenerāldirektors Guntis Vilnītis gan skaidroja, ka šajā sanāksmē netiks spriests par tiešmaksājumiem, tomēr tajā piedalīsies visas tās amatpersonas, kuras pēc tam lems par šiem jautājumiem. Polijas lauksaimnieki uz Briseli, iespējams, dosies ar diviem autobusiem, Lietuva, Latvija un Igaunija - visticamāk, katra ar vienu autobusu.

Saskaņā ar EK 1. jūnijā prezentēto priekšlikumu, nākamajā plānošanas periodā KLP lauku attīstībai dalībvalstīm paredzētais finansējums samazināsies par 15%, salīdzinot ar 2014.-2020. gadu. Atbalsta samazinājums ES lauku attīstībai laika posmā no 2021. līdz 2027. gadam par 15% nozīmē to, ka nākamajā plānošanas periodā Latvijai Lauku attīstības programmas pasākumu īstenošanai paredzētais ES finansējums būs par 147 miljoniem eiro mazāks nekā šajā plānošanas periodā.

Savukārt tiešo maksājumu kopējais samazinājums ES saskaņā ar EK priekšlikumu būs 3,9%. Tiešo maksājumu apjoms nesamazināsies dažām dalībvalstīm, tajā skaitā Latvijai. Latvijai EK paredz ļoti mazu tiešo maksājumu pieaugumu līdz 202 eiro par hektāru 2026. gadā. Zemkopības ministrija atgādina, ka 2013. gada februārī ES Padome lēma, ka neviena no ES dalībvalstīm 2020. gadā nesaņems mazāk par 196 eiro par hektāru. Līdz ar to pieaugums varētu būt tikai par vienu eiro uz hektāru gadā.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, tiklīdz bija iepazinies ar EK piedāvājumu, jau jūnija sākumā norādīja, ka priekšlikums par 15% samazināt finansējumu lauku attīstībai apdraud ES izvirzīto galveno mērķu īstenošanu ilgtspējīgas lauksaimniecības attīstībā, kas negatīvi ietekmēs Latvijas lauku teritoriju attīstību, nodarbinātību un apdzīvotību. Jāņem arī vērā, ka saskaņā ar EK jaunajām lauksaimniecības politikas regulām lauksaimniekiem būs jāievēro vairāk un stingrākas vides un klimata prasības, kas papildus zemajiem tiešmaksājumiem samazinās mūsu zemnieku konkurētspēju.



Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk
Jaunākie komentāri
Mediju apskats