14. decembris, Sestdiena
Vārda dienas: Auseklis, Gaisma
Sākuma lapa » Izglītība, kursi, semināri » Pašvaldības satraucas par privātskolu ofensīvu
Pašvaldības satraucas par privātskolu ofensīvu
Autors: Aisma Orupe / NRA.lv / 11. janvāris 2019, 16:07
Pašvaldībām no 2019. gada 1. septembra būs obligāti jānodrošina līdzfinansējums privātajām izglītības iestādēm, ko dibinājusi sabiedriskā labuma organizācija vai sociālais uzņēmums. Šobrīd iezīmējusies tendence, ka arī citu dibinātāju skolas cenšas pārreģistrēties, lai varētu pretendēt uz vietvaru finansējumu. Pašvaldības bažījas, ka galu galā tām nāksies maksāt visām privātskolām, bet tajā pašā laikā – optimizēt savas skolas.

Pērn Saeimas pieņemtā norma pavērusi nepamatotu iespēju privātskolām piesaistīt finansējumu. Redzot iespēju iegūt papildu līdzekļus, notiek strauja privāto izglītības iestāžu pārreģistrācija, proti, pārtopot par sabiedriskā labuma organizācijas vai sociālā uzņēmuma dibinātu iestādi. «No vienas puses, tiek prasīts, lai pašvaldības kārto skolu tīklu, no otras puses, tām jāmaksā par skolu uzturēšanu, kurās nav pietiekams bērnu skaits,» Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē satraukumu neslēpa Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure. Viņa vērsa uzmanību uz to, ka kopumā ir vairāk nekā 60 privātskolu, no tām pērn bija tikai sešas, kuru dibinātājs bija sabiedriskā labuma organizācija vai sociālais uzņēmums. Taču pārreģistrācija var novest pie tā, ka to skaits ievērojami pieaugs. Patlaban gan nav aprēķinu, kā tas finansiāli kopumā iespaidos pašvaldību budžetus, taču skaidrs, ka privātskolām šī norma ļaus «palikt zem tās apakšā pilnīgi visas izmaksas, un mums nebūs pamata iebilst».

Preiļu novada domes priekšsēdētāja Maruta Plivda Neatkarīgajai uzsvēra, ka pašvaldība nodrošina savās dibinātajās skolās konkurētspējīgu izglītību, ko apliecina tām uz sešiem gadiem piešķirtā akreditācija. Viņai tas vien jau šķietot dīvaini, ka sabiedriskā labuma organizācijai tiek ļauts nevis darboties cēlu mērķu vārda, bet dibināt iestādes, par kurām tiek iekasēta nauda. Turklāt no pašvaldības par Preiļu Brīvās skolas bērnu tiks prasīts maksāt 200 eiro mēnesī, kamēr, piemēram, Preiļu 2. vidusskolas audzēknis vietvarai izmaksā 72,5 eiro mēnesī, bet Preiļu pamatskolas - 53,3 eiro. Vēl var saprast, ka tiek veidoti privātie bērnudārzi, ja trūkst vietas pašvaldības pirmsskolas iestādē, bet ne jau skolas, kas galu galā nodokļu maksātājiem izrādās ļoti dārgs pasākums.

Latvijas Privātskolu asociācijas pārstāve un Talsu Kristīgās vidusskolas direktore Inguna Gruzniņa Neatkarīgajai atgādināja pirms 20 gadiem pieņemtos Ministru kabineta noteikumus, kas paredzēja pašvaldību līdzdalību privāto izglītības iestāžu finansēšanā - 75% apmērā no valstij noteiktās samaksas vienam bērnam. Taču nu jau sen šie noteikumi nav vairs spēkā, un sistēma bija atstāta pašplūsmā: ir pašvaldības, kas brīvprātīgi visu laiku līdzfinansējušas privātskolas, bet citur - ne. Tādā veidā tiekot pārkāpts vienlīdzības princips, lai gan - arī šo skolēnu vecāki maksā nodokļus. Talsu Kristīgā vidusskola gan nav sabiedriskā labuma organizācijas dibināta iestāde, taču ir devusi lielu pienesumu sabiedrībai, jo veidota, lai bērni ar īpašām vajadzībām varētu mācīties kopā ar visiem. Pamatā tā tiek uzturēta par ziedojumiem, jo vecākiem maksa par bērnu ir vien 30 eiro mēnesī. «Nekādā ziņā neesam biznesa projekts un neesam bijuši pašvaldībai apgrūtinājums ne mirkli. Ja tagad Talsu novads iegulda savās skolās četrus miljonus eiro, tad mēs pat nepretendējam, lai tiktu atbalstīti investīciju projektos. Tajā pašā laikā esam daudz tērējuši nometņu un dažādu pasākumu rīkošanai ne tikai saviem audzēkņiem,» sacīja I. Gruzniņa. Viņa piebilda, ka Talsu novada domei un Kristīgajai skolai izveidojusies veiksmīga sadarbība, jo dome Kristīgās skolas audzēkņiem piešķir gandrīz tādu pašu summu kā pašvaldības skolu audzēkņiem. Tomēr pat, ja vietvara maksātu 100%, ar to nepietiktu skolas uzturēšanai. Vaicāta, vai skola varētu lemt par dibinātāja maiņu, ja tādējādi būs iespēja pretendēt uz pašvaldības finansējumu, skolas direktore atbildēja, ka šādu domu noteikti apsvēršot.



Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk
Jaunākie komentāri
Mediju apskats