NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs uzrunā NATO Parlamentārajai asamblejai Varšavā norādīja, ka samitā tiks pievērsta uzmanība arī stabilitātei robežreģionos, sevišķi dienvidos, kā arī NATO modernizācijai un sloga vienlīdzīgākai sadalei. Viņš sagaida, ka NATO dalībvalstu līderi samitā pieņems lēmumu uzlabot spēku kaujas gatavību un mobilitāti.

NATO samitā Varšavā pirms diviem gadiem dalībvalstu līderi apstiprināja vienošanos par bataljona līmeņa kaujas grupu izvietošanu tieši Baltijas valstīs un Polijā. Šī lēmuma rezultātā Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Polijā izvietoti aptuveni 4000 karavīru no citām NATO dalībvalstīm.

Ģenerālsekretārs uzsvēra, ka no valstu vadītājiem sagaida pareizu pieeju Krievijā, kas nozīmē draudu atturēšanu un aizsardzību ar politisko dialogu. “Pat ja mēs neticam labākām attiecībām ar Krieviju nākotnē, mums ir jākārto attiecības ar Krieviju,” piebilda Stoltenbergs. NATO samits notiek laikā, kad pieaug bažas par Krievijas aktivitātēm hibrīdajā karadarbībā un kiberuzbrukumiem.

Latviju šajā samitā pārstāvēs Valsts prezidents Raimonds Vējonis, ārlietu miniatrs Edgars Rinkēvičs (V), aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS) un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš.

LTV raidījumam “Rīta Panorāma” Rinkēvičs atzinis, ka visasākās diskusijas samitā būs par NATO modernizāciju un organizācijas dalībvalstu atvēlētajiem finansējumiem aizsardzībai. ASV prezidents Donalds Tramps samitā nepārprotami sniegs paziņojumu par NATO dalībvalstu nepietiekamo finansējuma atvēlēšanu aizsardzībai, jo ir atsevišķas valstis, kuras aizsardzībai arvien neatvēl 2% no iekšzemes kopprodukta, tādējādi nepildot organizācijas noteiktās saistības, norādījis ministrs, piebilstot: “Latvija šajā jautājumā ar ASV ir solidāra, lai gan paši tikai nesen palielinājām aizsardzības budžetu, tādējādi panākot, ka minētie divi procenti tiek atvēlēti.”