Likums paredz, ka aptuveni 12 000 Eiropas Savienības direktīvu un citu prasību pēc Lielbritānijas izstāšanās no bloka kļūs par britu likumiem. Šāds solis ir nepieciešams, lai Apvienotajā Karalistē neiestātos tiesību pārrāvums.

Viens no leiboristu līderiem Hilarijs Bens gan iebilst pret to, ka valdība ar šo dokumentu vēlas piešķirt ministriem tiesības veikt dažādus grozījumus jaunajos noteikumos bez saskaņojuma ar parlamentu.

“Problēma ar šo likumu ir tajā, ka tas piedāvā nodot valdības rokās ārkārtīgi plašas pilnvaras. Tas pat atļauj valdībai mainīt šo pašu likumu bez parlamenta piekrišanas, kad tas būs stājies spēkā. Tas ir vienkārši neticami,” norādīja Bens.

Tiek uzskatīts, ka valdība šādi var vājināt, piemēram, stingrās vides aizsardzības prasības vai patērētāju tiesības. Tādēļ šis likumprojekts tiek plaši dēvēts par varas sagrābšanas mēģinājumu. Daži to pat salīdzina ar 1933. gada Vācijas likumu, kas atļāva Ādolfa Hitlera valdībai pieņemt likumus bez saskaņošanas ar parlamentu.

Tomēr par izstāšanās sarunām atbildīgais Deivids Deiviss uzsver, ka šis likums nodrošinās, ka šķiršanās no Eiropas Savienības notiks bez haosa un neziņas.

Ir sagaidāms, ka šis likums vēl piedzīvos būtiskus labojumus, un pašreiz neviens vēl nevar pateikt, kāda būs tā gala redakcija.

Kā zināms, Lielbritānijas pilsoņu vairākums šā gada 23.jūnijā notikušajā vēsturiskajā referendumā izšķīrās par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES. “Brexit” atbalstīja 51,9%, pret bija 48,1% balsstiesīgo iedzīvotāju.