Pēc Brexit balsojuma Latvijas un Lielbritānijas ekonomiskās attiecības nav pasliktinājušās, kompānijas BDO Latvia rīkotajā diskusijā par Brexit ietekmi uz Latvijas uzņēmējdarbību akcentē ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.
Taču ir virkne neskaidrību, kā tirgus attiecības veidosies, kad Apvienotā Karaliste atdalīsies no Eiropas Savienības (ES), – par to ir satraukušies Latvijas uzņēmēji. Savukārt attiecībā uz Lielbritānijā dzīvojošajiem tautiešiem nav lielu ilūziju, ka gaidāmā izstāšanās liks viņiem krāmēt koferus un doties mājup.
Kopš Lielbritānijas referenduma par izstāšanos no ES masu medijos izskanējis daudz informācijas un dažādu viedokļu, taču nav skaidrības, kā vērtēt Brexit ietekmi uz Latvijas uzņēmējdarbības vidi un Latvijas - Lielbritānijas attiecībām ilgtermiņā.
Nav skaidrības
A. Ašeradens norāda, ka šobrīd nav iespējams precīzi aprēķināt un pateikt Brexit ietekmi uz ekonomiku, jo nav zināmi konkrēti izstāšanās nosacījumi. «Patlaban Lielbritānijas politiķi ir uzsākuši iekšējas debates, lai izveidotu konsolidētu pozīciju sarunām,» norāda A. Ašeradens, piebilstot, ka pašlaik pats svarīgākais neskaidrais jautājums ir - kādi būs Apvienotās Karalistes politiķu uzstādījumi. Lielbritānijas uzdevums būs piedāvāt, kādā veidā turpmāk organizēt attiecības ar ES, un, pēc ekonomikas ministra teiktā, pastāv četri iespējamie turpmāko attiecību modeļi.
«Pirmais ir tā sauktais Norvēģijas modeli, kurā Apvienotā Karaliste kļūst par Eiropas ekonomiskās zonas dalībvalsti un tiek saglabātas visas četras ES vienotā tirgus pamatbrīvības: personu, preču, kapitāla un pakalpojumu tirgus brīva kustība. Nākamais modelis ir Šveices modelis, kurā Lielbritānija kļūst par Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsti, ar kuru ES ir noslēgusi virkni sektorālu vienošanos, bet neietverot pakalpojumu tirdzniecību. Man gan ir grūti iedomāties, ka Apvienotā Karaliste varētu nebūt ieinteresēta brīvā pakalpojumu kustībā. Trešais ir Turcijas modelis, izveidojot vienotu muitas savienību. Bet ceturtais modelis balstās uz dažādiem tirdzniecības nosacījumiem, kā tas ir, piemēram, ar Pasaules Tirdzniecības organizāciju,» teic A. Ašeradens. Taču vienlaikus pieļauj, ka, visticamāk, tiks izveidots vēl kāds specifisks Lielbritānijas attiecību modelis ar ES.
Var sekot spontāna rīcība
Pēc diviem gadiem varētu būt vēl daudz neatrisinātu jautājumu par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES, intervijā Latvijas Radio sacīja arī auditorkompānijas BDO Latvia izpilddirektors Egons Liepiņš.
«Nākamais svarīgais brīdis būs pēc diviem gadiem, ja tiešām notiks izstāšanās process, un jautājums ir, cik daudz pēc šiem diviem gadiem būs panākts. (..) Visticamāk, šo divu gadu beigās ļoti daudzas lietas nebūs atrisinātas, bet Lielbritānijai vienalga būs jāizstājas no ES,» sacīja E. Liepiņš. Viņš atzīmēja, ka šādā gadījumā var sekot diezgan spontāna rīcība, piemēram, var tik noteiktas dažādas tirdzniecības barjeras, vai arī situācija varētu būt gluži pretēja.
«Runājot par Latviju, nav šaubu, ka mums ir svarīgi saglabāt pēc iespējas ciešāku ES un Lielbritānijas attiecību modeli arī nākotnē. Turklāt Latvijai šajās attiecībās ir svarīgi saglabāt visas ES vienotā tirgus jau pieminētās pamatbrīvības. Tāpat Latvijas interesēs ir tādi tirdzniecības nosacījumi ar Lielbritāniju kā ar Eiropas ekonomiskās zonas dalībvalstīm. Latvija kopējā preču eksportā bija sestā nozīmīgākā tirdzniecības partnere. Būtiskākā eksporta preču grupa ir kokmateriāli uz Lielbritāniju. Gan ekonomikas lejupslīde Apvienotajā Karalistē, gan eksporta samazināšanās var būtiski ietekmēt Latvijas ekonomikas augsmi,» informē ekonomikas ministrs.
Tautieši nekrāmēs čemodānus
Viņš arī akcentē vairākus citus pārmaiņu aspektus, kas varētu itin drīz skart Latviju. «Pirmkārt, Brexit un ES budžets. Eiropas Komisijā jau ir sākušās neformālas debates par ES budžetu, jo, Lielbritānijai pametot ES, budžets saruks par 10%, kas attiecīgi skars arī ES fondus. Mums ir pietiekami ātri jādomā, kas notiks nākotnē ar neapgūtiem projektiem. Piemēram, kā vienu no riska projektiem varu minēt Rail Baltica. Otrkārt, Apvienotajā Karalistē atrodas ļoti daudz Latvijas valsts piederīgo. No vienas puses, mums būtu iespēja īstenot reemigrācijas pasākumus, taču, pragmatiski raugoties, mēs nevaram uzskatīt, ka Lielbritānijas izstāšanās būs starta signāls, lai tautieši steigtos to pamest. Vienlaikus vēlos piebilst, ka Latvijas pienākums ir aizsargāt savus pilsoņus Lielbritānijā. Lai arī situācija ar Lielbritānijas iedzīvotāju attieksmi pret imigrantiem no Austrumeiropas nav gluži kritiska, bet tā dara mūs uzmanīgus, jo arvien biežāk iebraucēji Lielbritānijā tiek dažādos veidos aizskarti,» stāsta ekonomikas ministrs.
Kad fondu nauda izbeigsies
Savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšsēdētājs Jānis Endziņš atzīst, ka uzņēmēju vidū valdot satraukums, kā situācija attīstīsies turpmākajos gados. Scenāriji ir vairāki, un esošās partnerības izjutīs sekas, tomēr konkrētas prognozes izteikt esot pāragri. «Ministrs jau ieskicēja arī aktuālo jautājumu par ES fondiem. Latvijai pēc iespējās ātrāk jādara viss, lai tā rēķinus var samaksāt pati, nevis gaidot dāvanas no ārpuses. Mēs tagad dzīvojam no ES fondiem un dzīvosim līdz 2021. gadam, bet 2022. gadā fondu naudas nebūs, un šai dienai jāsāk gatavoties, lai Latvija nepiedzīvotu krīzi. Kaudzīte ar darbiem darāma. Pirms nepilna mēneša ar valdību parakstījām vienošanos par darāmo darbu kopumu, lai mēs, ES fondiem beidzoties, būtu pašpietiekami,» norāda J. Endziņš. Viņš arī uzsver, ka nenoliedzami ES piedāvā daudz labu bonusu, bet «tā zināmā mērā ir arī roku sasiešana. Ceru, ka šo signālu attiecībā uz Brexit izvērtēs arī ES vadība un pārskatīs savu politiku, lai Lielbritānijai nesekotu citas valstis»
Rādīt reklāmu
