Portāls NRA.lv raksta, ka starptautiskās ziņu aģentūras uzsver, ka Maķedonijas sabiedrība ir sašķelta tik ļoti kā vēl nekad kopš neatkarības pasludināšanas 1991. gadā. Daļa uzskata N. Grujevski par diktatoru ar neierobežotu varu, savukārt citi ir pārliecināti, ka opozīcija tikai destabilizē situāciju valstī.

Konservatīvo spēku līderis N. Grujevskis Maķedonijas valdību vada jau kopš 2006. gada un pagājušā gada pavasarī diezgan droši uzvarēja kārtējās parlamenta vēlēšanās. Taču kopš marta sākuma viņa galvenais politiskais pretinieks sociāldemokrātu līderis Zorans Zajevs sācis publiskot dažādu amatpersonu sarunas, kas noklausītas pēc valdības vadītāja rīkojuma. No tām izriet ne tikai tas, ka pēc premjera rīkojuma ne tikai faktiski izsekoti vairāk nekā 20 000 Maķedonijas iedzīvotāju (politiķi, žurnālisti, uzņēmēji utt.), bet arī rodas pamatotas aizdomas, ka pērnā gada vēlēšanu rezultāti uzskatāmi par viltotiem.

Sociāldemokrāti un viņu politiskie sabiedrotie kopš tā laika atteikušies apmeklēt parlamenta sēdes, pieprasot N. Grujevska valdības demisiju. Šo prasību Z. Zajevs atkārtoja arī svētdienas vakarā, kad pie premjera rezidences pulcējās aptuveni 25 līdz 30 tūkstoši valdības pretinieku. «Grujevskim ir jāatkāpjas. Kamēr viņš neaizies, nekur prom neiesim arī mēs. Ir nepieciešams panākt politisku vienošanos par pagaidu valdības izveidošanu, un šīs valdības mērķis būs brīvu un godīgu parlamenta vēlēšanu nodrošināšana,» Z. Zajeva sacīto citē AFP.

BBC vēsta, ka naktī dežurēt pie rezidences palikuši vien nedaudz vairāk par 100 cilvēkiem, kuri uzslējuši pirmās teltis, taču jau vakarrīt telšu pilsētiņas celtniecība kļuvusi krietni intensīvāka un ļaužu skaits ievērojami pieaudzis. Sarunās ar starptautisko ziņu aģentūru korespondentiem viņi pauž nelokāmu gatavību «turēties līdz galam», proti, premjera demisijai.

Deutsche Welle norāda, ka opozīcija ir diezgan raiba – blakus Maķedonijas karogiem manifestācijā bijuši redzami arī Albānijas karogi, kā arī turku un čigānu minoritāšu simbolika. Papildus tam ļoti aktīvi par valdības demisiju iestājas gados jaunu cilvēku grupas, kas organizējušās ar interneta sociālo tīklu palīdzību. Savus protestus tās uzsāka jau 5. maijā, un viens no grupas līderiem Aleksandrs Doņevs sarunā ar Deutsche Welle uzsvēris, ka jaunieši neatbalsta kādu konkrētu politisko spēku, bet vēlas, lai valstī beidzot valdītu taisnīga demokrātija. «Mums nepieciešama valdība, kas baidās no tautas, nevis otrādi,» viņš izteicies.

«Daudzi cilvēki šeit atrodas nevis tādēļ, lai atbalstītu kādu partiju, bet tādēļ, lai nodemonstrētu, ka vēlas vairāk demokrātijas,» – tā redzēto demonstrācijā komentējis Eiropas Parlamenta deputāts Ričards Hovits. Deutsche Welle norāda, ka ES amatpersonas netieši atbalstījušas opozīciju, izdarot spiedienu uz N. Grujevski, lai viņš vismaz piekristu sarunām. Savukārt Eiroparlamenta viceprezidents Aleksandrs Lambsdorfs un Bulgārijas premjers Boiko Borisovs atklāti aicinājuši Maķedonijas premjeru demisionēt.

N. Grujevskis, kurš kategoriski noliedzis visus viņam veltītos pārmetumus un atteicies demisionēt, vakar vakarā gatavojās nodemonstrēt, ka valdībai ir pietiekami liels piekritēju skaits.

Laikraksti, kas atbalsta premjeru, prognozējuši, ka uz valdības atbalstītāju mītiņu ieradīsies aptuveni 100 000 cilvēku jeb «piecas reizes vairāk, nekā spēja savākt opozīcija». Sākotnēji bija plānots, ka šie demonstranti atbalstu valdības vadītājam paudīs pie viņa rezidences, taču tagad drošības apsvērumu dēļ nolemts, ka manifestācija notiks pie aptuveni divu kilometru attālumā esošās parlamenta ēkas. Lai gan abas puses paziņojušas par saviem miermīlīgajiem nodomiem, daļa Maķedonijas iedzīvotāju ir nopietni noraizējušies par to, ka kādi radikāļi varētu izprovocēt sadursmes. «Es baidos, ka Maķedonija var tikt ierauta pilsoniskā konfliktā ar neprognozējamām sekām. Cilvēki ir tik stūrgalvīgi un sašķelti, ka viss pavisam vienkārši var kļūt nekontrolējams,» sarunā ar Deutsche Welle sacījusi 64 gadus vecā pensionētā ekonomiste Julijana Petrovska.

«Ja izveidosies visu vai neko situācija, valdība var būt gatava samaksāt ļoti augstu cenu par izdzīvošanu,» sarunā ar AP norādījis bijušais premjera padomnieks nacionālās drošības jautājumos, bet tagad Hāgas Globālā taisnīguma institūta darbinieks Nikola Dimitrovs. Šajā konfliktā viņš pilnībā ir opozīcijas pusē, uzskatot, ka premjeram ir jāatkāpjas. Gan N. Dimitrovs, gan citi neatkarīgi analītiķi kā smieklīgu vērtējuši valdības vadītāja taisnošanos, ka noklausīto sarunu atšifrējumus Z. Zajevam nodevuši «ārzemju izlūkdienesti». Uz jautājumu, kādēļ gan tiem būtu jānoklausās tik daudzu iedzīvotāju sarunas un kāds labums šiem nenosaukto valstu izlūkdienestiem būs no Z. Zajeva nākšanas pie varas, premjers atbildi nav spējis sniegt.

Taču par to, ka viņa pozīcijas sākušas ļodzīties, liecina pagājušonedēļ notikusī divu valdības ministru un izlūkdienesta vadītāja demisija. Visas šīs trīs amatpersonas – iekšlietu ministre Gordana Jankulovska, transporta ministrs Mile Janakieski un izlūkdienesta vadītājs Sašo Mijalkovs –, kuras premjera komandā darbojās kopš 2006. gada, demisionējušas pēc viņa paša lūguma. Starp citu, S. Mijalkovs, kurš ir N. Grujevska brālēns, Maķedonijā tiek uzskatīts par pelēko kardinālu, kurš allaž centies palikt aiz kulisēm, vienlaikus baudot ļoti lielu ietekmi. «Šīs demisijas ir iedragājušas Grujevska tēlu, jo viņš allaž centies sevi iztēlot par spēcīgu līderi, kurš nepakļaujas spiedienam, neuzklausa prasības atkāpties un ir gatavs sevi ziedot lielāku mērķu vārdā,» intervijā Deutsche Welle norādījis bijušais Maķedonijas diplomāts un politiskais analītiķis Arsims Zekoli.

AP norāda – pastāv bažas, ka politisko konfliktu varētu izmantot radikāļi, lai no jauna uzjundītu beidzamajos gados mazliet pieklusušās etniskās nesaskaņas. Jāatgādina, ka no 2,1 miljona Maķedonijas iedzīvotāju aptuveni ceturtā daļa ir albāņu, un 2001. gadā viņu sacelšanos izdevās apspiest vien ar NATO spēku palīdzību. Pašlaik sašķelta ir arī albāņu sabiedrība, jo viena etnisko albāņu partija ir pārstāvēta valdībā, bet otra pieslējusies opozīcijai, tomēr etniskās domstarpības uzkurināt joprojām ir samērā vienkārši.

Maija sākumā Kumanovas pilsētā jau notika īsta kauja starp policistiem un albāņu kaujiniekiem, kurā krita desmit kaujinieku un astoņi policisti, bet tika ievainoti vēl 37 policijas darbinieki. Valdība paziņojusi, ka vairāki no sagūstītajiem kaujiniekiem esot Kosovas pilsoņi, bet mediji vēstījuši, ka uz viņu formas tērpiem bijuši simboli, kādus albāņu kaujinieki izmantoja deviņdesmito gadu nogalē. Neraugoties uz lielo upuru skaitu, valdība sniegusi ļoti ierobežotu informāciju par šo apšaudi, vien paziņojot, ka policija veikusi operāciju pēc tam, kad saņēmusi informāciju par bruņotas bandas atrašanās vietu. Politologs Sašo Ordanovskis izteicies, ka ir acīm redzami – kaujiniekiem kāds ir samaksājis par iesaistīšanos kaujā. «Un tas ir darīts tādēļ, lai novērstu uzmanību no valstī notiekošā,» piebildis politologs, liekot saprast, ka incidents bijis izdevīgs tieši N. Grujevskim. Citi kolēģi gan šai versijai nepiekrīt, norādot, ka tad valdība darītu visu iespējamo, lai šīs apšaudes detaļas tiktu atspoguļotas medijos, nevis pilnībā noslepenotu informāciju.