Demonstranti pieprasa ne tikai pašreizējās sociālistu vadītās koalīcijas valdības atkāpšanos, bet arī radikālas pārmaiņas, kas beidzot izskaustu korupciju, kurā iegrimusi politiskā elite. Par ārkārtas vēlēšanu nepieciešamību izteicies arī prezidents Rozens Pļevneļijevs, kurš nekavējoties apsūdzēts labējās opozīcijas atbalstīšanā.

Bulgārijas ziņu aģentūra Novinite vēsta, ka vakar protesta akcija Sofijā notika jau 27. dienu pēc kārtas. Ik vakaru galvaspilsētas centrālajā daļā pulcējas 5000 līdz 10 000 demonstrantu, kuru prasība paliek nemainīga – ar oligarhiem cieši saistītās valdības atkāpšanās. Izdomas trūkumu protestētājiem, kuri apgalvo, ka nav saistīti ne ar vienu no politiskajiem spēkiem, nevar pārmest. Vairākas reizes pie parlamenta ēkas rīkota «kafijas dzeršana» (pēc analoģijas ar konservatīvo spēku «tējas dzeršanu» ASV), bet vakar protesta demonstrācija tika nodēvēta par Darba dienu svaigā gaisā. Proti, mītiņotāji uz protesta akciju ņēma līdzi savus datorus, lai tie, kuriem tas iespējams, spētu protestu apvienot ar attālinātu strādāšanu. Viens no vietējiem interneta operatoriem nodrošināja akcijas dalībniekiem ne tikai bezvadu internetu, bet arī krēslus un galdus.

Reuters atgādina, ka protesti sākās jūnija vidū, kad par Bulgārijas Nacionālās drošības aģentūras (DANS) vadītāju absolūti negaidīti tika iecelts 32 gadus vecais deputāts Deļans Pejevskis, kuru parlamentā ievēlēja no etnisko turku partijas MRF. Tieši šis politiskais spēks balsta sociālista Plamena Orešarski valdību, turklāt taktisku atbalstu tai sniedz bulgāru nacionālistu partija Ataka, kas saprotamu iemeslu dēļ kopā ar turku partiju koalīcijā nevarēja strādāt. D. Pejevskim nav absolūti nekādas darba pieredzes drošības struktūrās, toties viņa mātei pieder vairākas avīzes un televīzijas kanāli, un tiek uzskatīts, ka dēls vadošā amatā iecelts tikai tādēļ, lai spētu nodrošināt mātes biznesa interešu ievērošanu. «Politikas analītiķi uzsvēra, ka Pejevska iecelšana šajā ļoti svarīgajā amatā ir kārtējais piemērs tam, ka Bulgārijas valsts iestādēs pirmajā vietā tiek liktas slepenas privātās intereses,» rakstīja Reuters.

Ņemot vērā, ka iebildumus pret D. Pejevska iecelšanu izteica arī Briseles amatpersonas, koalīcijai nācās no sava lēmuma atteikties, un pašlaik par jauno oligarhu uzskatītais D. Pejevskis zaudējis arī deputāta mandātu – vai viņam būs iespēja to atgūt, lems konstitucionālā tiesa. Sociālistu partijas līderis Sergejs Staniševs nav kautrējies paziņot, ka «Pejevska atcelšana no amata ir politiska rīcība, kas liecina, ka mēs esam guvuši mācību, un skaidra zīme, ka mēs ieklausāmies tautas balsī». Tomēr valdības kritiķi norāda, ka šis nebūt nav vienīgais gadījums, kad augstus amatus valsts pārvaldē iegūst neprofesionāli, bet vajadzīgi cilvēki, vai personas ar apšaubāmo reputāciju.

EU Business raksta, ka šīs nedēļas sākumā ar bezprecedenta kritiku par notiekošo Bulgārijas varas gaiteņos nākuši klajā Francijas un Vācijas vēstnieki šajā valstī – Filips Outjē un Matiass Hepfners. «Piederība Eiropas Savienībai ir civilizēta izvēle. Oligarhistiskajam modelim tajā nav vietas – tas attiecas gan uz Bulgāriju, gan citām valstīm,» viņi uzsvēruši. Paziņojumā, kas adresēts Bulgārijas līderiem, viņi aicināti saraut saiknes ar oligarhiem, sākt beidzot strādāt visu valsts iedzīvotāju, nevis konkrētu biznesmeņu vai biznesa grupu interesēs. «Atbildīgiem amatiem izvirzāmi tikai cilvēki ar nevainojamu reputāciju, it sevišķi tas saistīts ar amatiem tādās jomās kā korupcijas apkarošana, drošība, tirdzniecība un enerģētika. Necaurskatāma iecelšana šajos amatos veicina korupciju un organizēto noziedzību,» sacīts vēstnieku paziņojumā.

Lai gan premjers P. Orešarski solījies situāciju labot, prezidents R. Pļevneļijevs pagājušās nedēļas nogalē televīzijas uzrunā pieļāva iespēju, ka valdībai nāksies atkāpties un jau rudenī Bulgārijā būs jārīko jaunas ārkārtas vēlēšanas. «Pagaidām es neredzu, ka politiķi ņemtu vērā situāciju un būtu gatavi skaidri pateikt, kas tiks darīts, bet cilvēki tikmēr turpina protestēt ielās un skandēt, ka pie varas ir mafija. Ārkārtas parlamenta vēlēšanas ir vienīgais demokrātiskais risinājums šādu krīžu gadījumos. Apgalvot, ka šīs vēlēšanas ir bīstams scenārijs, nozīmē to pašu, ko sludināt, ka bīstama ir demokrātija,» sacījis prezidents. Novinite gan uzsver, ka šajā gadījumā no viņa nekas nav atkarīgs – jaunas vēlēšanas iespējamas tikai gadījumā, ja valdība demisionē un parlamenta deputāti nobalso par savu pilnvaru nolikšanu. Pagaidām nekas neliecina, ka šāds scenārijs varētu piepildīties – P. Orešarski un viņa koalīcijas partneri vairākkārt uzsvēruši, ka negrasās atkāpties, jo protestus rīko absolūtais iedzīvotāju mazākums, kuru turklāt finansējot vēlēšanās zaudējusī labējā partija GERB, kas Bulgārijā pie varas bija līdz februārim. Tiek atgādināts arī fakts, ka līdz 2011. gadam ar GERB bija saistīts arī pašreizējais prezidents – tas ļāvis secināt, ka viņš darbojas labējās opozīcijas interesēs. Ataka līderis Volens Siderovs pat pavēstījis, ka «personas, kura spēlē prezidenta lomu», rīcība, pieminot ārkārtas vēlēšanu iespējamību, esot nekonstitucionāla, un aicinājis parlamentu apsvērt viņa atstādināšanu no amata.

Bulgāru žurnāliste Marija Petkova uzsver, ka pašreizējie protesti ir vērsti ne tikai pret sociālistu partiju, kas pašlaik ir pie varas, bet pret visu politisko eliti un tās darbības stilu – arī iepriekšējā GERB valdība tikusi vainota korupcijā un ciešās saiknēs ar oligarhiem. Ne jau velti viena no protestētāju prasībām ir grozījumi vēlēšanu likumā, kas dotu iedzīvotājiem lielākas iespējas, balsojot vai nebalsojot par konkrētiem politiķiem. M. Petkova rakstā, kas publicēts Novitine, uzsver, ka Rietumu žurnālisti pārāk bieži cenšas vienkāršot situāciju, rakstot, ka GERB valdības krišanu februārī panāca sabiedrības nabadzīgākie slāņi, bet pašreiz protesta akcijas rīko vidusšķiras pārstāvji. «Dārgie Rietumu žurnālisti, Bulgārijā nepastāv nekādas vidusšķiras. Tie cilvēki ar augstāko izglītību, kuriem ar algu pietiek tikai tam, lai nomaksātu īres maksu, komunālos pakalpojumus un nopirktu pārtiku, nav nekāda vidusšķira,» viņa raksta. M. Petkova atgādina, ka arī termins «izglītotā sabiedrības daļa» tiek pārprasts – Bulgārijā atšķirībā no Rietumu valstīm ne mazums cilvēku ar augstāko izglītību spiesti strādāt par taksometru šoferiem vai viesnīcu istabenēm. «Tas, ka cilvēks ir izglītots, nebūt nenozīmē, ka viņa simpātijas ir labējo spēku pusē, kā daži politiķi un intelektuāļi mēģina ieskaidrot, tāpat nav pamata uzskatīt, ka visi nabadzīgie iedzīvotāji atbalsta kreisos spēkus – viņi vēl atceras komunistu vadīšanas gadus,» norāda M. Petkova, uzsverot, ka partijām (gan pozīcijas, gan opozīcijas) ir izdevīgi polarizēt sabiedrību, jo šādā veidā tiek radīta ilūzija, ka tās cīnās par kādas sabiedriskās grupas interesēm. Patiesībā gan politiķus interesē tikai pašu labums, un tieši pret to protestē ļaudis, kuri gandrīz mēnesi ik dienu pulcējas Sofijas centrā.