Pagājušās nedēļas nogalē par savu demisiju paziņojis Ukrainas galvaspilsētas Kijevas mērs Leonīds Černoveckis, kurš pazīstams ar savām skandalozajām iniciatīvām un to, ka mēnešiem ilgi neparādās darbavietā.
L. Černovecka pilnvaru termiņš vienalga beidzās 3. jūnijā, taču viņa demisija nozīmē, ka varasiestādēm parādās iespēja manipulēt ar nākamo vēlēšanu datuma noteikšanu, uzsvēruši Ukrainas opozicionāri, raksta
NRA.lv.
Saskaņā ar likumu aizejošajam mēram bija jāturpina pildīt savus pienākumus līdz brīdim, kad tiks ievēlēts jauns pilsētas galva, turklāt vēlēšanu datuma izsludināšana ir Ukrainas parlamenta prerogatīva, atgādina RIA Novosti. Pašlaik izveidojusies divdomīga situācija, sarunā ar laikrakstu Segodņa saka bijušais Kijevas mērs Aleksandrs Omeļčenko, uzsverot, ka likums pieļauj dažādus traktējumus. «Ja Augstākā Rada nākamnedēļ noteiks vēlēšanu datumu, L. Černoveckim teorētiski jāturpina pildīt pienākumus, tomēr viņa atkāpšanās nozīmē, ka reāli par mēra vietas izpildītāju tiks iecelta Kijevas padomes sekretāre Gaļina Gerega. Taču parlaments var arī neizsludināt jaunu vēlēšanu datumu, jo likums attiecīgus termiņus nenosaka, – šādā gadījumā Gerega var pildīt mēra pienākumus kaut vai līdz nākamā gada pavasarim. Pat, ja viņa pēkšņi kļūs par parlamenta deputāti un pārcelsies strādāt uz Augstāko Radu, Kijevas padome ievēlēs jaunu sekretāru, kurš arī pildīs mēra funkcijas,» skaidrojis A. Omeļčenko.
Pasaules čempions boksā, opozīcijas partijas UDAR līderis Vitālijs Kļičko, kurš jau divas reizes nesekmīgi kandidējis uz Kijevas mēra amatu, gan uzskata, ka valdošajai Reģionu partijai ir padomā cits scenārijs. Sarunā ar ziņu aģentūru UNIAN viņš skaidrojis, ka L. Černovecka demisija ir varasiestāžu interesēs, jo tagad neviens neliedz Reģionu partijas kontrolētajam parlamentam noteikt izdevīgu vēlēšanu datumu. «Visticamāk, tagad vēlēšanas centīsies sarīkot augustā, kad lielākā daļa Kijevas iedzīvotāju ir atvaļinājumos, vēlētāju aktivitāte būs ļoti maza un varasiestādēm būs vienkāršāk nodrošināt sava kandidāta – pilsētas administrācijas vadītāja Aleksandra Popova uzvaru vēlēšanās, – godīgam balsojumam viņa reitings ir pārāk zems. Varasiestādes ir sākušas realizēt projektu Kijevas vēlēšanas bez kijeviešiem,» ir pārliecināts V. Kļičko.
Interfax atgādina, ka V. Kļičko ir nācies vairākkārt tiesāties ar L. Černovecki. Pagājušā gada maijā viņam tiesā izdevās pierādīt, ka mērs mēnešiem ilgi neierodas darbā, lielākoties uzturoties Izraēlā (viņam ir arī šīs valsts pilsonība), tomēr apelācijas tiesa nosprieda, ka L. Černoveckis nav saucams pie atbildības par parazītisku dzīvesveidu, kā to bija pieprasījis V. Kļičko. Savukārt pagājušomēnes tiesa uzdeva UDAR līderim atsaukt masu medijos publicētos apgalvojumus, ka L. Černoveckis izsaimniekojis 70 miljardus grivnu jeb aptuveni 8,7 miljardus dolāru.
Lenta.ru atgādina, ka pirmo reizi par Kijevas mēru L. Černoveckis tika ievēlēts 2006. gadā un uzvarēja arī ārkārtas vēlēšanās 2008. gadā. Kopš 2010. gada novembra viņa pilnvaras gan tika ievērojami ierobežotas, jo Reģionu partija panāca likuma grozījumus, kuru rezultātā pilsētas administrācijas vadītāja amatā nokļuva šīs partijas pārstāvis A. Popovs, kurš pēdējos gados arī uzskatāms par reālo Kijevas galvu. Tomēr L. Černoveckis palicis atmiņā ar dažādām iniciatīvām, kuru dēļ Ukrainas parlamenta komisija savulaik pat pieprasīja viņam veikt psihiatrisko pārbaudi. Segodņa atgādina, ka 2009. gadā mērs no amata atlaida Kijevas zoodārza direktoru, savā rīkojumā ierakstot, ka «direktors nespēja ar barību nodrošināt ziloni un neprata sameklēt viņam draudzeni». Mērs pats uzņēmās šefību pār ziloni, bet citām mērijas amatpersonām uzdeva rūpēties par pārējiem zoodārza iemītniekiem. L. Černoveckis mēģinājis par maksas pakalpojumiem pārvērst audiences pie mērijas darbiniekiem, vēlējies rīkot Kijevas arhitektūras pieminekļu izsoles, izpārdevis mērijas autoparku, izdevis mūzikas albumu un ne reizi vien uzstājies koncertos. Tiek uzskatīts, ka viņš saistīts ar sektantiem no organizācijas Dieva vēstniecība.
Rādīt reklāmu
