07. augusts, Piektdiena
Vārda dienas: Alfrēds, Madars
Sākuma lapa » Makroekonomika » Eiropas miljardi būs pārbaudes akmens valdībai
Eiropas miljardi būs pārbaudes akmens valdībai
Autors: Jānis Lasmanis / NRA.LV / 23. jūlijs 2020, 11:20
Miljardiem Eiropas Savienības naudas, kuru Latvija varēs tērēt nākamo septiņu gadu laikā, tiks apgūta saskaņā ar nesen apstiprināto Nacionālo attīstības plānu. Taču vai ievērojamie līdzekļi tiks ieguldīti tā, lai nestu vēlamo labumu, būs atkarīgs no Ministru kabineta un koalīcijas lēmumiem.

Pēc gandrīz piecas dienas ilgušām sarunām Eiropas Savienības līderi vienojās par ES ilgtermiņa budžetu nākamajiem septiņiem gadiem un ES atjaunošanas fonda izveidi. Vienošanās, kas jāapstiprina vēl Eiropas Parlamentam, paredz, ka Latvijai nākamajos septiņos gados būs pieejami vairāk nekā desmit miljardi eiro.

ES atjaunošanas fonds sadalīts divās pozīcijās - grantiem 390 miljardi eiro un aizdevumiem 250 miljardi. Zināms, ka dalībvalstis, kas saņems līdzekļus no tautsaimniecības atveseļošanas fonda, tos nevarēs tērēt, kā tām ienāk prātā. Tie būs jāatvēl tēriņiem, kas atbilst ES prioritātēm, tostarp nepopulāru reformu īstenošanai un klimata pārmaiņu ierobežošanai.

“Vienošanās panākta, iespējas lielas, tagad mūsu uzdevums gudri plānot ieguldījumus,” īsi pēc vienošanās panākšanas, norādot uz atbildīgo uzdevumu, kas jāveic, plānojot investīcijas, paziņoja premjerministrs Krišjānis Kariņš.

Beidzot pietiks visam?

Taču opozīcijā esošās “Saskaņas” pārstāvis Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā Ivars Zariņš ir skeptisks par valdošās koalīcijas spēju naudu izmantot ar apdomu.

“Valdībai jau gadiem tiek teikts priekšā, kur būtu jāiegulda nauda un kāpēc, bet valdība gadiem ir nīkulīgi atrunājusies ‒ ka tam neesot naudas. Nu naudas ir tik daudz, cik nekad nav bijis, un būs iespēja uzskatāmi pārliecināties, kas ir trūcis valdībai vairāk ‒ naudas vai sajēgas? Pieņemu, ka beidzot valdība spēs novirzīt naudu tam, bez kā mūsu valstij nebūs iespējams izrauties no nabadzības, kuru valdība delikāti sauc par “vidējo ieņēmumu slazdu”, ko pati ar savu nejēgu un mazspēju ir radījusi, turot zinātni, pētniecību, inovācijas bada maizē. Ir jārada nacionālā inovāciju sistēma ar atbilstošu finansējumu un infrastruktūru. Piedodiet, bet līdz šim par to ir tikai tukši muldēts. Šī nauda ir reāla iespēja sakārtot mūsu infrastruktūru ‒ vispirms jau ceļus un veselības aprūpi. To visu atkal var izdarīt,” saka deputāts.
Skaidrs virziens

Komisijas priekšsēdētājs, koalīciju pārstāvošās KPV LV Saeimas deputāts Ralfs Nemiro gan ir drošs, ka zina, kā rīkoties ar Eiropas naudu. “Pats galvenais ir eksporta veicināšana, tā ir pati galvenākā nozare, un tai ir divi virzieni - ienākošais tūrisms un nozaru ar augstu pievienoto vērtību attīstība [..] Masveidā ražot mēs nevaram, jo Ķīna vienmēr saražos lētāk, bet mēs varam konkurēt ar augstu pievienoto vērtību, piemēram, farmācijā un informāciju tehnoloģijās. Ja ieguldīsim jaunu tehnoloģiju un tūrisma attīstībā, būsim uz pareizās takas. Ja sabāzīsim neskaitāmās izglītības programmās, mēs nenonāksim pie tā scenārija, ka mūsu valsts attīstīsies straujākā tempā, nekā tas notiek vidējā Eiropas līmenī,” spriež komisijas priekšsēdētājs, kurš norāda, ka vadlīnijas ES naudas ieguldīšanai iekļautas jau Nacionālajā attīstības plānā (NAP) nākamajiem septiņiem gadiem.

Vēl jāvienojas

Norādot, ka ES dalībvalstu līderu panāktā vienošanās vēl jāapstiprina Eiropas Parlamentā, uzmanīgs miljardu dalīšanā ir “Attīstībai/Par!” pārstāvis komisijā Daniels Pavļuts. Viņš norāda, ka pieejamo ES atjaunošanas fonda līdzekļu izmantošanai nepieciešama atsevišķa saruna koalīcijā. “Būs vajadzīga atsevišķa diskusija. Pirmkārt jābūt priekšlikumam no Finanšu ministrijas un valdības kopumā,” saka D. Pavļuts. Arī viņš uzsver, ka ilgtermiņa budžeta līdzekļu apgūšanas vadlīnijas jau iekļautas NAP, par kuru vienojušās visas koalīcijas partijas.

Jaunajā NAP noteikti četri stratēģiskie mērķi: vienlīdzīgas iespējas; produktivitāte un ienākumi; sociālā uzticēšanās un reģionālā attīstība. Pēdējais mērķis NAP iekļauts saskaņā ar Saeimas deputātu ieteikumu.

Tāpat NAP noteiktas sešas prioritātes, tostarp ir kvalitatīva dzīves vide un teritoriju attīstība, to risinājumiem plānā paredzēts lielākais finansējums - 49% no kopējā. Šī prioritāte ietver arī “Rail Baltica” projektu.

Katra “NAP 2027” paredzētā pasākuma īstenošanai ir plānots konkrēts finansējums. Tiesa, visu plāna izstrādē saņemto iniciatīvu īstenošanai vajadzētu vairāk nekā 40 miljardus eiro.

Par NAP izstrādi atbildīgais Pārresoru koordinācijas centrs (PKC) informē, ka “NAP 2027” sešās prioritātēs kopumā 18 rīcības virzienos noteikto 124 uzdevumu īstenošanai 2021.‒2027. gadā pieejami aptuveni 14,5 miljardi eiro no valsts budžeta attīstības daļas, Eiropas Savienības struktūrfondiem un citiem finanšu avotiem. Ir izvērtēts un izveidots indikatīvais investīciju pasākumu kopums ar 369 pasākumiem. Katram īstenojamajam pasākumam ir noteikti atbildīgie un līdzatbildīgie.



Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats