07. augusts, Piektdiena
Vārda dienas: Alfrēds, Madars
Sākuma lapa » Makroekonomika » Tēmē ar 5% nodokli veselībai
Tēmē ar 5% nodokli veselībai
Autors: Inga Paparde / NRA.lv / 6. jūlijs 2020, 10:54
Ieviešot piecu procentu veselības nodokli, strādājošajiem sola nepalielināt nodokļu slogu, tajā pat laikā politiķi vēlas, lai par valsts veselības apdrošināšanu maksā visi, kuri strādā, un tas nozīmē, ka daļai strādājošo nodokļu slogs pieaugs. Tas attiecas uz cilvēkiem, kuri strādā tā sauktajos alternatīvajos nodokļu režīmos.

Finanšu ministrs Jānis Reirs iepazīstinājis sabiedrību ar priekšlikumu valsts obligātās veselības apdrošināšanas sistēmas sakārtošanai. Pašlaik, kā zināms, veselības apdrošināšana daļēji ir atlikta līdz brīdim, kad valdība vienosies par turpmāko kārtību - kas un kādas veselības iemaksas vai nodokļus veselībai maksās. Arī Veselības ministrija savu redzējumu paudusi jau gada sākumā un jau sagatavotos likuma grozījumus no valdības nav atsaukusi. Visticamāk, gaidāmas asas diskusijas tieši politiķu vidū, kur katrs politiskais spēks “deķīti” vilks uz savu pusi, lai izpildītu solījumus vēlētājiem.

Vai to var saukt par nodokli?

Finanšu ministrs Jānis Reirs paziņojis, ka Latvijā nodokļu sistēmas uzlabošanai tiek apspriesta iespēja ieviest veselības nodokli jeb veselības apdrošināšanu piecu procentu apmērā. Tomēr no ministra teiktā izriet, ka šos piecus procentus nav plānots attiecināt uz strādājošo algām, proti, kopējais nodokļu slogs nemainīsies, pat ja šāds nodoklis tiks ieviests. Ko tas realitātē nozīmē? Faktiski veselības nodoklis būtu tāda kā dažādu finansējuma avotu kompilācija - viens procents no sociālajām iemaksām, divi procenti no solidaritātes nodokļa un divi procenti no iedzīvotāju ienākuma nodokļa.

Viena procenta sociālās iemaksas veselībai jau vairākus gadus maksā visi strādājošie standarta nodokļu režīmā un tas veselības budžeta dod ap 100 miljonus eiro gadā. J. Reira minētie divi procenti no tā sauktā solidaritātes nodokļa arī ir sociālās iemaksas, kuras ienāk sociālajā budžetā. Tātad faktiski kopumā trīs procenti veselības nozarei pienāktos tieši no sociālās apdrošināšanas budžeta. Savukārt atlikušos divus procentus Finanšu ministrija paņemtu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa maka, pārdalot pašvaldību ieņēmumus no šī nodokļa par labu veselībai.

“Veselības budžeta veidošanā jāpiedalās visiem, tādēļ trīs procenti no sociālajām iemaksām un divi procenti no pašvaldību iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem tiks novirzītas veselībai, un šie līdzekļi būs jāiezīmē kā veselības budžeta neatņemama sastāvdaļa,” teica J. Reirs.
Otrs jautājums ir par minimālajām sociālajām iemaksām, no kurām atkarīga ne tikai sociālā drošība, bet arī, ieviešot veselības apdrošināšanu, valsts apmaksāta veselības aprūpe.

Veselības ministrijā plāns nav redzēts

Veselības ministre Ilze Viņķele piesardzīgi vērtē savu kolēģu izteikumus, lai arī sākotnēji paudusi atzinību par finanšu ministra un premjerministra Krišjāņa Kariņa gatavību meklēt risinājumu lielākam finansējumam veselības aprūpes nozarei. “Plāna detalizācija vēl nav redzēta, bet man kā ministrei ir svarīgi, lai finansējuma modelis nesamazinātu veselības aprūpes pieejamību kādai no iedzīvotāju grupām un lai tas atbilstu visaptverošas veselības aprūpes pieejai un nebūtu Valsts Ieņēmumu dienesta funkciju aizstājējs,” sacīja veselības ministre. Viņa gan joprojām uzskata, ka optimālāks variants būtu piešķirt lielāku finansējumu no pamatbudžeta.


Premjerministrs savukārt uzskata, ka finanšu ministra piedāvātā veselības nodokļa ieviešana jāveic kopā ar obligātu sociālo iemaksu ikvienam strādājošajam, paplašinot nodokļa bāzi. Tas nozīmē, ka daļai strādājošo, visticamāk, būs jāmaksā vairāk nodokļos un tas attiecas tieši uz tiem cilvēkiem, kuri pašlaik sociālās iemaksas nemaksā vai maksā sociālās iemaksas, izņemot veselībai paredzēto vienu procentu.

Pēc premjera teiktā, aprēķini, cik veselības nodokļa ieviešana prasītu no sociālā budžeta un pamatbudžeta, vēl tiek veikti. Bet var prognozēt, ka ieņēmumi sociālajā budžetā samazināsies, vismaz par šiem diviem procentiem, kurus pie šāda scenārija novirzītu veselības budžetam. “Ir jānodrošina garantēts finansējums veselības nozarei, kas nebūtu atkarīgs no politiskās konjunktūras un budžeta veidošanas," sacīja premjers.

Veselības ministrijas plāns atvilktnē

Veselības ministrija apzinājusi vairāk nekā 300 000 Latvijas iedzīvotāju, kuri pašlaik nemaksā veselības «nodokli» vai vispār neveic sociālās iemaksas. To vidū ir gan pašnodarbinātie, gan patentmaksas maksātāji, gan sezonas strādnieki. Vislielākā grupa gan ir ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji, kuri pašlaik neveic nekādas iemaksas, bet nav ne pensionāri, ne bezdarbnieki, šo cilvēku skaits ir vismaz 166 tūkstoši. Jau gada sākumā Veselības ministrija virzīja izskatīšanai valdībai likuma grozījumus vairākos likumos, kuri paredzēja visām šīm iedzīvotāju grupām noteikt maksājumu viena procenta apmērā - no ikmēneša ienākumiem vai no konkrētas summas - šajā gadījumā valstī noteiktās minimālās algas. Veselības ministrija aprēķināja, ka, iesaistot valsts obligātajā veselības apdrošināšanā iedzīvotājus, kuru pašlaik šajā sistēmā nav, veselības aprūpes budžets 2021. gadā papildus iegūtu 17,5 miljonus eiro.

Neatkarīgā rakstīja, ka iepriekš izstrādātā divu grozu sistēma tika apturēta. Veicot grozījumus Veselības aprūpes finansēšanas likumā, valdība jau pērn maijā atbalstīja veselības ministres I. Viņķeles ierosinājumu likvidēt divu grozu veselības aprūpes sistēmu un to aizstāt ar vienotu veselības pakalpojuma klāstu visiem Latvijas rezidentiem. Valdībai jaunās likumu normas bija jāsagatavo un jāiesniedz Saeimā jau līdz 31. martam.



Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats