23. septembris, Trešdiena
Vārda dienas: Vanda, Veneranda, Venija
Sākuma lapa » Makroekonomika » Kur aizlidos 287 miljoni eiro?
Kur aizlidos 287 miljoni eiro?
Autors: Arnis Kluinis / NRA.lv / 19. jūnijs 2020, 11:26
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti izrādīja vēlēšanos uzzināt, bet palika neuzzinājuši pamatojumu, kāpēc valdība nolēmusi uzdāvināt valsts uzņēmumam “airBaltic” 287 miljonus eiro.

Deputāti attālināti izjautāja satiksmes ministru Tāli Linkaitu un “airBaltic” prezidentu Martinu Gausu. Jautājusi pamatā palika bez atbildēm triju iemeslu dēļ. Pirmkārt, dažbrīd pazuda elektroniskie sakari starp pasākuma dalībniekiem. Otrkārt, 287 miljoni eiro izrādījās pārāk mazsvarīgs iemesls, lai augstas amatpersonas tam tērētu kaut vai stundu. Treškārt, T. Linkaits atzina, ka lēmumu pieņemšanai izmantota slepena informācija, ko viņš kaut kad atklāšot deputātiem, bet ne publiskā sarunā.

Saruna ļāva precizēt vismaz dāvanas summu, kas kārtējo reizi izrādījās lielāka, nekā iepriekš teikts. Proti, diezgan bieži tikuši minēti 250 miljoni eiro, bet izrādās, ka šajā summā neietilpst tie 36 miljoni, kas tika jau uzdāvināti pirmajā piegājienā. Tagad sekos otrais piegājiens ar 204 miljoniem eiro, trešais piegājiens ar 30 miljoniem eiro un ceturtais piegājiens ar 17 miljoniem eiro. Naudas saņemšanas nosacījums ir ļoti vienkāršs - “airBaltic” jāparāda, ka iepriekš saņemto naudu uzņēmums jau pazaudējis. “Līdz ar to mēs varam kontrolēt situāciju un redzēt, kā tā attīstās uz priekšu,” par šādu porcijās sadalītas naudas piešķiršanas procedūru teica T. Linkaits.

Naudas ieguldīšana neskaitās aizdevums, bet teorētiski iespējams veids, kā valsts naudu atgūst. Proti, piešķirtā nauda būs ieguldījumi uzņēmuma pamatkapitālā, ko iespējams noformēt kā biržā tirgojamas akcijas. Pēc pieciem gadiem “airBaltic” būšot jau tik atkopies, lai drīkstētu laist akcijas biržā un nākamo piecu gadu laikā tām varētu atrasties pircēji. Pagaidām gan nav precedentu, ka valsts būtu atguvusi kaut ko no ieguldījumiem, kādi “airBaltic” veikti kopš tās nodibināšanas 1995. gadā. Ir mainījušās ieguldījumu summas un formas, kā arī skaidrojumi, kāpēc tieši šoreiz ieguldījumi būšot veiksmīgi atšķirībā no visām iepriekšējām reizēm.

Uzņēmuma bēdīgo vēsturi lieku reizi apstiprināja “airBaltic” finanšu direktors Vitolds Jakovļevs

ar atbildi, kāpēc uzņēmums nevar naudu aizņemties. ““airBaltic” vēsturiski ir lidsabiedrība, kurai ir par maz pašu kapitāla. Mēs savu attīstību vienmēr finansējam no aizdevumiem. Ja skatāmies globāli, tad “airBaltic” finanšu svira ir viena no augstākajām nozarē, kas nozīmē to, ka papildu spējas aizņemties ir būtiski samazinātas,” atzina V. Jakovļevs. Precīzāk gan būtu teikt, ka uzņēmums ar aizņēmumiem finansē nevis savu attīstību, bet ikdienas funkcionēšanu ar zaudējumiem. Pašu kapitāls uzņēmumam ir mazs tāpēc, ka tas 25 gadu laikā nav palielinājis savu kapitālu ar peļņu. Ja peļņa atsevišķos gados uzrādīta, tad vienmēr ar jautājumiem, cik lielā mērā tam izmantotas grāmatvedības manipulācijas, kādas nevar turpināt daudzus gadus pēc kārtas.

Ja valstij piederošs uzņēmums strādā ar zaudējumiem 25 gadus, tad lielāka atbildība par to valstij, nevis M. Gausam, kura parādīšanās uzņēmuma darbība stilu nemainīja. Te vietā T. Linkaita paskaidrojums Saeimas deputātiem, ka “airBaltic” izvirzīti citi uzdevumi, nevis naudas pelnīšana.

“Ja šāda aviokompānija nebūtu, tirgus savas funkcijas pildītu un šeit ienāktu lielākā apmērā zemo cenu pārvadātāji, kā tas redzams Igaunijā un Lietuvā, bet savienojamības funkcija netiku pildīta. Tās ir mūsu valsts stratēģiskās intereses nodrošināt perfektus savienojumus ar ārpasauli, jo tas ir nosacījums arī veiksmīgai investoru piesaistei Latvijai,” teica ministrs. Īstenībā ar investoru piesaisti Latvijai veicas tieši tāpat, kā “airBaltic” neveicas ar naudas pelnīšanu.

Tomēr ir divas citas funkcijas, ko “air Baltic” tiešām pildīja. Pirmkārt, piepildīja ar klientiem Vecrīgas krogus. Otrkārt, kalpoja ilūzijām, ka Latvijas spēj “nodrošināt perfektus savienojumus ar ārpasauli” kā garantiju vietējiem bagātniekiem un politiķiem aizmukt no Latvijas briesmu brīdī.
Covid-19 parādīja, cik viegli šie savienojumi pārraujami.

Vienīgais reālais uzdevums “airBaltic” ir turpināt naudas grozīšanu, uz valsts dotāciju rēķina piedāvājot lētākus lidojumus uz Rīgu masu tūristiem, no kuru grozīšanās Vecrīgā valsts tiešām atgūst vismaz daļu dotācijās iztērētās naudas un uztur valsts galvaspilsētai piedienīgu tēlu.

Kārtējos 287 miljonus eiro “airBaltic” saņems pret solījumiem pāris gadu laikā atjaunot aviopasažieru plūsmu vismaz 2019. gada līmenī. Šogad “airBaltic” savu floti mazliet samazinās, atsakoties no “Q400” un “Boeing 737” lidmašīnām, bet pēc tam to ātri vien dubultos no šogad palikušajām 25 lidmašīnām “A220-300” (tām pašām, kam iepriekš bija “Bombardier” zīmols) līdz 50 šādām pašām lidmašīnām 2023. gadā. Līdz ar lidmašīnu nomaiņu sēdvietu skaits lidmašīnās pieaugs no 114 vietām līdz 145 vietām cerībās, ka vietas tiks aizpildītas. Plāna realizācija atkarīga no ekonomiskās konjunktūras un politiskajām kolīzijām pasaulē, ko Latvija ietekmēt nevar.

Foto: F64



Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats