27. maijs, Trešdiena
Vārda dienas: Dzidra, Gunita, Loreta
Sākuma lapa » Makroekonomika » Krīzes atbalsts saglabās lauku dzīvotspēju
Krīzes atbalsts saglabās lauku dzīvotspēju
Autors: Ilze Šteinfelde / NRA.lv / 29. aprīlis 2020, 15:14
Lauksaimniecība ir svarīga tautsaimniecības nozare Latvijā. Un ne tikai tāpēc, ka tā ir pārtikas ražošanas pamats, bet tā dod darbu arī vairāk nekā 40 tūkstošiem iedzīvotāju, rada pievienoto vērtību, sniedz resursus citām nozarēm, veido daļu no eksporta, kāpinot iekšzemes kopproduktu. Lai gan pārtika vienmēr būs vajadzīga, arī krīzes laikā, grūti laiki pienākuši arī lauksaimniecībai.

Lai palīdzētu nozarei pārdzīvot krīzi, Zemkopības ministrija (ZM) izveidojusi krīzes vadības grupu, kas aktīvi komunicē ar nozares pārstāvjiem, identificē problēmjautājumus un secīgi iespējami operatīvi un iespēju robežās izstrādā risinājumus jau šobrīd akūti svarīgiem jautājumiem, kā arī tiem problēmjautājumiem, kurus ministrija saskata tuvākā un tālākā nākotnē. Savukārt valdība 14. aprīlī pieņēma noteikumus par valsts atbalstu lauksaimniecības un pārtikas ražotājiem 45,5 miljonu eiro apmērā.

Atbalsta nozīme

«Lēmums par atbalsta nepieciešamību nozarei tika pieņemts, ņemot vērā vairākus aspektus. Jāņem vērā, ka daudzas valstis, kurās ir ieviesti dažādi ierobežojoši pasākumi Covid-19 vīrusa izplatības dēļ, ir tirdzniecības partneri Latvijas lauksaimniecības un pārtikas eksportā. Latvijas lauksaimniecības un pārtikas nozare ir neto eksportētāja, tādēļ eksporta tirgus pieejamība nozarei ir ļoti būtiska un to zaudējums var dot smagu triecienu visai lauksaimniecības un pārtikas nozarei visos tās posmos, sākot no gatavā produkta realizācijas un beidzot ar primārajiem ražotājiem,» Neatkarīgajai uzsver ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece.

Operatīvā informācija no lauksaimniecības, pārtikas un tirdzniecības nozarē iesaistītajiem uzņēmumiem liecina, ka lauksaimniecības un pārtikas uzņēmumi jau sastopas ar noieta tirgus iespēju samazināšanos, importa izejvielu (iepakojuma u.tml.) sagādes grūtībām, produktu uzkrāšanos un naudas plūsmas grūtībām. Piemēram, lielākā daļa Latvijas piena ražotāju svaigpienu tieši vai netieši piegādā eksportējošiem piena pārstrādes uzņēmumiem, vai arī šis svaigpiens tiek tālāk eksportēts pārstrādei Lietuvā un Igaunijā. Liellopu gaļas ražošanas nozare Latvijā pārsvarā balstās uz dzīvu liellopu eksportu, kas šobrīd ir būtiski traucēts loģistikas plūsmas problēmu dēļ. Tāpat arī vairāku ES dalībvalstu tirgi, kur līdz šim ir eksportētas Latvijā ražotās olas, ir aizvērti, un jaunus noieta tirgus pašlaik ir gandrīz neiespējami atrast.

Krīze vēl nav beigusies

Krīzes sākumposmā lielākais izaicinājums pārtikas nozarē bija saistīts ar iedzīvotāju palielināto pieprasījumu pēc pārtikas precēm ar garāku uzglabāšanas termiņu un ar šā fakta radīto spiedienu uz pārtikas ražotājiem - maksimāli palielināt savas jaudas, lai saražotu preces pieprasītajā apjomā. D. Muceniece stāsta, ka ražotāji ļoti veiksmīgi tika ar šo uzdevumu galā. Veikalu plaukti atkal un atkal tika piepildīti ar precēm, mazinot saspīlējumu sabiedrībā, tādējādi arī uzskatāmi parādot, ka vietējie ražotāji ir spējīgi nodrošināt iedzīvotājus ar pārtiku, primāri apgādājot vietējo, Latvijas, tirgu.

«Taču šajā krīzes situācijā arī lauksaimniecības un pārtikas preču ražotāji saskaras ar papildu grūtībām, ko izraisa pasaulē ieviestie pasākumi vīrusa ierobežošanai. Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu darbības ierobežošana vai pat slēgšana, pieaugušas dezinfekcijas un aizsarglīdzekļu izmaksas, tāpat arī prognozējamais pirktspējas kritums ietekmēs visu pārtikas nozari,» skaidro D. Muceniece

Kritiska situācija, piemēram, olu ražošanā un piena pārstrādē. Olu sektorā Latvijā ražotāji var nodrošināt 160 procentu no patēriņa apjoma, tādēļ izmaiņas ES tirgū rada tūlītēju ietekmi. Olu ražotāji informē, ka būtiski samazinājies pieprasījums pēc olu pārstrādes produktiem, jo tie visvairāk bija pieprasīti viesmīlības nozarē, samazinās arī olu realizācijas iespējas ES dalībvalstīs dēļ ieviestajiem ierobežojumiem. Piena produktu nozarē, kur saražojam produktus 138% apmērā no patēriņa apjoma, grūtības rada eksportam paredzētās produkcijas realizācija, īpaši siera un piena pulvera. Tādējādi pārstrādes uzņēmumiem nerealizējamo produktu krājumu veidošanās rada papildu izmaksas, un tas nozīmē līdzekļu iesaldēšanu, apgrozāmo līdzekļu trūkumu. «Tāpat par grūtībām ziņo piena ražotāji. Aptuveni trešdaļa no mēnesī saražotā svaigpiena tiek izvests uz kaimiņvalstīm pārstrādei, visvairāk uz Lietuvas pārstrādes uzņēmumiem, un ministrija saņem signālus par svaigpiena iepirkuma cenu samazinājumu no Lietuvas pircēju puses, kas ietekmēs lauksaimnieku ieņēmumus. Lauksaimnieki arī informē par iespējamu resursu trūkumu lauksaimniecības nozarei - jo ir grūtības ievest rezerves daļas tehnikai, problēmas prognozē minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu iegādē, kā arī sējumu struktūrā izmaiņas varētu ieviest grūtības sagādāt atsevišķu kultūraugu sēklas,» atklāj D. Muceniece.

Konkrēti pasākumi

No valdībā akceptētajiem 45,5 miljoniem eiro 35,5 miljoni eiro paredzēti trīs atbalsta pasākumiem. Proti, vienreizēju atbalstu saņems lauksaimnieki, kas nodarbojas ar piena ražošanu, gaļas liellopu un nobarojamo cūku audzēšanu, un arī tikai tad, ja nozares ieņēmumi samazināsies par 20 procentiem. Tādā gadījumā par katru slaucamo govi lauksaimnieks varēs saņemt līdz 86 eiro, par gaļas un gaļas šķirņu krustojuma liellopu līdz137 eiro un par piena šķirnes un piena-gaļas šķirņu krustojuma bulli līdz 96 eiro. Par nobarojamo cūku lauksaimnieks atbalstā varēs saņemt 22,15 eiro. Taču, lai saņemtu šo atbalstu, būs jāizpildās vairākiem nosacījumiem.

Vienreizējs atbalsts paredzēts arī skolu ēdinātājiem un dārzeņu ražotājiem par ārkārtējās situācijas laikā neizlietotiem pārtikas produktiem, kas bija paredzēti ēdināšanas nodrošināšanai bērnudārzos un skolās un kurus nebija iespējams šim mērķim izlietot. Savukārt dārzeņu ražotāji varēs pretendēt uz atbalstu par bez maksas izplatītiem produktiem labdarības organizācijām u.c., kurus bija paredzēts piegādāt bērnudārziem un skolām.

Atbalsts pienāksies arī pārtikas preču ražotājiem un primārajiem ražotājiem, kas nesaņem iepriekšminētos atbalstus, gadījumos, ja martā, aprīlī, maijā un jūnijā nerealizētu preču krājumi būs pieauguši par 25% vai neto apgrozījums samazinājies par 25%, salīdzinot ar atbilstošo laikposmu 2019. gadā.

Līdzās šiem trim atbalsta pasākumiem, aptuveni desmit miljonu eiro paredzēti primārajiem lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, lai nodrošinātu lauku saimniecību riska pārvaldību un nepārtrauktu pāreju uz jauno ES 2021.-2027. gada plānošanas periodu, kā arī atbalsts primārajiem lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, atzītajām kooperatīvajām sabiedrībām un pārtikas ražošanas uzņēmumiem, lai nodrošinātu uzņēmumu likviditāti un saglabātu naudas plūsmu, kas ļaus sekmīgi īstenot Lauku attīstības programmas 2014.-2020. gadam sāktos investīciju projektus un mazinās finansiālo slogu lauku saimniecībām un uzņēmumiem. Detalizēta informācija par 45,5 miljonu eiro atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem atrodama Zemkopības ministrijas mājaslapā.

Var pretendēt arī uz dīkstāves pabalstu

D. Muceniece skaidro, ka līdzās tiešajam atbalstam ZM pārraudzības nozares var pretendēt arī uz valstī pieejamiem instrumentiem krīzes seku samazināšanai, piemēram, dīkstāves pabalstu. Tāpat lauksaimnieki, zivsaimnieki, mežsaimnieki un pārtikas ražotāji var lūgt Valsts ieņēmumu dienestu sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz trīs gadiem nokavēto nodokļu maksājumu samaksu, ja termiņa nokavējums radies Covid-19 ietekmes rezultātā un tie var pierādīt noteiktu apgrozījuma kritumu. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji var neveikt likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli noteiktos IIN avansa maksājumus no saimnieciskās darbības ienākuma par 2020. gadu. VID atmaksās apstiprinātās pārmaksātās PVN summas 30 dienu laikā pēc PVN deklarācijas iesniegšanas termiņa. Nodokļu maksātājiem ir pagarināts gada pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas termiņš par trīs mēnešiem.

D. Muceniece uzsver, ka rasta arī iespēja lauksaimniekiem, zivsaimniekiem, mežsaimniekiem un pārtikas ražotājiem, kuru saimniecisko darbību ir ietekmējuši Covid-19 vīrusa izplatības ierobežošanas pasākumi, pieteikties Attīstības finanšu institūcijas ALTUM jaunajiem atbalsta instrumentiem - garantijām banku kredītu brīvdienām un apgrozāmo līdzekļu aizdevumiem.

«Tāpat šobrīd ir pieejams arī Eiropas Savienības atbalsts sviesta un vājpiena pulvera iepirkšanai valsts intervencē. ZM ir vērsusies Eiropas Komisijā ar lūgumu paredzēt atvieglojumus saistībā ar KLP maksājumiem, un Eiropas Komisija ir ņēmusi vērā ZM priekšlikumus par nepieciešamajiem atvieglojumiem. Piemēram, ir pagarināts KLP maksājuma pieteikumu iesniegšanas termiņš līdz 2020. gada 15. jūnijam. Tāpat EK palielinās tiešo maksājumu un lauku attīstības maksājumu avansus. Lauksaimnieki sāks saņemt šos avansus no oktobra vidus,» skaidro D. Muceniece.



Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats