06. jūnijs, Sestdiena
Vārda dienas: Ardis, Ingrīda
Sākuma lapa » Makroekonomika » Koronavīrusa epidēmija Latvijā drīkst izmaksāt miljardu eiro
Koronavīrusa epidēmija Latvijā drīkst izmaksāt miljardu eiro
Autors: Arnis Kluinis / NRA.lv / 16. marts 2020, 9:43
Ministru prezidents, Latvijas Bankas (LB) prezidents un finanšu ministrs pagājušajā piektdienā nāca klajā ar kopīgu paziņojumu, ka valsts var atļauties koronavīrusa epidēmijas dēļ palielināt savus izdevumus par vienu miljardu eiro.

«Šī nauda Valsts kasē patiešām ir,» apliecināja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš. Tā ir maksimālā summa, kādu valdība varētu atļauties tērēt bez būtiskiem budžeta grozījumiem un šo grozījumu saskaņošanas ar Eiropas Komisiju.

Valdība nav noteikusi sev uzdevumu noteikti iztērēt papildu miljardu eiro jeb nepilnu desmito daļu no šā gada budžetā jau paredzētajiem izdevumiem.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks norādīja, ka ne LB, ne Eiropas Centrālā banka (ECB) valdībai naudu aizdot nedrīkst. Tas gan nenozīmē, ka ECB nebūtu atradusi paņēmienus, kā šādus aizliegumus apiet. Vajag tikai izteikties politkorekti, ka ECB ar eirozonas dalībvalstu centrālo banku līdzdalību «uzlabo pieeju likviditātei».

Finanšu ministrs Jānis Reirs paskaidroja, ka miljarda tērēšana tomēr nebūs naudas dāvināšana, kas tagad oficiālajā terminoloģijā tiek saukta par «grantu». Tā vietā būs «finanšu instrumenti», sākot ar nodokļu iekasēšanas atlikšanu un valsts garantijām, ar kuru palīdzību uzņēmums varētu aizņemties komercbankās. Labākajā gadījumā jau pēc mēneša Latvijā vajadzētu atsākties normālai saimniekošanai, kas pēdējos gados ļāva iegrāmatot peļņu lielai daļai uzņēmumu un iekšzemes kopprodukta pieaugumu valstī kopumā. Ja tāda saimniekošana atsāktos, uzņēmumiem būtu jāspēj samaksāt gan atliktos nodokļus, gan aizņēmumus no bankām. Turpmākā mēneša laikā sakrāto parādu atdošana valstij un komercbankām līdz šā gada beigām ļautu iztikt bez budžeta grozīšanas.

Valsts tātad gatavojas garantēt uzņēmumu aizņēmumus, bet kas garantē valstij, ka vīrusa darbība beigsies ja ne pēc mēneša, tad divu mēnešu laikā jau nu noteikti? Un kā paliek ar runām, ka vīruss it kā pasteidzies pa priekšu ekonomiskajai krīzei? «Mēs risinām jautājumus ienākšanas secībā,» atbildēja J. Reirs. Tātad, ja pēc pāris mēnešiem vīruss vēl darbosies Latvijā, valdība domās arī par to, kā apmaksāt, pirmkārt, cīņu ar vīrusu un, otrkārt, sekas, ko izraisa cīņa ar vīrusu. Ja izrādīsies, ka ekonomiskā krīze tomēr iestājusies, tad valdība uz šo faktu reaģēs apmēram tāpat, kā jau ir reaģējusi 2008. un turpmākajos gados.

Šobrīd tiešām ir jākoncentrējas uz procedūrām naudas pārplūdināšanai no Valsts kases līdz uzņēmumiem un to darbiniekiem. No darbinieku viedokļa dāsnākais solījums bija pielīdzināt viņu piespiedu dīkstāvi karantīnā slimošanai un attiecīgi apmaksāt. Kopumā šim mērķim valsts varētu atvēlēt līdz 200 miljoniem eiro. J. Reirs norādīja, ka tas varētu būt vienīgais dāvinājums jeb grants, jo tādu naudu valsts atpakaļ neprasīšot. Tas izklausās skaisti, bet šodien vēl nav gatava procedūra šādi apmaksājamu slimības lapu iegūšanai un slimības lapu apmaksai vai nu tikai uz valsts, vai tomēr arī uz uzņēmumu rēķina.

Par valdības un Latvijas Bankas vārdā izteikto solījumu izpildi arī brīvdienās ir domājuši LB darbinieki. Vakar, t.i., svētdien LB laida klajā paziņojumu, kurā norādīti valsts atbalsta realizācijas veidi. Piemēram, ka valstij vajadzētu ne tikai atlikt nodokļu ievākšanu, bet arī paātrināt nodokļu atmaksu un rēķinu apmaksu uzņēmumiem, kas vēl citos gadījumos var attiekties arī uz privātpersonām. Maksājumu kavēšanas sadaļā LB atzīmēja, ka tie nav norēķināšanās tikai starp valsti un uzņēmumiem, bet arī starp uzņēmumiem un cilvēkiem. Valsts varētu iejaukties viņu attiecībās ar īslaicīgu (vai attiecībā uz šo mēnesi vai uz šo gadu, vai ilgāk?) aizliegumu lauzt īres un citus līgumus. Saprotama ir LB ieinteresētība par komercbanku darbu, kur LB saskata iespējas kredītu pamatsummu atmaksas atlikšanai, līgumsodu aprēķina iesaldēšanu, iespēju uzkrāt procentu maksājumus līdz labākiem laikiem u.tml., «vienlaikus nodrošinot regulējuma toleranci banku sektoram». Būtu labi šīs nedēļas laikā tikt skaidrībā, kā tādas idejas tiks īstenotas.




Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats