Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti pašlaik sadalījušies divās viedokļu grupās - viena daļa uzskata, ka nedrīkst turpināt diskriminējošo praksi pret pensionāriem pēc dzimšanas gada un piemaksas ir jāatjauno, savukārt citi pret šo, jau ne pirmo reizi izvirzīto jautājumu un pat konkrētiem priekšlikumiem no Labklājības ministrijas ieņem nogaidošu pozīciju. Turklāt prioritāšu noteikšanā kārtējo reizi tiek pretnostatītas pensijas un mediķu algas.

Pensiju piemaksas piešķir pensionāriem par katru darba stāža gadu līdz 1996. gadam jeb par tā saucamo padomju laika darba stāžu. Piemaksas apmērs senioriem ir 1,07 eiro, ja cilvēks aizgājis pensijā, sākot no 1996. gada, bet 1,61 eiro, ja pensionējies līdz 1995. gada 31. decembrim. Turklāt 2019. gads bija pirmais, kad ikgadējā indeksācijā palielināja arī piemaksas. Piemaksas pārtrauca piešķirt 2012. gadā, kā galveno argumentu minot budžeta deficītu. Satversmes tiesa, kas vērtēja šāda lēmuma atbilstību Satversmei, atzina, ka pensiju piemaksas var nepiešķirt, ja situācija sociālajā budžetā ir kritiska, taču, ekonomiskajai situācijai uzlabojoties, lēmumu likumdevējs var un to vajadzētu pārskatīt.

Atjaunot piemaksas aicina gan Latvijas Pensionāru federācija, gan Rīgas Aktīvo senioru alianse, tāpēc jau vairākus gadus par šo jautājumu tiek diskutēts, taču konkrēts lēmums joprojām nav pieņemts. Kā norāda sociālās jomas eksperts Pēteris Leiškalns, pensiju piemaksas jāatjauno, lai nodrošinātu sociālo taisnīgumu starp dažādos gados dzimušiem pensionāriem. Jau 2018. gada vasaras beigās bija sagatavoti grozījumi un Saeima tos konceptuāli pieņēma, taču jautājumu tālāk nevirzīja. Sanākot jaunajai Saeimai, jautājums pagājušajā gadā vairākas reizes tika aktualizēts vēlreiz. Komisija izskatīja gan Labklājības ministrijas sagatavotos priekšlikumus, gan Saeimas deputāta Andreja Klementjeva variantu, tomēr tos apspriešanai nevirzīja, jo Saeimas Sociālajā komisijā nebija iespējams panākt vienprātību.

Likumprojekta būtība bija pensiju piemaksu pakāpeniska atjaunošana. Piemēram, ja 2020. gadā (kā tas sākotnēji bija plānots) pensiju piemaksas piešķirtu visiem 127 000 senioru, tas maksātu gandrīz 30 miljonu eiro, savukārt, ja 2020. gadā sāktu maksāt piemaksas pensionāriem, kuri pensionējās 2012. un 2013. gadā, tad budžetā papildus nepieciešami septiņi miljoni eiro. Pašlaik diskusija Saeimā atjaunojusies par šo pašu priekšlikumu, tikai tagad to attiecinot uz 2021. gadu. Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Krists Lapšāns norāda, ka budžeta izstrādes laikā pērn kā vienu no prioritātēm ministrija iesniedza pensiju piemaksas atjaunošanu. «Mēs vērsāmies valdībā, mūs uzklausīja, pieņēma zināšanai, bet tas netika atbalstīts fiskālās telpas dēļ,» skaidro K. Lapšāns.

Latvijas Pensionāru federācija aicina politiķus šo likumprojektu virzīt tālāk un no 2021. gada atjaunot pensiju piemaksas. Pensionāru federācijas vadītāja Aija Barča uzsvēra, ka pensiju piemaksu atjaunošana var notikt pakāpeniski, bet «ne izstiepjot to līdz 2035. gadam, jo jāņem vērā, ka tie ir seniori, kuriem šī piemaksa pie pensijas ir aktuāla šobrīd». Savukārt Finanšu ministrijas padomniece Karīna Ploka izspēlēja «sociālo grupu sarīdīšanas kārti», norādot, ka gadījumā, ja tiek pieņemts šāds finansiāli ietilpīgs lēmums, tad jāņem vērā, ka samazināsies budžeta līdzekļu apmērs, ko varēs novirzīt mediķu algām... Uz deputātu jautājumu, vai šāds lēmums, kurš būs ierakstīts likumā, bet ar zināmu finanšu deficīta risku, nebūs tas pats, kas notika ar mediķu algām, politiķe sacīja: jā, tieši tas pats.

Tomēr gan arodbiedrības, gan pensionāru biedrības uzsvēra, ka tas ir politiski nepareizi šādi diskutēt par senioriem svarīgiem jautājumiem. «Nav korekti salīdzināt pensiju piemaksas ar mediķu algām,» teica arī šo priekšlikumu līdzautors, deputāts A. Klementjevs. Deputāti vienojās pensiju piemaksu jautājumu pārrunāt frakcijās.