23. septembris, Trešdiena
Vārda dienas: Vanda, Veneranda, Venija
Sākuma lapa » Makroekonomika » Lielākas algas tikai daļai, bet cenu kāpums – visiem
Lielākas algas tikai daļai, bet cenu kāpums – visiem
Autors: Ilze Šteinfelde / NRA.lv / 2. janvāris 2020, 11:47
Šā gada izmaiņas nodokļos, protams, nevar salīdzināt ar 2018. gada nodokļu reformu, kuras sekas izjūtam joprojām, un, tā kā šogad netiek plānotas fundamentālas izmaiņas, pat ne pieļauto kļūdu labošana, tad tās izjutīsim arī nākotnē. Šogad ieviesto nodokļu izmaiņu rezultātā nedaudz lielāku naudas summu uz rokas saņems nelielus ienākumus gūstošie bez apgādājamajiem, bet dārgāk par degvielu un citām precēm nāksies maksāt visiem.

Banku ekonomisti prognozē, ka šogad dzīve Latvijā varētu sadārdzināties par diviem procentiem (Luminor prognozes) līdz gandrīz 2,5 procentiem (Citadeles prognozes).

«Tuvākajos mēnešos inflācija Latvijā, visticamāk, nedaudz palielināsies, un tas būs saistīts ar nodokļu, kā arī administratīvi regulējamo cenu izmaiņām. Ar gada sākumu Latvijā pieaug akcīzes likmes degvielai, kā arī kāps sabiedriskā transporta un atkritumu apsaimniekošanas cenas, taču vienlaikus samazināsies dabasgāzes sistēmas pakalpojumu un elektrības sadales tarifi,» prognozē bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Ieguvēji - tikai daļa strādājošo

Salīdzinājumā ar 2018. gadu, kad mainīts tika teju katrs ienākuma nodokļa aprēķināšanas mainīgais, šogad darbaspēka nodokļu izmaiņas ir nelielas un daļēji saistītas ar iepriekšējo nodokļu reformu, kuras ietvaros tika nolemts īstenot pakāpenisku atvieglojumu pieaugumu arī turpmākajos gados. Tā šogad maksimālā ar ienākuma nodokli neapliekamā summa ir 300 eiro, pērn tā bija 230 eiro. Palielināta arī tā algas robeža, pie kuras pienākas maksimālais neapliekamais minimums - no iepriekšējiem 440 eiro tā palielināta līdz 500 eiro, kā arī atvieglojums par katru apgādājamo šogad ir 250 eiro iepriekšējo 230 eiro vietā. Tomēr šos nodokļu atvieglojumus varēs izmantot vien ierobežota strādājošo daļa - tie, kuri saņem nelielu algu un kuriem nav apgādājamo vai arī vidēja atalgojuma pelnītāji ar vairākiem apgādājamajiem.

«Ja personas atalgojums ir salīdzinoši zems un reģistrēts vairāk par vienu apgādājamo, pastāv risks visu atvieglojumu kopējo pienesumu maciņā nesajust, jo tā apmērs pārsniegs algu. Ja, piemēram, personas alga pirms nodokļu nomaksas ir 600 eiro, no kuriem 300 eiro ar nodokli netiek aplikti, savukārt atvieglojumu kopsumma par diviem apgādājamiem veido 500 eiro. Tādējādi visu atvieglojumu summa pārsniedz algu, līdz ar to 600 eiro algas pelnītāji ar diviem reģistrētiem apgādājamiem no plānotajām izmaiņām 2020. gadā savā makā nejutīs pilnīgi nekādas izmaiņas. Tādēļ zemāku algu saņēmējiem ar vairākiem apgādājamiem būtiski ir gudri sadalīt apgādājamo reģistrēšanu ģimenes pelnītāju vidū - finansiāli izdevīgāk būs reģistrēt nevis visus uz vienu pelnītāju, bet gan vairākiem, radot iespēju valsts noteiktos atvieglojumus izmantot pilnā apmērā,» iesaka Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Līdz ar to vislielākie ieguvēji būs darba ņēmēji bez apgādājamiem. Piemēram, personai ar algu 500 eiro pirms nodokļu nomaksas 2020. gadā maciņā būs par 18,18 eiro vairāk. Tajā pašā laikā personai ar reģistrētu vienu apgādājamo un tādu pašu algu ieguvums būs 1,18 eiro, bet ar diviem apgādājamiem - ieguvuma nekāda. Tiesa, lielākas algas, piemēram, 1000 eiro pirms nodokļu nomaksas, saņēmējiem situācija būs atšķirīga - bez apgādājamiem algas palielinājums uz rokas būs 10,17 eiro, ar vienu apgādājamo - 14,17 eiro, bet ar diviem - 18,17 eiro, liecina Swedbank Finanšu institūts. Šis piemērs pretstatā zemākās algas aprēķiniem ļoti spilgti parāda atšķirību un apliecina faktu, ka zemo algu pelnītājiem ar apgādājamiem izmaiņas atvieglojumu apjomā nedos praktisku finansiālo ieguvumu. Savukārt lielāku algu saņēmējiem, uz kuriem vairs neattiecas neapliekamais minimums, tā pieaugums likumsakarīgi arī nenesīs nekādas izmaiņas ikmēneša ienākumos pēc nodokļu nomaksas, kamēr nelielu atspaidu maciņos varēs sajust no palielinātā atvieglojumu apjoma par apgādājamiem. Piemēram, ja alga ir 1500 eiro pirms nodokļu nomaksas, personai bez apgādājamiem izmaiņu nebūs un alga uz rokas būs tāda pati kā 2019. gadā. Toties, ja personai ar šādu algu reģistrēts viens apgādājamais, alga pieaugs par četriem eiro, ja divi apgādājamie - par astoņiem eiro.

Vienlaikus bezdarba gadījumā ikvienam - gan niecīgu, gan lielu algu saņemošiem - atbalsts būs mazāks nekā pērn, jo bezdarbnieka statusu piešķirs un pabalstu izmaksās astoņus mēnešus iepriekšējo deviņu mēnešu vietā, turklāt samazināsies arī pabalsta apjoms.

Dārgāka degviela un alkohols

Šogad Latvijā turpina palielināties patēriņa nodokļi. Kopš vakardienas dārgāk jāmaksā par degvielu. Šo cenu kāpumu izraisīja akcīzes nodokļa kāpums. Ar vakardienu paaugstināts akcīzes nodoklis arī daļai tabakas izstrādājumu, bet jau pēc pāris mēnešiem kāps akcīzes nodoklis alkoholam. 29. februārī spēku zaudēs lēmums, ar kuru 1. jūlijā uz deviņiem mēnešiem par 25 procentiem pazemināja alkohola akcīzes likmi stiprajam alkoholam, lai Latvija varētu konkurēt ar Igauniju, kura arī samazināja akcīzes nodokļa likmi. Savukārt 1. martā stājas spēkā izmaiņas, kas paredz atkal būtisku likmju kāpumu.

«Ar šo pieaugumu Latvijā būs visaugstākā akcīzes likme stiprajam alkoholam visā Baltijā un tam būs jūtama ietekme arī uz kopējo inflācijas līmeni Latvijā,» sacīja M. Āboliņš.

Ja alkohola cenu izmaiņas skars tikai to lietotājus, tad degvielas cenu izmaiņu ietekme būs daudz plašāka - tas sadārdzinās ikvienu pārvadājumu.

Mazliet lētāki kļuvuši Latvijas gāzes piegādātās dabasgāzes tarifi. Mājsaimniecībām, kuras patērē līdz 250 kubikmetriem dabasgāzes gadā, diferencētais gala tarifs ar PVN un akcīzes nodokli šogad pirmajā pusgadā ir par 6,8 procentiem zemāks nekā iepriekš, mājsaimniecībām, kuras patērē no 250 līdz 500 kubikmetriem dabasgāzes - par septiņiem procentiem, mājsaimniecības, kuras patērē vairāk par 500 kubikmetriem dabasgāzes gadā, maksās par 10,2 procentiem mazāk.

Iedzīvotāji bez liela optimisma

Lai gan saskaņā ar banku ekspertu prognozēm šogad vidējās bruto algas pieaugums varētu būt nedaudz virs sešiem procentiem, tas ir - ievērojami lielāks nekā vidējais cenu kāpums, iedzīvotāji par saviem ienākumiem nav tik optimistiski noskaņoti, kā varētu gaidīt.

Aptaujājot mājsaimniecības par finanšu situācijas iespējamām izmaiņām nākamo 12 mēnešu laikā, Swedbank privātpersonu institūts lielus optimisma uzplaiksnījumus nesaklausīja. Kopumā 27 procenti iedzīvotāju uzskata, ka finanšu situācija uzlabosies, bet tikpat daudz ir to, kuri bažījas, ka situācija pasliktināsies. 31 procents iedzīvotāju domā, ka finansiālā situācija viņu mājsaimniecībā nākamgad paliks nemainīga. Visoptimistiskāk noskaņoti ir jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem - 50% uzskata, ka nākamais gads būs labvēlīgs. Jāatzīmē, ka iedzīvotāji, kuru finanšu situācija pēdējā gada laikā ir uzlabojusies, biežāk prognozē, ka tā uzlabosies arī nākamgad, turpretī tie, kuru finanšu situācija pasliktinājusies, lielākoties arī uz nākamo gadu raugās pesimistiski.



Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats