23. oktobris, Trešdiena
Vārda dienas: Daina, Dainida, Dainis
Sākuma lapa » Makroekonomika » Pašvaldībām atņems 167 miljonus eiro
Pašvaldībām atņems 167 miljonus eiro
Autors: Arnis Kluinis / NRA.lv / 25. septembris 2019, 11:34
Valdošās koalīcijas partiju un politiķu solījumu segšanai valdība izdomājusi nākamajā budžeta gadā atņemt 167,3 miljonus eiro, proti, 80,7 miljonus no visām pašvaldībām kopā un vēl 86,6 miljonus īpaši no Rīgas.

Valdošo partiju solījumu summa naudas izteiksmē ir daudz lielākā, tāpēc ar pašvaldībām atņemto naudu priekšvēlēšanu solījumu izpildei nepietiks. Savukārt pēcvēlēšanu nodoms dzīvot uz pašvaldību rēķina var izrādīties lielāks drauds valdībai nekā pašvaldībām. Žurnālisti nespētu domādami izdomāt tik uzskatāmus draudus valdībai šo vārdu burtiskajā nozīmē, kādus pati dzīve ir radījusi un Vakara Ziņas 28. jūlijā atklājušas publikācijā Iekšlietu ministrs dzīvo pie tilta, kuru pats ierosināja slēgt. Proti, dzīvo pie avārijas stāvoklī esošā Deglava tilta, kas tā arī paliks nesalabots, ja valdība patiešām iedrošināsies un spēs atņemt Rīgai 116,6 miljonus eiro. Tik lielu summu sarēķinājusi Rīgas pašvaldība, saskaitot 30 miljonus eiro kā Rīgas daļu pašvaldību kopējā maksājumā un vēl vairākus maksājumus, kas uzlikti tikai Rīgai.

Pašvaldībai nav citu iespēju vēl bez visu būvdarbu apturēšanas, lai nosegtu iztrūkumu, kādu tai radīs valdības 13. septembra lēmums, ja tas tiks izpildīts. Protams, dzīve pie tilta nav dzīve zem tilta, un Sandis Ģirģens vismaz tagad kā ministrs pelna pietiekami, lai kopā ar tuviniekiem paglābtos citā mājoklī, ja brūkošais Deglava tilts patiešām apdraudēs viņu dzīvības, taču arī tādā gadījumā valdībai jāuztver S. Ģirģens kā acīm redzams brīdinājums par briesmām, kādas tai rodas Rīgā. Pat ja avārijas stāvoklī esošie satiksmes un vēl citi objekti tiktu savlaicīgi slēgti un sabruktu bez cilvēku upuriem, valstij nāksies maksāt par Rīgas satiksmes problēmām kaut vai tāpēc, ka liela daļa valsts transporta līdzekļu kursē pa Rīgu. Valsts nevarēs izvairīties no pienākumiem uzturēt Rīgas trūkumcietējus un maksāt parādu par Dienvidu tiltu, ja to vairs nespēs pati pašvaldība.

Gan jau arī bez priekšā teikšanas Krišjāņa Kariņa valdība apzinās pašai sev radītos draudus Rīgā un cenšas naudu vākt no visas valsts, jo nomaļu problēmas ir mazāk pamanāmas. Tā izveidots plāns samazināt par 80,7 miljoniem eiro naudas plūsmu, kādu kopā veido pašvaldībām novēlētie 80% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un valsts dotācijām tām pašvaldībām, kurām pašu ieņēmumi nesedz minimumu, cik liels tas vajadzīgs pašvaldību funkciju izpildei. Valdība piedāvājas apspriest ar pašvaldībām jau fiksēto -80,7 miljonu atņemšanas veidu: vai nu saglabāt pašvaldībām 80% kvotu IIN ieņēmumos un vēl piemaksāt 148 miljonus eiro, vai samazināt kvotu līdz 79% un piemaksāt vairāk, vai arī samazināt līdz 78% un piemaksāt vēl vairāk. Piedāvājuma jēga ir sarīdīt pašvaldības uz strīdu par šiem variantiem, jo katrs no tiem mazliet maina konkrētajai pašvaldībai atņemtās summas lielumu atkarībā no tā, kāds šajā pašvaldībā sadalījums starp ieņēmumiem no IIN un dotācijām. Jo pašvaldības vairāk strīdēsies savā starpā, jo mazāk tās būs spējīgas strīdēties ar valdību.

7. oktobrī paredzēta Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) domes sēde, kurā pašvaldību pārstāvjiem vajadzētu izlemt, vai piekrist valdības piedāvājumam vai arī cīnīties par iepriekšējo valdību doto un iepriekšējās valdības aktualizēto solījumu saglabāt pašvaldībām 19,6% no valsts kopējiem ieņēmumiem. LPS bija rēķinājusies, ka tādā gadījumā pašvaldību kopējiem ieņēmumiem nākamgad jāpieaug par apmēram 200 miljoniem eiro uz inflācijas un iekšzemes kopprodukta pieauguma rēķina. Katra pašvaldība ir domājusi, kā apsaimniekot ieņēmumu pieaugumu: cik tā drīkstēja aizņemties, lai uz ieņēmumu pieauguma rēķina atdotu parādus, kuriem nākamgad pienāks atmaksas termiņi, un kādus projektus vēl uzņemties, lai izsmeltu Eiropas Savienības palīdzības fondus. Tādējādi tika dalīta vēl nenomedīta lāča āda, ko valdība tagad grib pārdalīt un paņemt sev lauvas tiesu.

Naudas pārdales reālās sekas atklājas jo ātrāk, jo mazāka ir pašvaldība, tāpēc Neatkarīgā uzrunāja Baltinavas novada domes priekšsēdētāju Sarmīti Tabori. Šā novada gada budžets ir 1,4 miljoni eiro, no kuriem pusi dod valsts. Naudas pārdalīšana pēc valsts tagad piedāvātās formulas samazinās novada ieņēmumus par apmēram 80 tūkstošiem eiro, un tas nozīmē, ka novads nevarēs pabeigt vidusskolas aktu zāles remontu un nomainīt kopš 1976. gada mīdīto grīdu kultūras namā, pēc kā vēl atlikšot nauda arī dažu ceļu gabaliņu labošanai un dažu puķu dobju ierīkošanai. Izklausās tā, it kā viens eiro Baltinavā būtu divreiz vērtīgāks par vienu eiro vidēji valstī un desmitreiz vērtīgāks par vienu eiro Rīgā. Tā tas arī varētu būt, jo, kā saka S. Tabore, novadā katrs iedzīvotājs zina, ko celtnieki dara un cik viņiem par to samaksās.

Pretstats Baltinavai ir Rīga, kur neviens neko nezina ne par konkrētām tāmēm, ne par to, kā pašvaldība izgrozīsies no saviem iepriekšējiem parādiem komplektā ar pēkšņi radīto iztrūkumu naudas plūsmā. Neatkarīgā adresēja šādu jautājumu pašvaldībai jau 6. septembrī, tiklīdz izjuka valdības sēde un gandrīz vai pati valdība, kas nevarēja vienoties par budžeta projektu, kura caurumu aizbāšanai no Rīgas bija paredzēts paņemt tikai 27 miljonus eiro. Kamēr Rīgas amatpersonas domāja par pārdesmit miljonu iztrūkumu, valdība vienojās par izdevumiem, kuri segšanai no Rīgas jāpaņem vēl simts miljoni.





Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats