21. novembris, Ceturtdiena
Vārda dienas: Andis, Zeltīte
Sākuma lapa » Makroekonomika » Vērts prasīt naudu no valsts
Vērts prasīt naudu no valsts
Autors: Arnis Kluinis / NRA.lv / 15. jūlijs 2019, 13:30
Valsts ieņēmumu dienests (VID) palielinājis naudas ievākšanu no 4,65 miljardiem eiro 2018. gada pirmajā pusē līdz 4,77 miljardiem eiro šā gada pirmajā pusē.

Valdības ieņēmumi aug proporcionāli algu un cenu pieaugumam, bet tas savukārt palielina valdība izdevumus. Rezultātā gadam jābeidzas ar budžeta deficītu, kas jau ierakstīts budžeta likumā. Tīri aritmētiski skaitot, Valsts kasē vajadzētu veidoties pārpalikumam, nevis iztrūkumam. Proti, 4,77x2=9,54 miljardi ir pamanāmi vairāk ne vien par šim gadam ieplānotajiem ieņēmumiem 9,2 miljardu eiro apmērā, bet arī par izdevumiem 9,39 miljardu apmērā. 

Nav nekādu šaubu, ka šā gada otrajā pusē valsts ievāktā naudas masa turpinās pieaugt atbilstoši algu un cenu pieaugumam apmēram tāpat, kā tas notika pagājušajā gadā. Salīdzinot pirmos 6 mēnešus šogad un pagājušajā gadā, VID ievāktās naudas masa augusi no 4,65 miljardiem līdz 4,77 miljardiem eiro. Pagājušā gada 12 mēnešos VID savāca nevis 4,63x2=9,26, bet 9,41 miljardu eiro. Pērnajam gadam aptuveni proporcionāls ieņēmumu pieaugums gada otrajā pusē sola valdībai 9,65 miljardus eiro kopā šim gadam. Līdzās nodokļu ieņēmumiem valdība var rēķināties arī ar kārtējo miljardu, ko valsts gadā saņem dāvinājumā no Eiropas Savienības. Šī dāvana jānopelna, realizējot ES apstiprinātus projektus. Patlaban ir šādas naudas ievākšanas laiks, jo krietni pāri pusei ir ES 2014.-2020. gada plānošanas periods, uz kuru attiecas saskaņotie projekti par miljardu eiro gadā. Tātad - valdībai naudas ir daudz, bet valdība uz tās sēž kā suns uz siena kaudzes. Vistuvāk šai siena, t.i., naudas kaudzei nonākuši skolotāji, bet arī viņu aktīvistiem vēl nāksies krietni papūlēties ar streika pieteikšanas draudiem, lai valdība atvēlētu papildu naudu viņu algu palielināšanai.

Naudas taupīšana nekādā veidā neattiecas uz tiem valsts kalpotājiem, kuri nonākuši līdz ierēdņu darbam. Viņu mēnešalgu dinamika nesen un ne bez iemesla tika noslepenota, bet pagaidām ir izdarāms algu izmaiņu salīdzinājums amatpersonu gada ienākumu deklarācijās. Piemēram, sabiedrībā pazīstamā Latvijas Nacionālās operas un baleta teātra valdes priekšsēdētāja Zigmara Liepiņa alga teātrī augusi no 54,4 tūkstošiem eiro 2017. gadā līdz 76,8 tūkstošiem eiro 2018. gadā. Te nav ņemti vērā viņa daudzie honorāri, bet atlīdzība par vadītāja darbu iestādē, par kuru visi labi zina, ka pagājušajā gadā tur nav ne uzbūvēta jauna skatuve, ne izveidota jauna trupa. Vienkārši ir augušas un aug algas visiem, kuri iekārtojušies par vadītājiem, viņu vietniekiem, palīgiem utt., katram pēc viņa ranga ar kanālu norobežotajā Vecrīgā un ap to. Pretī teātrim ir Latvijas Universitāte, kur rektors Indriķis Muižnieks saņēmis 86,5 tūkstošu eiro vietā 89,9 tūkstošus, kuriem jāpieskaita vēl pārdesmit tūkstoši, jo tie atšķirībā no Z. Liepiņa gadījuma nav honorāri, bet shēmošana ar uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu. Aiz Universitātes atrodas tiesu un valdības ēku komplekss, kur visiem šajā kompleksā nonākušiem algu pieaugumu šogad turpinās.

Valsts izdevumi ierēdņu algām dzen uz augšu VID ievākto valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa apjomu. Abu maksājumu summa līdz šim sasniegusi 2,53 miljardus eiro, pārsniedzot 2018. gada pirmās puses rezultātu par 230 miljoniem eiro.

Valsts pārvaldes darbinieki var atļauties lielu daļu no sava atalgojuma pieauguma novirzīt preču un pakalpojumu pirkšanai, kas palielinājis pievienotās vērtības nodokļa

iekasēšanu par 120 miljoniem eiro. Šim pieaugumam ir gan reālā pārdoto preču un pakalpojumu apjoma, gan preču un pakalpojumu cenu pieauguma (inflācijas) komponentes. Inflācija piespiež prasīt augstākas algas visus, kuri tās vēl nav dabūjuši. Valsts sektorā šajā ziņā priekšplānā izvirzījušies skolotāji, bet arī privātais sektors nevar nepiedalīties šajā procesā. No turienes nāk aprēķini, ka uzņēmumi nevarētu pastāvēt, ja samaksātu visus nodokļus. VID tiek brīdināts ar nodokļu iekasēšanu nepārcensties un to droši vien arī ievēro.



Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats