18. februāris, Pirmdiena
Vārda dienas: Kintija, Kora
Sākuma lapa » Makroekonomika » Arī Lietuva Moneyval melnajos sarakstos
Arī Lietuva Moneyval melnajos sarakstos
Autors: Imants Vīksne / NRA.lv / 12. februāris 2019, 10:56
Lietuvas centrālā banka, kas vēl rudenī bāra Latviju un Igauniju par reģiona banku sektora reputācijas maitāšanu, tagad pati spiesta kasīt pakausi. Kā tad tā – bez lieliem skandāliem valsts pamanījusies nokļūt Lietuvas mediji vēl nav attapušies, ka jāsāk kaisīt pelnus uz galvas, bet varbūt, atšķirībā no mūsējiem, nemaz negrasās to darīt. Pirmdien centrālajās ziņu lentēs atrodams vēstījums, ka Lietuva vēl nekad nav dzīvojusi tik labi kā tagad. Bet meklētājos ar vārdu Moneyval laukā lec ziņas tikai par Latvijas nedienām un rudenī izplatītais vēstījums, ka Lietuvai jau nu nekas tamlīdzīgs nedraud.

Kā sniegs uz galvas

Eiropas Padomes ziņojums par Lietuvas iekļaušanu pastiprinātās uzraudzības sarakstā izplatīts pagājušajā piektdienā. Lietuvai tas acīmredzot ir negaidīts pavērsiens, jo Lietuvas centrālā banka iepriekš ziņoja, ka cīņa pret naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanas novēršanas sistēma darbojas lieliski.

«Šobrīd nerezidentu noguldījumu portfelis Lietuvā nesasniedz pat 3%, bet noguldījumi no austrumu valstīm vispār veido tikai aptuveni procentu. Aina ir citāda nekā pie mūsu kaimiņiem,» ziņu aģentūrai BNS oktobra beigās uzsvēra bankas valdes priekšsēdētājs Vits Vasiļausks, vienlaikus kritizējot kaimiņvalstis par to, ka to banku skandāli met ēnu uz visa reģiona banku nozares reputāciju: «Baltijas valstis tiek uztvertas kā viens tirgus, tāpēc mums nav vienalga, kas notiek uz ziemeļiem no Lietuvas robežas. Dažkārt, runājot ar uzraudzības dienestu pārstāvjiem, īpaši no Atlantijas okeāna otra krasta, nākas vispirms skaidrot, kas ir Balkānu valstis un kas - Baltijas valstis, un tikai pēc tam var sākt runāt, ar ko atšķiras Lietuva, Latvija un Igaunija.» Tomēr tagad izrādās, ka līdzīgas problēmas ir visu triju valstu finanšu nozarēs.

Par daudz skaidras naudas

Naudas atmazgāšanas apkarošanas institūcija Moneyval Lietuvai līdzīgi kā Latvijai pārmet notiesājošu spriedumu trūkumu, bet atšķirīgs aspekts ir pārāk liels skaidras naudas daudzums apritē. Eiropas Padomes paziņojumā norādīts: «Lietuva saskaras ar dažādiem naudas atmazgāšanas draudiem, ko rada galvenokārt korupcija, ēnu ekonomika, organizētā noziedzība un plaši izplatītā skaidras naudas izmantošana. Varas iestādes apzinās šos draudus un ir veikušas pasākumus, lai vērstos pret vairākiem no tiem, ar konkrētiem rezultātiem, jo īpaši ēnu ekonomikas mazināšanā. Tomēr ir vajadzīgi turpmāki centieni, lai mazinātu dažas būtiskas vājās pozīcijas. Īpaši saistībā ar naudas atmazgāšanas gadījumu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu, kā arī naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas ierobežošanas pasākumu uzraudzību.» Moneyval formāli paslavē Lietuvu par to, ka netīrās naudas atņemšana noziedzniekiem ir visaugstākajā līmenī apstiprināts politikas mērķis. Ka izmeklēšanas kvalitāte ir augusi, «taču konfiscēto aktīvu apjoms joprojām ir neliels». Tātad principā pārmetums tas pats, kas Latvijai - par maz balto apkaklīšu cietumos un par maz naudas viņiem atņemts. Un vēl Moneyval prasa piešķirt plašākas pilnvaras muitas dienestam, lai nelegāla vai aizdomīga nauda tiktu apturēta un pārbaudīta jau pie valsts robežām. Šobrīd Lietuvai noteikts pastiprinātas kontroles režīms līdz nākamā gada vidum. Tas nozīmē lēnāku finanšu apriti un piņķerīgākas darījumu pārbaudes.

Krievu nauda aizgājusi

Jāatgādina - Latvijas gadījumā starptautisko finanšu uzraugu galvenie pārmetumi bija par nerezidentu lielo īpatsvaru bankās, respektīvi, krievu naudas apkalpošanu, un stāsts par ABLV banku. Stratēģiskais partneris pa visiem iespējamajiem diplomātiskajiem kanāliem darījis zināmu, ka Latvijas valstij jāliek cietumā baņķieri, bet bankas likvidācijas forma jāmaina no brīvprātīgas uz piespiedu likvidāciju. Taču pagaidām tam nav atrasts nekāds tiesisks Latvijas likumos balstīts pamatojums. Tāpēc bankas slēgšana kavējas, un lielo klientu nauda uz nezināmu laiku ir nacionalizēta.

Kas attiecas uz nerezidentu daudzumu Latvijas bankās, tas mainīts ļoti radikāli. Var teikt, ka Krievijas bagātnieki Latvijā naudu tikpat kā vairs neglabā. Banku ziedu laikos vairāk nekā puse naudas to kontos piederēja nerezidentiem, bet tagad vairs tikai piektā daļa. Turklāt no trešajām valstīm, tas ir, Eiropas Savienībā neietilpstošajām - vien 9%. Tā liecina Finanšu kapitāla un tirgus komisijas dati par pērnā gada pēdējo ceturksni: kopumā ārvalstu noguldījumu īpatsvars Latvijas bankās 31. decembrī bija 20,3%. Iekšzemes noguldījumu apmērs vairākus gadus nemainīgi aug, 2018. gada beigās sasniedzot 13 miljardus eiro. Kā dominējošā maksājumu valūta Latvijā nostiprinās eiro. Salīdzinot ar 2014. gadu, ārvalstu klientu maksājumi ASV dolāros samazinājušies vairāk nekā 20 reižu.



Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats