22. aprīlis,
Vārda dienas: Armanda, Armands
Sākuma lapa » Makroekonomika » Parādu kamols veļas pāri Latvijai
Parādu kamols veļas pāri Latvijai
Autors: Arnis Kluinis / NRA.lv / 5. janvāris 2018, 16:40
Rīga un Pierīgas pašvaldības spiestas aizņemties naudu tāpēc, lai apmaksātu lauku pašvaldību pastāvēšanu.


Latvijas valsts aparāta uzturēšanai nepieciešamie parādi tiek nogrūsti tālāk no acīm, sadalot tos pa Latvijas pašvaldībām un valsts vai pašvaldību uzņēmumiem. Uz sīkāko valsts kontrolēto struktūrvienību fona pati valsts ar 2018. gadam ieplānoto divsimts miljonu eiro pārtēriņu izskatās pat ļoti taupīga un pieticīga. Proti, valsts ieplānojusi gada laikā ievākt 8,75 miljardus eiro un iztērēt 8,95 miljardus eiro, kuros parāds veido tikai 2,2%. Pāris kvartālus no Saeimas un Finanšu ministrijas Rīgas domei vajadzēja strīdēties daudzas stundas, līdz pašvaldībā valdošā koalīcija pārbalsoja opozīciju par budžetu ar 48 miljonu eiro deficītu. Tas tātad ir piecreiz mazāks par valsts budžeta deficītu pēc absolūtā lieluma, toties divreiz lielāks attiecībā pret Rīgas plānotajiem izdevumiem (48 miljoni no 955 miljoniem ir 5%). Pārstāvēt lauku pašvaldības šajā reizē lemts Rundāles novadam, kura jaunpieņemtā 2018. gada budžeta apskats 3. janvāra pēcpusdienā parādījās aģentūras LETA ziņās ar virsrakstu Rundāles novada pašvaldības budžeta deficīts sasniedz 15% no ieņēmumiem: pašvaldība cer gada laikā savākt 5,5 miljonus eiro, bet izdot nāksies 6,3 miljonus, ja tikai kāds aizdos trūkstošos 850 tūkstošus eiro; labi, lai tie būtu tikai 13,5%, ja deficītu pārrēķina attiecībā pret izdevumiem, kā iepriekš rēķināts valstij un Rīgai, bet deficīta īpatsvara pieaugums tālāk no Rīgas arī tad ir pietiekami uzskatāms.

Acīm redzams, ka Rundāles novada pašvaldībai naudu var aizdot Latvijas valsts un tai līdzīgi kreditori, kuriem pašvaldības uzturēšana rūp vairāk par savas naudas atgūšanu, ja neskaita iespēju vēlāk noformēt jaunu un lielāku kredītu, uz kura rēķina norakstīt veco kredītu. Kā ieguldījumu saimnieciskajā darbībā novads uzrāda 1,3 miljonus eiro, no kuriem uzturēšot uzņēmējdarbības un kompetenču attīstības centru un starpnovadu būvvaldi, bet visvairāk tiks ceļam Pilsrundāle-Svitene, par kura juridisko pārtaisīšanu no valsts īpašuma par pašvaldības īpašumu Neatkarīgā stāstīja pērnā gada 16. oktobrī. Tik tiešām brīnišķīgi, ka pa Rundāles pils logiem turpmāk pavērsies skats uz salabota ceļa gabaliņu vai arī ceļš uz pili no Lietuvas puses turpmāk būs daudz gludāks, taču šie uzlabojumi nesola, ka turpmāk ap pili apgrozīsies daudz vairāk cilvēku un ka viņi iztērēs daudz vairāk naudas tādā veidā, kas palielinās pašvaldības ienākumus.

Valsts uztur lauku pašvaldības ar naudas aizdevumiem un dāvinājumiem, tai skaitā ar naudas pārdalīšanu starp pašām pašvaldībām. Senākā ziņa par fonda darbību LETA arhīvā glabājas kopš 1998. gada 23. jūlija, kad fonds atskaitījies par attiecīgā gada pirmajā pusē starp pašvaldībām sadalītiem 13,6 miljoniem latu, kas formāli atbilstu 20 miljoniem eiro. Reālā naudas vērtība kopš tā laika strauji slīdējusi uz leju, jo šogad caur fondu paredzēts pārdalīt 163,7 miljonus eiro, ar kuriem netiks nosegtas daudzas vajadzības, ko naudas saņēmēji uzskata par obligātām. Pretējā pusē ir naudas donori ar Rīgu priekšgalā. Nekas neliedz domāt, ka Rīga uzrādītu savā budžetā pārpalikumu, ja tai nenāktos atdot izlīdzināšanas fondā gandrīz 92 miljonus eiro (kaut gan var domāt arī tā, ka Rīga atrastu iespējas šo naudu iztērēt). Nākamais lielākais finansētājs fondam ir valsts ar 36 miljoniem eiro. No valsts viedokļa - vairāk vajadzīgi citām pašvaldībām nekā Jūrmalai esot 12,3 miljoni eiro, no kuriem 9,5 miljoni eiro īstenībā segti uz Jūrmalas parādu rēķina. Tieši tāpat «Pierīga dzīvo uz parādu rēķina», kā Neatkarīgajai teica Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks, kam nākas atdot izlīdzināšanas fondā 1/5 daļu no novada pašu ieņēmumiem. Valsts rīkojas pietiekami apdomīgi jeb veikli, lai arī bagātajām pašvaldībām tiktu sava daļa no valsts mērķdotācijām izglītībai, satiksmei u.c. Viena un tā pati nauda tiek pārlikta no vienas valsts kabatas otrā ar tādu ātrumu, ka rodas iespaids par lielāku naudas daudzumu, nekā patiešām ir valsts un pašvaldību rīcībā.



Diskusija par rakstu (0)
Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats