Valsts kontrole, vērtējot pensiju sistēmas ilgtspēju, secina: valstī nav izdevies pilnā apmērā realizēt pensiju pirmā līmeņa mērķi un nodrošināt, lai minimālās pensijas apmērs sasniedz 20 procentu no vidējās bruto algas valstī, mazinot pensionāru nabadzības risku.
Valsts kontrole (VK) veikusi pensiju sistēmas revīziju, lai noskaidrotu, kāda ir valsts politikas efektivitāte pensiju sistēmas ilgtspējas nodrošināšanā. Starptautiski mūsu trīs līmeņu pensiju sistēma ir augsti novērtēta, taču Latvijā iedzīvotāji, īpaši pensionāri, kuru lielākais īpatsvars saņem pensijas zem 250 eiro mēnesī, par pensiju sistēmas ilgtspēju vīpsnā. VK definējusi, ko saprot ar pensiju sistēmas ilgtspēju, proti, tā ir tāda sistēma, kas spēj saglabāt stabilitāti neatkarīgi no ekonomiskajām un demogrāfiskajām izmaiņām, vienlaikus ievērojot paaudžu solidaritāti un nodrošinot adekvātu pensiju izmaksu arī nākotnē, raksta NRA.LV
«Lai gan Latvijas pensiju sistēma pasaulē ir novērtēta augstu, bet sabiedrības uzticēšanās Latvijā tai ir zema - diemžēl ar to nav apmierināti esošie pensionāri, eksperti pievērš uzmanību sabiedrības novecošanās procesam, kas var ietekmēt ikvienu pensiju sistēmu, jo strādājošajiem jāuztur arvien lielāks pensionāru skaits. Tomēr ne tikai demogrāfiskie un ekonomiskie, bet arī politiskie lēmumi var tiešā veidā ietekmēt pensiju sistēmu,» iemeslus, kāpēc pensiju sistēma analizēta, nosauc valsts kontroliere Elita Krūmiņa. Kopumā VK Labklājības ministrijas paveikto pensiju reformas īstenošanā novērtē atzinīgi un secina, ka pirms vairāk nekā 20 gadiem pieņemtais lēmums izveidot uz valsts sociālās apdrošināšanas pamatprincipiem balstītu trīs līmeņu pensiju sistēmu ir bijis pareizs. Sistēma ir veidota tā, lai pensijas apmērs visos trīs līmeņos būtu atkarīgs no personas veiktajām iemaksām.
VK padomes locekle Inga Vārava sacīja, ka, ieviešot pensiju sistēmu, ir radīti priekšnoteikumi, lai sistēma būtu ilgtspējīga, lai tā saglabātu stabilitāti neatkarīgi no ekonomiskajām un demogrāfiskajām izmaiņām un nodrošinātu pensijas gan pašreizējiem, gan arī nākotnes pensionāriem. Par to liecina tas, ka sistēma stabilitāti apliecināja, spējot pārvarēt jau divas ekonomiskās krīzes. Tomēr ne viss pensiju reformā iecerētais ir īstenojies.
Nabadzīgu pensionāru skaits tikai aug
VK secinājusi, ka nav izdevies pilnā apmērā realizēt pensiju pirmā līmeņa mērķi - nodrošināt, ka minimālās pensijas apmērs sasniedz 20 procentu no vidējās bruto algas valstī. Tam būtu jāsamazina pensionāru nabadzības risks. VK aprēķinājusi, ka 2015. gadā jau 17 procentiem pensionāru valsts vecuma pensijas apmērs bija mazāks par plānoto minimālās pensijas apmēru. Turklāt dati rāda, ka nabadzīgāko pensionāru īpatsvars pēc 2010. gada (tātad pēc krīzes) strauji pieaudzis - no pāris procentiem līdz VK minētajiem teju divdesmit procentiem.
Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc pensiju budžeta ieņēmumi nav pietiekami lielāku pensiju izmaksai, ir lielais personu skaits, kas iemaksas veic samazinātā apmērā vai neveic vispār. Revīzijā apkopotā informācija liecina, ka kopš 2011. gada šo personu skaitam ir tendence pieaugt. Mazo iemaksu veicēji līdzvērtīgi nepiedalās solidaritātes principa īstenošanā - pensiju izmaksā šodienas pensionāriem, jo 2011. gadā vienas vidējās vecuma pensijas izmaksai bija nepieciešamas deviņu mazo iemaksu veicēju iemaksas, bet 2015. gadā - jau 11, norāda I. Vārava. Valsts kontrole aicina meklēt risinājumus, lai panāktu mazo iemaksu veicēju līdzvērtīgu dalību arī sava sociālā nodrošinājuma veidošanā.
Jāveido rezerve
Valsts kontrole aicina domāt arī par mērķtiecīgu pensiju budžeta rezerves veidošanu, lai nākotnē, palielinoties pensionāru īpatsvaram pret strādājošajiem, sistēma spētu saglabāt stabilitāti un nodrošināt pensiju izmaksu. Šāda mehānisma izveide pensiju budžetu pasargātu arī no netālredzīgu lēmumu pieņemšanas, piemēram, esošo pakalpojumu palielināšanas vai jaunu pakalpojumu ieviešanas, nerēķinoties ar ilgtermiņa sekām.
Rādīt reklāmu
