Intervijā Latvijas Radio Bela pauda, ka uz nodokļu samazinājuma rēķina iegūtos dažus eiro atņems degvielas akcīzes kāpums, tādējādi rezultātā nabadzīgākie iedzīvotāji nebūs ieguvēji kā nepārtraukti tiek klāstīts.

Viņa norādīja, ka piedāvājumi ieviest divas iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pamatlikmes – 20% ienākumiem līdz 45 000 eiro gadā un 23% ienākumiem virs 45 000 eiro gadā, paaugstināt ar IIN neapliekamo diferencēto minimumu uz 250 eiro mēnesī, celt minimālo algu un piemērot citus atvieglojumus vērtējami pozitīvi, bet ir skaidrs, ka būs lielas diskusijas, kur tieši novilkt līniju un ko uzskatīt par lielām algām, kurām piemērot lielāku nodokli.

“Latvijā ir nenormāli liels tieši ļoti mazo algu īpatsvars, un pat lielāko ienākumu saņēmēji Latvijā vidēji nav tik labi nodrošināti kā mazāko ienākumu saņēmēji turīgākajās valstīs, piemēram, Dānijā,” pauda Bela.

Viņa uzskata, ka pašreizējā piedāvājumā reforma nevienlīdzības mazināšanai nedos neko, jo – tikko cels akcīzes nodokli degvielai, tas ietekmēs visas pārtikas cenas, un daži eiro, ko iegūs nabadzīgākie iedzīvotāji, “izkusīs kā sniegs”. Pēc viņas sacītā, rezultātā ieguvēji varētu būt tie, kam ir lielāki ienākumi – virs 1500 eiro mēnesī, nevis mazo algu saņēmēji.

Jau ziņots, ka Finanšu ministrija nākusi klajā ar Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2018. – 2021.gadam projektu, slogu pārnesot no darbaspēka uz kapitāla nodokļiem.

Jau vēstīts, ka nodokļu reforma paredz ieviest divas iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pamatlikmes – 20% ienākumiem līdz 45 000 eiro gadā un 23% ienākumiem virs 45 000 eiro gadā. Iecerēts būtiski paaugstināt ar IIN neapliekamo diferencēto minimumu uz 250 eiro mēnesī. Reforma paredz arī paaugstināt atvieglojumu par apgādībā esošām personām no 175 uz 250 eiro mēnesī. Reforma paredz arī daudzas citas izmaiņas.